«Mēs visi ceram atgriezties klātienē, lai varētu pilnvērtīgi strādāt». Attālināto mācību norise Talsu mūzikas skolā

Izglītība

Skolēniem un skolotājiem šis bija vēl viens mācību gads, kas jāpavada aiz datora ekrāniem. Mācības attālināti metušas daudz izaicinājumu gan skolēnu, gan skolotāju ceļā. Tāpat attālināti norisinājās Talsu mūzikas skolas mācību gads, tomēr audzēkņus tas neapturēja, — šajā mācību gadā skolu ar dažādām izcilībām un sasniegumiem pabeidza 21 absolvents. Vairāk — sarunā ar Talsu mūzikas skolas direktoru Raiti Rērihu.

— Ir pagājis jau vairāk nekā gads kopš dzīves attālināti. Vai skolēni un skolotāji jau ir pieraduši pie mācībām attālināti?
— Manuprāt, pie tā pierast nevar — tas ir jāpieņem kā fakts un ar to jāsamierinās. Šīs grūtības visām mūzikas skolām ir vienādas — problēmas ar interneta kvalitāti un skaņa, kas bieži nesakrīt ar video, traucē stundai noritēt pilnvērtīgi. Skolotāji strādā ar pamata lietām — nošu tekstu apgūšanu. Lai izkoptu tehniskās, ritmiskās un muzikālās lietas, nepieciešama atbilstoša aparatūra — mikrofons un skaņas karte, bet ne visiem skolēniem un skolotājiem šīs lietas ir. Protams, mēs visi ceram atgriezties klātienē, lai varētu pilnvērtīgi strādāt. Sekojam līdzi vakcinācijas tempiem, lai zinātu, vai varēsim septembrī atgriezties skolas telpās, tomēr mums jābūt gataviem turpināt mācības attālināti.
— Pandēmija un ikdiena tiešsaistē mums ir iemācījusi darīt lietas citādāk un meklēt alternatīvas. Vai redzat kādu labu praksi, ko ieguvāt šajā laikā un ko paturētu arī pēc pandēmijas?
— Ir skaidrs, ka attālinātajā laikā ir notikušas arī ļoti daudzas labas lietas, piemēram, meistarklases, kuras attālināti pasniedz izcils pasniedzējs no Amerikas. Klātienē tās būtu milzīgas izmaksas un laikietilpīgs process. Sanāksmes, kas notiek «Zoom» platformā, skolēniem un nodaļas skolotājiem ir ļoti ērtas. Šajā laikā notika arī ļoti daudzi kursi un vebināri, kurus apmeklēja liela daļa skolotāju. Domāju, ka šī ir tā prakse, kas varētu turpināties arī pēc pandēmijas. Ir daudz ērtāk atvērt datoru un noklausīties lekciju, nekā braukt kaut kur, tērēt laiku un naudu. Kas attiecas uz mācībām — kaut kādas lietas mēs pielietojām arī pirms pandēmijas, piemēram, ierakstījām klavieru pavadījumus, lai bērns varētu spēlēt mājas līdzi, bet tagad tas ir vienīgais variants. Manuprāt, attālināto praksi ļoti labi var izmantot teorētiskajos priekšmetos, it sevišķi mūzikas literatūrā, veidojot materiālus internetā, skatoties dažādas dokumentālās filmas par komponistiem, ko bērns var mājas mierīgi izdarīt viens pats, tomēr šeit ir nepieciešami skolotāji, kuri labi pārvalda interneta materiālu sagatavošanu. Solfedžo var veidot dažādus digitālos materiālus, izklāstot teorētisko vielu video, ko katrs bērns var skatīties tik ilgi, kamēr saprot. Domāju, ka šīs ir tās jomas, kurās varam saskatīt labo praksi.
— Starp skolēniem un sabiedrībā kopumā var novērot lielu motivācijas trūkumu šajā laikā. Vai esat novērojis to starp mūzikas skolas audzēkņiem?
— Manuprāt, dramatisks motivācijas trūkums nav novērojams, jo mūzikas skolēni ir pieraduši vieni paši mājas spēlēt un praktizēt savu instrumenta spēli. Varbūt viņiem pietrūkst spēlēšanas ansamblī vai orķestrī un draugu satikšanas gaiteņos. Domāju, ka visvairāk no kovidlaika cieš centīgākie un apdāvinātākie skolēni, jo viņiem ir vajadzīga dzīvās skaņas nianse, spēlēšana zālē ar pilnvērtīgu skaņu un labu akustiku. Bet tie, kuri īpaši aktīvi nav bijuši pirms pandēmijas, tādi ir arī tagad, izdarot minimālo, kas no viņiem tiek prasīts. Kopumā tas ir liels risks, jo ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem zūd motivācija.
— Pandēmija ir ietekmējusi arī jauno skolēnu interesi par mācību uzsākšanu mūzikas skolā?
— Protams, pandēmija ir ietekmējusi skolēnu interesi. Pavasarī mums parasti notika dažādi aģitācijas koncerti, kuros aicinājām iestāties gan tos, kuri beidz bērnudārzu, gan tos, kuri jau mācās vispārizglītojošā skolā. Šogad un pagājušajā gadā šie koncerti gāja secen, jo valstī bija spēkā pulcēšanās ierobežojumi. To, kas šogad notiks ar iestāšanos mūzikas skolā, redzēsim tikai septembrī. Mēs esam izveidojuši mājaslapu, kurā, reģistrējoties un ierakstot informāciju, kā arī vēlamo specialitāti, var elektroniski pieteikties mācībām mūzikas skolā. Nav nepieciešams nākt uz skolu, lai to izdarītu.
— Pulcēšanās bija stingri ierobežota — vai notika dažādas skates un konkursi?
— Viss bija ierobežots, skates un konkursi orķestriem, kuros piedalījāmies iepriekšējos gadus, atkrita. Individuālie konkursi notika, iesūtot skaņdarba video ierakstu. Tajos pārsvarā piedalījās tie audzēkņi, kuri šogad beidza skolu, jo viņiem pavasara beigās bija iespēja tikties ar koncertmeistari klātienē. Piedaloties konkursos, godalgotas vietas ieguva mūzikas skolas absolventi — Reinis Lozbers, Rūta Zaure un Maria Fridrih.
— Kā jūs motivētu esošos un topošos mūzikas skolas audzēkņus, lai viņi optimāli mācītos un muzicētu?
— Mūzika ir ļoti īpaša lieta. Tas, kuram ir vēlme spēlēt un muzicēt, to arī darīs. Mūzika vispār ir ļoti intīma nodarbe, jo tajā brīdī, kad tu spēlē savu instrumentu, tu esi kopā ar savām emocijām — grūtsirdību, prieku, skumjām. Ar instrumenta palīdzību tu vari dalīties savās emocijās. Cilvēki ir izslāpuši pēc teātriem, koncertiem un kopā būšanas. Arī mūziķiem ir vēlme muzicēt un viņi ir noilgojušies pēc spēlēšanas. Šī vajadzība pēc kopā būšanas, spēlēšanas un koncertēšanas ir ne tikai profesionālajiem mūziķiem, bet arī amatieriem. Sajūta, visiem kopā uzspēlējot, sniedz gandarījumu. Ir vērts paciest šā brīža neērtības, lai, atgriežoties skolā un muzicējot kopā ar citiem, saprastu, ka tas tomēr ir baigi forši!