«Jūra kļūdas nepiedod, bet cilvēks gan var piedot». Pirmo reizi jūrā piemin pirms 45 gadiem notikušu traģēdiju

Rojas novads

Todien puišiem nebija jābūt jūrā. Pierunāti gan viņi, gan kapteinis. Noguruši, miega badā, bet todien, iespējams, ar vēlmi nopelnīt papildu naudu. Taču agri no rīta, kamēr pārējie gulēja, kapteinis pieļāva virkni cilvēcīgu kļūdu, kas noveda pie smagas traģēdijas, — nelielais zvejas kuģis MSTB 17 «Saule» nogrima, un izdzīvoja tikai kapteinis. Reizē šī nelaime ir arī noslēpumainības apvīta, jo pastāv versijas, ka nelaime notika vaļa vai zemūdenes dēļ. Nupat Rojā aizvadīts piemiņas pasākums, un tikai šobrīd vietējie savu sāpi sāk izrunāt.
Iemesls, kāpēc pēc 45 gadiem beidzot notika atceres pasākums, ir Rojas jūras zvejniecības muzeja pedagoga Gaida Riekstiņa-Maures veiktais pētījums. Viņš pats gan vairākas reizes uzsver, ka to nesauktu par pētījumu. Tomēr muzeja pedagogam izdevies atrast vairākus interesantus pavērsienus, kas parāda, ka zvejniecība agrāk nebūt nebija viegls un romantisma apvīts darbs un spožajam zvejnieku kolhozam «Banga» bija arī ēnas puses. G. Riekstiņš-Maure Rojas pusē ir ienācējs, tāpēc vēl nesen par šo traģēdiju pat nezināja, bet to pirms gada viņam ieteica papētīt draugs, Jūras spēku kapelāns Dāvids Šterns. Sākotnēji muzeja pedagogu aizrāva tieši mistiskais stāsts par zemūdeni, taču vēlāk viņš sapratis, ka patiesībā tas ir stāsts par cilvēkiem.
1976. gada 29. jūnijs — Rīgas jūras līcis
Kapteinis izdarīja visu, ko varēja izdarīt slikti, un tas prasīja trīs jaunu cilvēku dzīvības. Tralis nostiepās, kapteinis nepareizi pagrieza nelielo zvejas kuģi, nepamodināja komandu, kas palika iesprostota, un tas ir rupjš pārkāpums, pats mēģināja pacelt trali, nesamazināja ātrumu un akselerēja nogrimšanu. Kapteini vēlāk tiesāja, un viņa tālākais liktenis nebija viegls.
45 gadus vēlāk Rīgas jūras līcī Igaunijas robežas virzienā devās Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku kuģis «Viesīte», lai ar aizlūgumu un simboliska vainaga ielaišanu jūrā pieminētu bojāgājušos. Lai gan sākotnēji bija domāts, ka ar šo pasākumu muzeja pedagoga pētījums noslēgsies, gala rezultātā izrādījās otrādi — šķiet, ka īstais pētījums nu tikai sāksies, jo pēc pasākuma vietējie sāka atvērties un parādījās jauni virzieni, kas, iespējams, ļautu nokļūt līdz atbildei — kas patiesībā bija tralī un lika apgāzties zvejas kuģim?
Nezināms objekts (iespējams, valis)
Pašu trali nekad tā arī vairs neatrada. Daži kapteiņi uzskata, ka tajā nebija nekā, citi ir pārliecināti, ka vainīga bija zemūdene. «Tiesas spriedumā bija rakstīts — kuģi apgāza kapteinis, pārkāpjot noteikumus, bet to izraisīja nezināms objekts tralī (iespējams, valis),» stāsta G. Riekstiņš-Maure. «Ticiet vai nē, tajā pašā gadā, 1976. gada 12. augustā, Kauguros izskaloja finvali. Tas bija 12 metrus garš. Ļoti mazā aprakstā rakstīts, ka viņam bijušas traumas no kuģa. Sakontaktējos ar Dabas muzeja speciālistiem, un viņi teica, ka tas, kas ir pieejams internetā, ir viss. Vienīgā lieta, kas no vaļa ir saglabājusies, ir acs ābols un daži skriemelīši. Es viņiem jautāju: «Kā? Ja tas bija tik dižs notikums — finvalis Baltijas jūrā — ļoti, ļoti reta parādība, kāpēc nav nevienas fotogrāfijas, pētījuma vai datu?» Un vēl par vali… Lai man piedod rakstnieks Zigmunds Skujiņš, bet viņš ir uzrakstījis garstāstu «Lielā zivs», kur ir aprakstīti tieši šīs nakts notikumi, — ar samainītiem vārdiem, kaut kādā ciemā (stipri līdzīgā kā Rojā), zvejnieki attēloti kā vieglas dzīves baudītāji, kā meitu ģēģeri, un stāsta noslēdzas ar to, ka avārijas vaininieks, iespējams, bija valis. Tieši tā pati situācija, tieši tā pati nakts, personāži ļoti līdzīgi. Tas liek uzdot jautājumus, kāpēc tiesas spriedumā iekavās vajadzēja minēt vali, kāpēc pēc pāris gadiem vajadzēja izdot grāmatu… Taču diemžēl ar pašu Zigmundu Skujiņu man neizdevās sazināties.»
Kura, Gaidaprāt, ir īstā versija?
Viņš norāda, ka svarīgāki par versiju tomēr ir cilvēki. Lai gan traģēdija notika pirms 45 gadiem, tas joprojām ir stāsts, kas ir dzīvs. Tas smagi ietekmējis tuvinieku dzīvi. Piemiņas pasākumā kāds atzina, ka joprojām nespēj pārdzīvot, ka nepaspēja satikt brāli, kāds cits stāsta, ka emocijas joprojām tik dzīvas, it kā nebūtu pagājuši 45 gadi. Tie bija jauni cilvēki — 35 gadus vecs mehāniķis, 20 gadīgs zvejnieks un 14 gadus jauns māceklis. Kā aizlūgumā pieminēja kapelāns Dāvids Šterns — cerību pilni cilvēki, kuriem visa dzīve vēl priekšā. «Es sapratu, ka tuviniekus tas garīgi ir ietekmējis ļoti dažādos līmeņos. Šeit ir stāsts par piedošanu. Jā, kapteinis tiešām kļūdījās, es pieļauju, aiz ļoti liela noguruma. Iedomājieties, 4.30 pret austrumiem, kur lec saule, tev pietiek piemiegt aci un uzmanība atslēdzas… Viņi bija noguruši — starp 4.00 un 5.00 ir visgrūtāk sevi noturēt nomodā. Kādēļ viņš tā izdarīja, kāpēc pieņēma tādus lēmumus, kādēļ nepamodināja komandu? Protams, mēs varam versiju vulkānus taisīt, bet mēs cilvēkus nevaram atgriezt. Vienīgais, ko varam darīt, ir piedot. Jūra kļūdas nepiedod, bet cilvēks gan māk piedot. Un es gribu, lai šobrīd viss beidzas ar piedošanu.»
Runājot par zemūdeni, muzeja pedagogs piemin faktu, ka daļa cilvēku, kuri slepeni klausījās «Voice of America» («Amerikas balss»), ziņu apkopojumā dzirdējuši stāstu par to, ka netālu no Kolkas cietusi zemūdene, un vēl sarkastiski pajokojuši, ka lielo padomju armijas floti spēj ietekmēt mazs zvejniecības kuģītis.
Nav runa par dzelzs gabaliem
Pēc piemiņas pasākuma jūrā vakarpusē sekoja atceres vakars pie Rojas jūras zvejniecības muzeja, kur stāstiem atvērās gan citi zvejnieki un kapteiņi, gan daži tuvinieki. Izskanēja atbilde uz sāpīgo jautājumu — «kāpēc citi nevarēja glābt?» Vīri, kas tonakt bija jūrā, atzina, ka glābt varētu tikai mierīgos ūdeņos. Ja viņi būtu tuvojušies, viļņu ietekmē kuģis nogrimtu vēl ātrāk. Tikmēr viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots norāda, ka, izvirzot versijas, jābūt ļoti uzmanīgiem. «Mēs nerunājam par dzelzs gabaliem. Mēs runājam par cilvēkiem, viņu likteņiem un par viņu pēctečiem — arī tiem, kuri ir dzīvi šodien.»
Šajā vakarā izskanēja jauni virzieni, kurp stāsts varētu vīties tālāk, lai uzzinātu, vai tā tiešām nebija zemūdene. Tāpēc, iespējams, mistika reiz tiks atrisināta.