Kad interese uzvar grūtības

Izglītība

Lai izprastu dabaszinātņu likumus un procesus, nepietiek tikai ar teoriju, tāpēc nedēļā pirms garajām svētku brīvdienām, no 14. līdz 18. jūnijam, Talsu 2. vidusskolā skolēni no visa novada tika aicināti piecu dienu aizraujošā eksperimentu piedzīvojumā Jauno pētnieku akadēmijā, kas atklāja gaismas, gaisa, zemes un ūdens pasaules brīnumus.
Gandrīz divu mācību gadu ilgušais attālinātais mācību process nav atstājis bez sava iespaida nevienu skolēnu un pedagogu, un jau pēdējos gados bija pamanāmā tendence, kad samazinājies to skolēnu skaits, kuri izvēlas likt eksāmenus ķīmijā, bioloģijā un fizikā. Tas tikai vēl vairāk lika sarosīties skolotāju komandai, lai savu darbošanos iesāktu Jauno pētnieku akadēmija. Tā ir interešu izglītības skola, kas piedāvā alternatīvu, mērķtiecīgu, padziļinātu mācīšanos STEM (dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmas, ko veido angļu valodas Science, Technology, Engineering un Mathematics apzīmējumi) jomā, desmit līdz 12 gadus veciem skolēniem sadarbojoties, pētot, radot, atklājot, eksperimentējot. Veicinātas tiek arī dažādas caurviju prasmes, proti, jaunrade, digitālās prasmes, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade.
Ilgi lolota ideja nu uzņēmusi apgriezienus
Jauno pētnieku akadēmijas vadītāja Evija Ozola teic, ka ideja par skolu dzimusi ļoti sen un gaidījusi savu īstenošanos.
«Lai kaut kas notiktu, vajag saslēgties kopā pareizajiem cilvēkiem. Tagad bija tas laiks, kad mēs to varējām darīt. Komandā bez manis ir arī skolotājas Daina Iesalniece, Aija Pētersone, Zane Ziemele, Indra Pauliņa, Santa Roze. Pagājušā gadā man bija aicinājums šo ideju īstenot Ventspilī, tad likās, kādēļ gan mūsu novadā to nevarētu. Un šī Jauno pētnieku akadēmija ir visa novada bērniem. Atsaucība pirmsjāņu nedēļā bija ļoti liela, un bāzes vieta bija Talsu 2. vidusskola, jo skola mums nav sveša un gan materiālā, gan tehniskā bāze ir pazīstama. Un jāsaprot, ka tā nav nometne. Ideja ir tāda: tās ir regulāras nodarbības sestdienās. Bet tā kā ir pandēmijas laiks, tad sanāca tā, ka tā koncentrēti varējām sanākt vasarā, bet rudenī, ja apstākļi ļaus, turpināsim mācīšanos sestdienās ar domu, ka tad, kad vecākiem kādas darīšanas pilsētā, uz tām trīs četrām stundām tie atvestu bērnu, kam interesē dabaszinātnes, pie mums,» pastāsta E. Ozola.
Lai būtu ne tikai interesanti…
Kad skolēniem saistošos praktiskos eksperimentus klātienē ilgstoši nav bijis iespējas veikt un tika samazināts eksāmenu skaits pandēmijas laikā, bērnu interese par dabaszinību priekšmetiem samazinājusies vēl vairāk. Tāpēc priecīga ziņa interesentiem bija un ir jaunā iniciatīva, kas ar aizraujošiem eksperimentiem pašiem bērniem atraktīvi ļauj izzināt dabas zinātni un tehnoloģijas. Tajā tiek strādāts ar desmit līdz 12 gadus veciem skolēniem, cerot, ka pēc gadiem palielināsies arī eksāmenu kārtotāju skaits. Tas ir ilgtermiņa pasākums, kas savus apgriezienus tikai uzsācis.
Jauno pētnieku akadēmijā aizvadītas 20 dažādas nodarbības ar mērķi ļaut skolēniem iedziļināties, izzināt un mācīties. Nodarbības apmeklēja 20 jaunie pētnieki no dažādām Talsu novada skolām, taču interese bijusi daudz lielāka. Tematiski dienas bija sadalītas pa dabas tēmu dienām: zeme, ūdens, gaiss, un atbilstoši tām, notika dažādi pētījumi, eksperimenti, lai bērniem būtu ne tikai interesanti, bet arī tā, lai varētu domāt un analizēt. Jauno pētnieku akadēmijas dalībnieku darbības virzieni ietver pētījumu veikšanu, stratēģiju apguvi un lietošanu, programmēšanu un robotiku, inženiertehnisku produktu radīšanu un matemātisku modeļu apgūšanu. «Strādājot skolā, mēs jau redzam, ka bērni var darīt visu ko, bet viņiem ir samērā grūti secināt un analizēt, jo tad ir jādomā un jāsaprot, kāpēc ir tā un ne citādāk. Un tā caur eksperimentiem un skolotāju paskaidrojumiem, viņiem pašiem ir jāsecina un jāanalizē. Lai gan tagad bija bērni vecuma grupā no desmit līdz 12 gadiem, redzam vajadzību arī mazākiem, jo ir liela interese,» paskaidro Evija Ozola. Piektdien, 18. jūnijā, Jauno pētnieku akadēmijā viesojās «Rally Liepāja» organizētājs Raimonds Strokšs, jo aplūkots tika ātruma un enerģijas jautājums. Viņš bērniem paskaidroja, cik svarīgi ir darīt to, kas pašam patīk.
Svarīgu prasmju attīstīšanas iespēja
Mācības šajā Jauno pētnieku skolā ietver problēmsituāciju risināšanas prasmes attīstīšanu, kad nodarbību vadītājs kopīgi ar prātniekiem meklē atbildes uz nodarbībā uzdoto jautājumu, tāpat veido prototipus un dažādus modeļus, apgūstot inženiertehniskās, zinātniskās, kritiskās un analītiskās domāšanas veidus. Pašizziņa un pašvadība tiek attīstīta, kad skolēni plāno uzdevumu veikšanas procesu un uzņemas atbildību par to, seko līdzi savai darbībai, izvērtē to, nebaidās kļūdīties, mācoties no kļūdām, tāpat mācās novērtēt paša progresu, kā arī mācās veidot pozitīvas attiecības un vidi sev apkārt. Noteikti jāpiemin arī radošuma attīstīšana, kā skolēni realizē daudz dažādu ideju, starp tām arī cenšas atrast unikālāko, tāpat mācās dažādi lūkoties uz risināmo jautājumu, izvērtē savu piedāvājumu un to uzlabo. Piemēram, programma «Zeme» ietver tēmas «Elektroskopa izveide», «Kā darbojas katapulta», «Zvaigznāju burka», «Vai kuģis var pārvietoties pa sauszemi?», «Vadītājs vai izolators», «Kā noteikt vēja ātrumu?», «Biomateriāli», «Bionika», «Kristāli», «Vannas bumbas», «Sviru skulptūra» un tāpat programma «Ūdens» un «Gaiss» ietver aizraujošas tēmas, kas liek domāt, analizēt un pieaugt gudrībā, prasmēs.
Nozīmīgi, lai bērnam pašam ir interese
Jauno pētnieku skolas vadītāja Evija Ozola neslēpj, ka vislabāk ir tad, kad bērnam šīs lietas interesē pašam, jo tad, kad vecāks vienkārši liek kaut ko apmeklēt bez paša lielas intereses, bieži vien tā ir kā nasta, bet viņa neslēpj pārliecību, ka citādāk jau bērns arī nevar zināt, ka nepatīk, ja nepamēģina. «Tā ir tāda jūtīga lieta. Ja viņam interesē, tad ir jādara. Ja viņam ir citas intereses, tad vecākam noteikti nevajadzētu visu šo uzspiest. Tad tam pazūd azarts un vēlme ko apgūt padziļināti. Vienai daļai bērnu likās, ka tas būs vienkārši un būs tikai spēlēšanās, bet mums bija mācīšanās, kas vairāk jau nav viegli. Interesanti ir tiem, kam tas ir aicinājums dabaszinātnes izpētīt,» paskaidro Jauno pētnieku akadēmijas vadītāja.
Ne tikai grūti, bet arī interesanti
Evija Ozola atzīst, ka ikdienā mēdz domāt, ka fizika un ķīmija ir kaut kas grūts un sarežģīts, bet, ja jau laikus bērniem tiek pasacīts, ka tas ir ne tikai grūti, bet var būt arī interesanti, tad «tas grūtums pazūd aiz tā interesantuma.» «Un, kā jau teicu, tā nav nometne, bet ilgtermiņa pasākums. Ir doma ar šiem bērniem strādāt ilgtermiņā. Negribas šo bērnu sakarā lietot jēdzienu «zinātnieki», bet gudrie prāti gan, kas iedziļinās, izzina un pēta. Redzējām tos divus trīs, kas darot saprata, ka tas viņam nepatīk. Redzējām tos, kam patīk ķīmijas priekšmeti un patīk pētīt šķīdumus un tos analizēt. Citiem patika fizikas lielumi, svēršana un mērīšana. Savukārt bija kādi, kam patika mehānika, inženierzinātne. Bet arī tur vēl sadalās bērni ar noteiktām interesēm. Puišu tomēr bija vairāk. Inženierzinātnes laikam patiešām ir puišu darīšana. Svarīgi ir atrast to, kas interesē un ieguldīties, lai tas netiek pazaudēts, kamēr tā aizrautība ir. Septītajā un astotajā klasē tomēr grūtības to interesi pārņem. Un tad sāk likt atzīmes. Jauno pētnieku akadēmijā tās neliek. Esam elastīgāki, bet skolas programmā to tā nevar. Skolā ir arī laika ierobežojumi… Un tālāk mūsu mērķis ir visu akreditēt, un tad skatīsimies, kā būs tālāk. Jāsaka paldies Talsu novada domei par finansējumu, jo bērniem tas viss ir bez maksas. Tas arī ir no svara, jo nav tā, ka tikai maksātspējīgie to var atļauties. Dabaszinātnēs izmantojamie materiāli ir pietiekami dārgi. Ir ķīmija, kur materiālus ir grūti dabūt,» atklāj matemātikas un informātikas pedagoģe Evija Ozola, kurai pašai sveša nav robotika.