Toreiz pašvaldībām bija «burkāns»

Talsu novads

«Talsu Vēstis» lūdza ievērojamo Latvijas politiķi Aivaru Lācaru, kurš vairs aktīvi nedarbojas šajā jomā, izteikties par pašvaldības reformu, kuras rezultātā, apvienojot četrus novadus, atkal atgriezīsimies izreformētā Talsu rajona robežās, kas sauksies par Talsu novadu. Mediķis Aivars Lācarus, kurš no sanitāra izauga līdz Talsu rajona galvenā ārsta amatam, ilgus gadus ir bijis Talsu pilsētas, Talsu rajona, Talsu novada vadībā.

Ir grūti visu atcerēties un saglabāt objektivitāti, šis un tas piemirstas, bet citas lietas, kas likās mazāk svarīgas, tagad šķiet vairāk ievērojamas. Ar ko tad šī reforma atšķiras no 2009. gada reformas? Ne jau ar skaitu, bet aktīvo iesaisti. Toreiz bija «burkāns» — 200 tūkstoši latu katrai pašvaldībai, kas piekritīs reformai un konstruktīvi piedalīsies reformas realizācijā. Tā bija liela nauda un daudziem pagastiem ļoti nepieciešama skolu jumtu remontiem, pagastu ceļiem un tiltiem un citām visnotaļ vajadzīgām lietām un darbiem. Visi jau arī bija noguruši no «sadarbības» un «brīvprātības». Ar gadiem, sakārtojot likumdošanu, izmainījās arī priekšstati par pieļaujamo un tam pretī — slikto praksi pašvaldībās. Ar to gan nebija tik vienkārši. Piemēram — Talsu rajonā un visā Latvijā tik ļoti labi ieredzētā un daudzinātā pašvaldību sadarbības iestāde «Eiromāja» ar nevalstisko organizāciju plašu iesaisti no Latvijas likumdošanas viedokļa bija tāds «puslegāls» veidojums, un tikai plašais starptautiskais atbalsts un atzinība mūs visus paglāba no skandāla. «Eiromāja» vienkārši bija daudz progresīvāka un demokrātijai gatavāka kā mūsu sabiedrība un likumdošana tās vidus mediānā. Žēl, ka šīs organizācijas mums vairs nav un nekā tāda tās vietā ne Talsu novadā, ne Kurzemē, ne Latvijā vairs nav. Palikuši padarītie darbi un labas atmiņas. Vismaz man. Par pilsonisko sabiedrību varam tikai cerēt. Raudzīties sociālajā tīklā «Facebook» vai tvītot — tā nav pilsoniskuma izpausme. Tikai plašāka komunikāciju iespēja, bet arī ne visaptveroša. Nākotne ir nevalstiskajās organizācijās un pilsoniskajā sabiedrībā.
Čiks vien iznāca
Atgriežos pie apspriešanas jaunajai (manuprāt — iepriekšējai līdz galam nepaveiktajai) pašvaldību reformai. Apspriešana kā aunu badīšanās. Pārmetumi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Taču pat formāli pārmest VARAM nevar. Es ministrijai neko nepārmetu. Pilnīgi noteikti. Viss tika darīts atbilstoši plānošanas procesu labajai praksei. Iesaiste no iedzīvotāju puses vairumā gadījumu gan bija formāla. Protams, Saulkrastu — Limbažu, Valkas — Rūjienas, Ogres — Ikšķiles un Varakļānu piederības konflikti bija citādi un tie presē, medijos un televīzijā tika vispusīgi atainoti, bet arī civilizēti tiesiski atrisināti. Vainīga atsevišķu politisko partiju darboņu iejaukšanās, kā pieņemts tas Austrumzemju valstu pārvaldēs. Saeimas partiju virzītājspēki arī šoreiz vispirms noteica spēles noteikumus, lika tiem noticēt, bet tad uzsāka tradicionālos basketbola mačus ar vingrošanas pildbumbu futbola laukumā. Šoreiz šādu maču bija mazāk, bet jau 2007.—2008. gados, kad norisinājās cīņas par 26+ reformu (40 un 82 varianti), kā rezultātā radās pašreizējais «119-+» variants, spēles praktiski bez noteikumiem bija visā Latvijas teritorijā. No labi domātā rajonu — novadu principa čiks vien iznāca. Kas cieta? Visi, izņemot ieinteresētos politiskos spēkus.
Atceros braucienu uz Saeimu, uz ZZS frakcijas paplašināto sēdi. Nokavēju sākumu, jo, Rīgā iebraucot, bija sastrēgumi un tad vēl auto «noparkošanas» problēma. Bet nekas jau nebija nokavēts, tikai tiku apsmaidīts, ka man patīkot lielās pašvaldības un pie kā tas novedot. Pēc tam, «eks peks meks», tiku nostādīts fakta priekšā, ka Roja un Mērsrags apvienošoties, Dundaga palikšot pati par sevi, bet Kolka varot arī iet pie Talsiem. Visiem, kas pazīst karti, bez skatīšanās bija skaidrs, ka Kolka jau nemaz nevar būt Talsu novadā, jo nav tiešas robežas. Braucu mājup. Bija smagas sarunas Talsu rajona padomē, bet politiskais «melnais» tirgus jau bija beidzies. Tā no vienotā Talsu novada Talsu rajona robežās toreiz nekas neiznāca. Vēl jau kādu laiku spirinājos, bet pat Edgars Zalāns (toreiz VARAM ministrs) neko mainīt nevarēja.
Bet rajons kā kopīgs pašvaldību veidojums netika aizmirsts. Domāju, ka tieši šo veco iestrāžu rezultātā un izvērtējot pagājušo 12 gadu pieredzi, tagad Talsu novadam Talsu rajona robežās jaunajā reformā būtisku iebildumu vairs nav. Tikai nav arī «burkāna» un ir pazaudēts laiks un nauda kopīgai, nevis atsevišķai attīstībai.
Vai novads kādreizējā rajona robežās būs labāks?
Pats uzdevu jautājumu, bet tas noteikti urda arī iedzīvotājus. Atbilde ir jau 2007.—2008. gadā izstrādātajā apvienošanās plānā, kas spiestā kārtā tika pielabots politiskās andeles iznākumam. Lielāki resursi: kā materiālie, tā finanšu un iedzīvotāju, vienota teritorija ar tradicionāliem sakariem un kopīgām vērtībām. Bet pats galvenais ir cilvēkus vienojošais faktors. Patlaban mēs stāvam pie jauniem laika vārtiem un mums pa šiem vārtiem ir jāieved 19 mūs pārstāvēt varoši Talsu novada priekšstāvji. Par kuriem mums nebūtu jākaunas. Tas ir nopietni. Bez visa pārējā, kas apvienojoties jāpadara, jaunajai domei būs nopietni jāstrādā ar Saeimu un valdību, lai saņemtu apsolīto atbalstu novada attīstībai. Otra būtiska un nepieciešama, manuprāt, pārmaiņa, kas nepieciešama, ir pārskatīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību, kur mazapdzīvotām teritorijām paredzams augstāks indekss aprēķinu formulā. Vienkāršāk — sniegt pakalpojumus mazam skaitam iedzīvotāju atbilstošā labā kvalitātē tālu no centra ir gan tehniski un organizatoriski grūti, gan dārgi. Tāpēc vajag atbilstošu kompensāciju mehānismu.
Tas nu tā. Jaunajiem nepatīk, ja «seniors» uzbāžas ar savām gudrībām. Neuzplīšos, bet padalīšos. Neatceros precīzi, bet 2013. vai 2014. gadā Kurzemes plānošanas reģiona padomes sapulcē tika prezentēts Kurzemes ceļu, dzelzceļu, ostu un lidostu attīstības plāns ilgtermiņam. Pārstāvēju Talsu novadu, protams. No Mērsraga pārstāvja toreiz nebija. Plānu skatot, ieraudzīju, ka Stendes—Mērsraga ceļa gaidītās maģistrāles vietā ir lokāls celiņš, bet no Mērsraga ostas tikai tāda mazosta palikusi, varbūt tikai laipas. Iejaucos, skaidroju, ka Mērsraga ostas caurlaidība uz to laiku bija ap 50% no Latvijas mazo ostu kravu apjoma vienai pašai, bet Stendes—Mērsraga ceļa rekonstrukcija ir Talsu rajona prioritāte jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas un Talsu rajona pašvaldības izveidošanas 90. gados. Pēc sazināšanās ar Mērsraga novada domes priekšsēdētāju Lauri Karlsonu un sekojošām sarunām plāns tika «atsvaidzināts» un trūkumi novērsti. Man nevajag savas «spalvas» uzspodrināt. Ar šo gribu pateikt, ka svarīgi ir ne tik daudz kritizēt bijušos, cik izstudēt novada (novadu) vēsturi kā plānošanas, attīstības un programmatiskos dokumentus un notikumus, turpināt to, kas aizsākts, varbūt pat pirmā brīdī nenoticamo.
Ir latviešu tautas brīnumpasaka par pupu, pa kuru var uzkāpt debesīs. Lai jaunajai jaunā Talsu novada domei visiem kopā izdodas šo pupu atrast, iedēstīt, izaudzēt un pacelties pāri viduvējībai — kaut vai līdz debesīm!
Aivars Lācarus