Par vēlēšanām un vēlēšanos

Sabiedrība

«Planētas Noslēpumu» maija numura joku slejā nupat izlasīju: «Ak, un par ko gan mums tas viss? Kur mēs tik ļoti esam sagrēkojuši? «Vēlēšanu iecirkņos!».» Aktuāli, vai ne? Bet vai anekdote? Ja tomēr taisnība, tad jau varam iet gluži kā pie bikts. Kā sacīt jāsaka, — negrēkosim vairs, un tapsim glābti! Cik tur tā darba…

Pasmejies par sevi pats
Padomju cilvēks, kas visu mūžu bija balsojis par vienu vienīgu sarakstu — par komunistu un bezpartejisko bloka kandidātiem, — brīvo vēlēšanu apreibināts, neapjēdza vairs, ka reizēm dara vislielākās muļķības. Kam, kur un kā tā ideja radās, pēc 28 gadiem, nudien, neatceros, bet fakts bija tāds, ka uz ātru roku tapa saraksts ar trim uzvārdiem, — Brūvere, Japiņš, Helmanis, — fiksi tika savākts toreiz nepieciešamais atbalstītāju skaits (šķiet, 200, bet īsti vairs neatceros), un — kārtībā! Vadziņš uz domi aizskrēja piecas minūtes pirms sarakstu iesniegšanas termiņa beigām. Nopietni jau tas nebija domāts, Diespasarg, pozitīvs rezultāts ne sapnī netika paredzēts. Vienkārši it kā gribējām pierādīt, ka balotēties (kas tas par vārdu?) vēlēšanām ir tik ļoti vienkārši. Tāds kā farss, kā joks… Bet sanāca pa īstam un ļoti, ļoti nopietni. Es biju ieguvusi otru lielāko vēlētāju balsu skaitu aiz Visvalža Radeļa un tiku ievēlēta Talsu pilsētas domē. Nebiju aptvērusi, ka žurnālista vārds jau pats par sevi ir atpazīstams, tik daudzus ļaudis un visādus notikumus pa ilgajiem redakcijā nostrādātajiem gadiem biju aprakstījusi. Un te nu ir tā robeža, kuru nedrīkstēju pārkāpt. Bet toreiz ne prātā nenāca, ka deputāta un žurnālista pienākumi ir nesavienojami. Redaktoram faktiski mani par tādu patvaļu bija tūliņ jāatlaiž. Tagad, avīzi lasot, skaidri un gaiši redzu, ka tie uzvārdi, kas ir deputātu kandidātu sarakstos, «Talsu Vēstīs» šobrīd nav atrodami. Nedz Imants Tamsons, nedz Antra Grūbe… Bet Maija Brūvere rakstīja gan. Un arī domes sēdēs sēdēja. Ilgi jau ne, bet tomēr, līdz atdevu savu vietu sarakstā nākamajam — Aldim Japiņam. Esmu puslīdz droša, ka neko aplamu deputātes «karjeras» laikā neesmu sastrādājusi. Balsojot «par», cēlu roku par tiem jautājumiem, kuros daudzmaz orientējos, bet, ja bija jāpieņem lēmumi, piemēram, par apkuri, ūdensvadiem, kanalizāciju un tamlīdzīgi, abas ar blakussēdētāju Elgu (uzvārdā — Vērdiņa) sabakstījāmies elkoņiem, sačukstējāmies, ka esam par resnām, lai tajās trubās ielīstu, un cēlām roku, kad prasīja «kurš atturas?». Visticamāk, ka viena vai otra jautājuma izlemšanā arī atturēšanās varēja nebūt tas labākais variants. Bet, kā nu bijis, tā bijis… Deputātēšana beidzās, taču no manis stafeti pārņēmušais «Talsu Vēstu» reklāmists Aldis Japiņš, no domes sēdēm pārnācis, daudz ko pastāstīja, turklāt Voldemārs Vadziņš bija pašvaldībā notiekošajā aprakstnieks. Un mani gājieni ar apavu maisu uz Lauku ielu pie kurpniekmeistara Helmaņu Ziga aizvien ieilga vismaz krietnas pusstundas garumā, kamēr savstarpēji apmainījāmies ar informāciju un saviem viedokļiem par pilsētā notiekošo. Lai kā, bet savā ziņā interesants laiks tas bija…
Tagad ir citādi. Un labi, ka tā
Savu laika traumēto atmiņu stāstu es it kā būtu varējusi aizstāt ar tekstiem no avīzes. Bet 1993. gada «Talsu Vēstu» komplektu nemeklēju tīšām. Kāda vairs nozīme, kā sauca to listi, kurā bija mūsu trijnieks, cik deputātu kandidātu un no kādiem sarakstiem toreiz vispār startēja Talsu pilsētas domes vēlēšanās. Stāsts ir pārāk sens. Dzīvojam šeit un tagad. Pašvaldība jau sen paplašināta līdz novada jēdzienam, bet nupat notikusī pēdējā reģionālā reforma radījusi veidojumu, kas ir absolūti identisks bijušajam Talsu rajonam. Taču «novads» neapšaubāmi skan latviskāk nekā «rajons» (turklāt, ar o, nevis uo), un pie tā arī paliekam. Uz 19 vietām domē pretendē 162 deputātu kandidāti no astoņām partijām. Kā lai neapjūk un atkal nesagrēko? Savā pensionāres dīkdienībā esmu visus sarakstus bezmaz no galvas iemācījusies, reklāmizdevumos apskatījusi katru kandidātu no vaiga. Sapucējušies un smuki. Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija, šo cilvēku vidējais vecums ir 48,4 gadi. Jaunākajam kandidātam ir 19 gadi, bet vecākajam — 78 gadi. Jā, man tālajā 1993. arī bija 48, tātad šolaiku vidējais vecums, un tagad esmu pat vēl pāris gadu jaunāka par visvecāko no deputātu kandidātiem. Sarakstus studējot, ar ķeksīšiem atzīmēju sev zināmos ļaudis. Sanāca 53 personiski pazīstamu, starp kuriem pat daži radagabali, diezgan daudzi manu aprakstu varoņi un pa darba līniju intervētie, vienkārši tāpat dzīvē reiz sastaptie. Jā, un tad vēl kāds jau kopš pamatskolas vecuma par žurnālistu audzinātais, kāda meitene, par kuras ģimeni reiz rakstīju, kad viņa bija vēl pavisam mazītiņš cilvēkbērns. Vairākus atpazīstu pēc uzvārdiem un nojaušu, ka viņi ir manu laikabiedru atvases. Kad nesen tikšanās reizē bibliotēkā jautāja par manu mīļāko dzejnieku, nosaucu Māri Čaklo. Jā, «es esmu bagāts, man pieder viss, kas ar mani ir noticis.» Patiesi. Zinu, pazīstu un atceros tik daudz ļaužu visapkārt riņķī… Un arī šajos astoņos deputātu kandidātu sarakstos izlasīju vārdus un uzvārdus, kuri varētu būt interesanti aprakstīšanai jaunajai «Talsu Vēstu» žurnālistu paaudzei.
Bet par ko balsot?
Pazīstamie ir katrā sarakstā, bet arī šāds vērtējums nav loģisks. Labu cilvēku ir daudz, un tiesa, ka sliktus taču nevēlēsim. Taču arī tā var aizšaut šķībi, jo ne jau glīts vaigs, stalts augums un jauks raksturs vien ir gudra prāta un principialitātes rādītājs. Turklāt, ko līdz it kā pareizā un stingrā nostāja, ja esi kā auns uz laipas un neieklausies citu deputātu viedokļos. Ļoti iespējams, ka ir jāņem vērā arī sākotnēji it kā šķietami pretējais. Jāteic, ka vēl pirms gada man bija tādas dusmas, ka cieti nolēmu uz pašvaldības vēlēšanām vairs neiet. Konservatīvs cilvēks būdama, vienmēr (arī Saeimas vēlēšanās) esmu balsojusi par vienu un to pašu partiju. Bet šoreiz nu šķita, ka manis ievēlētie uzvedas, kā antiņi. Pašā sākumā viņi, protams, kā jau visi, domes priekšsēdētāja amatā iecēla Edgaru Zelderi. Kad pēc gada vajadzēja dabūt nost, manējie bija arī par to. Atbilstoši balsoja par Daini Karolu amatā. Bet tikpat vienprātīgi ar pārējiem pretiniekiem viņu atkal gāza un vēlēja nākamo… Četros gados trīs domes priekšsēdētāji laikam ir antirekords visā valstī. Līdzvērtīga Talsiem domnieku nesaskaņu ziņā šajā sasaukumā bija arī Dundaga. Aizdzīvodamies līdz valstiski ieceltai administrācijai, mani dundžiņi, tā teikt, nu ir sasnieguši Rīgas līmeni, kas arī pēc galvaspilsētas domes atlaišanas nopelnīja šādu «godu». Ķīviņi, ķīviņi, ķīviņi… Demokrātijas izpausmes augstākajā līmenī vai «fui! kauns!»? Šobrīd jau vienalga, jo tā ir pagātne. Ir cita realitāte: viens novads un līdzvērtīga izvēle visiem. Mērsragā, Rojā, Dundagā un Talsos studē vienus un tos pašus deputātu kandidātu sarakstus. Protams, tie, kuri nav atmetuši visam ar roku un uz vēlēšanām ies. Man jau arī gala beigās dusmas ir pāri. Iešu un balsošu atkal, kā vienmēr, par to pašu partiju, ar kuru savās domās esmu vairākkārt bijusi smagā konfliktā. Piedodu.
Atliek cerēt un ticēt
Reģionālā reforma Talsiem no jauna ir piešķīrusi pieeju jūrai, divas ostas, Slīteres rezervātu, Kolkasragu. Ievērojami bonusi. Un ļoti liela atbildība. Par dabas daudzveidību, attīstību, piekrastes ļaužu dzīvi. Kā būs Kaļķos, Nevejā, Sīkragā… Kad dundadznieki šaubīgi rausta plecus par savu ciemu likteni Talsu pašvaldībā, liku priekšā labus piemērus par dzīvi Laucienes, Vald-gales, Ķūļciema pagastā, Sabilē, Stendē un kaut vai mazajā Tiņģerē. Bet vēlēt ir jāiet, — to nu gan saku visiem. Lai cik frāžaini neskanētu, pašvaldība ir demokrātiski ievēlēta vietējā valdība, tā nu tas ir, tur neko nevar padarīt. Diespasarg, un nevajag arī!
Vecā paaudze taču atceras laiku, kad bija viena vienīga partija, viens vienīgs saraksts, un izpildkomitejas priekšsēdētājs sēdēja savā kabinetā, praktiski ne par ko nebūdams noteicējs. Dzirdot sava vecuma ļaužus spriedelējam par tēmu «baltā māja pilna, ko viņi visi tur dara», lai ar kaimiņiem un paziņām nesaietu matos, pretī turos tikai tā bikli, kaut gan gribētos saukt pilnā balsī. Kā, ko dara? Izglītības pārvalde, kultūras nodaļa, attīstība un plānošana, būvvalde, bāriņtiesa, municipālā policija, finanses un grāmatvedība, namsaimniecība. Tieši vai pakārtoti, pašvaldībai piederīgas faktiski ir visas jomas. Dome ir lēmējvara, kas ne jau no zila gaisa izvērtē un apstiprina budžetu, plāno tā izlietojumu, nosaka prioritātes. Galu galā šie 19 deputāti, mūsu brīvas gribas ievēlēti, četrus gadus būs atbildīgi par visu. Slavēsim par to, kas izdosies labi, būsim nikni par nepadarīto, nolaidību un blatiem. Bet ticēsim, ka daudzmaz viss būs kārtībā. Priekšvēlēšanu solījumos jūtama cenšanās viest cerību. Ilzes Dobeles vadītajās debatēs LTV 1 raidījumā mūsu deputātu kandidāti radīja tīri labu iespaidu. Visu sarakstu pirmās personas runāja tā neko, uz jautājumiem atbildēja sakarīgi, publiski īpaši skaļi neizskanēja pretišķības. Sapratu, ka nākamo četru gadu prioritāte būs multifunkcionālā sporta halle Talsos, piekrastes zonā — biotopu regulējums līdzsvarā ar vietējo iedzīvotāju interešu aizstāvību, Mērsraga un Rojas ostu tālākai attīstībai palīdzot risināt tam ļoti aktuālus jautājumus, kur nepieciešams valsts atbalsts. Televīzijas raidījumā tika pieminēti arī pēdējā laikā negatīvi izskanējušie iepirkumu projekti. Tiesa gan, — atšķirīgās toņkārtās. Kāds šos darījumus minēja kā neveiksmīgus, kāds kā kļūdainus, kāda vērtējums bija skarbāks — neprofesionalitāte un atbildības trūkums. Bet, kad sarunas dalībniekiem vajadzēja atbildēt uz Raimonda Tigula uzdoto jautājumu, par ko viņi lepojas, un par ko — ne, atbildes bija ļoti līdzīgas. Lepni par vidi, par cilvēkiem savā novadā, par māksliniekiem un sportistiem, par spēcīgiem uzņēmumiem un veiksmīgām saimniecībām, un katrs nosauca ko savu. Taču kauns esot par savstarpējiem kašķiem, par nesaskaņām domes darbā, par nespēju savstarpēji komunicēt. Paļāvībā uz labāku nākotni nekādas sarkanās līnijas netika iezīmētas. Nevis pozīcija un opozīcija, bet komanda. Būt atvērtiem un ņemt vērā arī pretējo viedokli. Nu, kā pēc grāmatas. Kāpēc tad līdz šim tā nebija? Lielākoties tie paši vēži jau būs arī jaunajā kulītē. Ja nu vienīgi mūsu plusiņi vai svītrojumi dažu personāliju pacels uz augšu vai pavilks uz leju, un varbūt kāda saraksta pirmais numurs domē nemaz netiks…
Pietiek zīlēt! Gaidu 1. jūliju, kad sāksies jauna ēra. Ceru! Vai vēlēšanās piepildīsies?