Gatavojoties dzīvei pēc vēlēšanām

Sabiedrība

21. maijā tiešsaistes platformā «Zoom» Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novada iedzīvotājiem bija iespēja sekot līdzi Talsu novada priekšvēlēšanu debatēm «Četri vēji brunčos». Debates sadarbībā ar domubiedru grupu «Atdodiet brunčus» organizēja Talsu Komersantu klubs.
— Šis ir vēsturisks brīdis, jo jau pavisam drīz vienā, cerams, dižā Talsu novadā apvienosies četri diži novadi. Saaicinājām kopā astoņus līderus, kuri ir gatavi vadīt Talsu novadu, lai noskaidrotu, kā šie brunči plīvos, uz kuru pusi plīvos, vai vispār plīvos un kurš par to rūpēsies, — sarunas gaitu iezīmēja moderatore Inga Ieviņa. Debatēs piedalījās astoņi deputātu kandidāti — politiskās partijas «KPV LV» līdere Inga Gluzda, Latvijas Zaļās partijas līderis Ainis Stūrmanis, Jaunās konservatīvās partijas līdere Lija Dunska, «Talsu novada attīstībai», «Latvijas attīstībai» līderis Andis Astrātovs, partijas «Jaunā Vienotība» līderis Māris Rozenbergs, partijas «Mēs — Talsiem un novadam» līderis Lauris Pīlēģis, Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» pārstāve Eva Kārkliņa (pēc saraksta otrā) un Latvijas Zemnieku savienības līderis Dainis Karols.
— Kas jūsu sarakstu atšķir no visiem pārējiem? Kāpēc lai mēs balsotu tieši par jums? Nosauciet trīs pirmos darbus, ko jūs vēlētos paveikt, ja tiksiet ievēlēts!
A. Stūrmanis (Latvijas Zaļā partija): — Mūsu komandā ir profesionāļi no vairākām nozarēm — stipri uzņēmēji, cilvēki, kuri ir strādājuši valsts pārvaldē, medicīnas speciālisti, kā arī lauksaimniecības un meža nozares pārstāvji. Pirmkārt, nedrīkst apstāties — kamēr nostabilizēsimies un izveidosim jaunu komandu, paies laiks, bet iedzīvotāji to nedrīkst manīt. Tālāk jāpārskata kapitālsabiedrību struktūra — nepieciešamas izmaiņas, kas ļautu nodrošināt kvalitatīvākus pakalpojumus. Treškārt, jāsāk domāt par jaunā novada attīstības stratēģiju.
L. Dunska (Jaunā konservatīvā partija): — Kopā veidojot programmu, mēs ceram vairāk strādāt uz cilvēku un cilvēku atgriešanu Talsos. Esam par multifunkcionālo halli, par degradēto tirgus sakārtošanu un skaidrību kultūras jomā.
A. Astrātovs («Talsu novada attīstībai», «Latvijas attīstībai»): — Spējam vienoties un esam gatavi konkrētiem konstruktīviem priekšlikumiem, tāpēc mūsu saraksts ir apvienojis dažādu nozaru profesionāļus. Pirmā lieta, kas neizbēgami būs jādara, — jāapstiprina jaunais pašvaldības nolikums, lai būtu skaidra struktūra un principi. Turpināsim sakārtot infrastruktūru un rūpēsimies par to, lai iedzīvotājiem būtu brīvpieejas laukumi.
M. Rozenbergs («Jaunā Vienotība»): — Esam pārstāvējuši visu jauno novadu — mūsu komandā ir pārstāvji no Dundagas, Kolkas, Rojas un Mērsraga. Tie ir uzņēmēji, cilvēki, kuri ir strādājuši pašvaldībā, izglītības sfērā un sporta sfērā, līdz ar to varam nosegt visu laukumu. Mums ļoti svarīga ir multifunkcionālā halle, īres dzīvokļi un, protams, izglītība.
L. Pīlēģis («Mēs — Talsiem un novadam»): — Dotajā brīdī esam palikusi vienīgā reģionālā partija — mūsu lēmumus neietekmē tas, kas notiek Rīgā. Esam četrus gadus cītīgi strādājuši, iedziļinoties dažnedažādos jautājumos, un izteikuši priekšlikumus. Dažreiz šie priekšlikumi nav uzklausīti, kas ir rezultējies ar sodiem. Tādā veidā mēģinām panākt, lai lēmumu pieņemšanas process būtu caurspīdīgs un tiesisks. Pats galvenais un izaicinošākais darbs būs jaunā, apvienotā novada izveidošana. Jādomā par pakalpojumu pieejamību, ļoti svarīga ir infrastruktūras attīstība, bērnu laukumi un projektu kvalitāte — gan projektēšanas, gan realizācijas stadijā.
E. Kārkliņa (Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»): — Mēs savā programmā esam uzsvēruši pilsētu, vecpilsētu sakārtošanu un infrastruktūru. Pirmais darbs, kas ir noteikts ar likumu, ir pašvaldību nolikuma apstiprināšana. Pēc tam jāizveido spēcīga administrācija un sadarbība ar sociālajiem partneriem — lielā novadā ļoti svarīga ir sadarbība.
D. Karols (Latvijas Zemnieku savienība): — Mūsu partiju veido spēcīgi cilvēki gan no Talsu novada, gan no Dundagas, Rojas un Mērsraga novada. Esam piedalījušies iepriekšējā administratīvi teritoriālajā reformā un esam gatavi atbildīgi veikt pienākumus arī šoreiz. Trīs veicamie darbi — salāgot pārvaldību visos līmeņos, sakārtot infrastruktūru un turpināt tos projektus, kas jau ir iesākti. Protams, rūpēties arī par investīciju piesaisti.
I. Gluzda (politiskā partija «KPV LV»): — Četrus gadus esmu aizstāvējusi iedzīvotāju intereses, cīnījusies pret pašvaldības budžeta izsaimniekošanu un citām nejēdzībām, kaut par to esmu ne mazums kritizēta. Tieši to pašu turpināsim arī pēc 5. jūnija. Sauksim pie viena galda visus ievēlētos deputātus, pieliekot punktu līdzšinējām tradīcijām, ka deputāti tiek dalīti pozīcijā un opozīcijā. Pirmā būtiskā lieta ir optimālas un efektīvi funkcionējošas pašvaldības pārvaldes izveide, budžeta izšķērdēšanas un nesaimnieciskas rīcības izskaušana — tam visam ir pakārtots pārējais.
— Idejas ir, bet kur tam visam ņemt finansējumu? Kur ņemt ienākumus projektu īstenošanai?
L. Dunska: — Jāiesaistās projektu konkursos un jādod iespēja uzņēmējiem sadarboties ar pašvaldību.
A. Astrātovs: — Pirmkārt, projektam jābūt ekonomiski pamatotam, lai pēc tam samazinātos uzturēšanas izmaksas. Ja tiek radītas jaunas darbavietas, tās nodokļu veidā ienes papildu līdzekļus. Trešais lielais bloks ir Eiropas Savienības fondu finansējuma apguve.
M. Rozenbergs: — Jārada instrumenti, ar ko varam nākt pretī uzņēmējiem, lai veidotos jauni uzņēmējdarbības veidi. Tāpat jādomā, kā piesaistīt tūristus.
L. Pīlēģis: — Jāatbalsta jaunas uzņēmējdarbības veidošanās un jāierobežo konkurenci ierobežojošie lēmumi. Tas, kur ir iespējams ietaupīt, ir projekti, kas ir nekvalitatīvi izstrādāti, veidojot papildu izmaksas, kas jāiekļauj projekta realizācijā bez konkursa.
E. Kārkliņa: — Vispirms jātiek skaidrībā par pakalpojumiem, ko nodrošina pašvaldība un pakalpojumiem, kurus iespējams saņemt kā ārpakalpojumu no uzņēmējiem. Jāstiprina jaunās pašvaldības attīstības nodaļa un jāiestrādā granti uzņēmējiem. Ļoti nozīmīgi ir sakārtot infrastruktūru, lai tiktu radīti uzņēmējdarbības attīstīšanai labvēlīgi apstākļi. Bez Eiropas struktūrfondiem ir arī dažādas biedrības un nodibinājumi, kas izsludina konkursus un sniedz iespējas finansējuma piesaistei.
D. Karols: — Galvenais, lai katrs darītu savu darbu labi. Tas attiecas gan uz valsts nodokļu politiku, gan pašvaldības budžetu. Svarīgi, lai katru gadu nebūtu izmaiņu. Otrs finansējuma avots ir Eiropas Savienības finanšu līdzekļu piesaiste — daudz kas ir atkarīgs no projektu kvalitātes. Trešais avots ir privātās partnerības finansējums. Galvenais, lai mums būtu drošība par mūsu kopīgās naudas izmantošanu. Tas veicinās arī investoru piesaisti. Mums kā pašvaldībai vajadzēs aktīvāk iesaistīties investīciju piesaistē.
I. Gluzda: — Pašvaldībai ir jāatbalsta jebkura uzņēmējdarbības forma — jāatbalsta ne vārdos, bet darbos. Saimnieciski jāapietas ar pašvaldības budžetu un jāstrādā pie visām pārējām iespējām — gan investoru piesaisti, gan dalību projektos.
A. Stūrmanis: — Tas ir sabalansēts budžets un pārskatīti izdevumi — liels resurss ir kapitālsabiedrību pārvaldībā, mežu apsaimniekošanā, nekustamajos īpašumos, kur jātaisa inventarizācija, protams, arī Eiropas finansējums un dažādi granti. Visa pamatā ir uzņēmēji — jo vairāk uzņēmēju, jo vairāk līdzekļu.
— Kāda jaunajā novadā ir Talsu loma? Kas Talsos būtu vai nebūtu darāms tuvākajā laikā?
M. Rozentāls: — Talsiem jābūt novada centram, kur ir pieejamas plašas kultūras un sporta iespējas, tai skaitā multifunkcionālā halle.
L. Pīlēģis: — Jāveido stratēģisks plāns un pilsētvide, lai cilvēkiem šeit būtu patīkami uzturēties. Vide ap mums veido mūs pašus. Vēl mums skaidri jādefinē Talsu identitāte, ko pa šiem gadiem esam pazaudējuši.
E. Kārkliņa: — Vispirms jāsāk ar stipras administrācijas izveidošanu un sadarbības partneriem — uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām. Visiem tiem, kas mēs apvienosimies, ir jābūt ne tikai vārdos, bet arī darbos sava novada patriotiem. Netīro veļu jāiemācās mazgāt mājās. Kad ir izveidots spēcīgs mehānisms, tālāk valsts līmenī jābūt ļoti spēcīgam lobijam.
D. Karols: — Iestājamies pret nomaļu efektu veidošanu, bet jebkurā gadījumā Talsi būs centrs. Lai uzlabotu vidi, jāturpina investēt ceļos, jāattīsta centrālais bērnu laukums un jāsakārto izglītības iestādes.
I. Gluzda: — Talsi viennozīmīgi ir centrs, bet mēs visi zinām, kāds ir mūsu tirgus. Tas ir kauns! Simti tūkstoši ir izmesti projektēšanā, bet tirgus joprojām izskatās kā akmens laikmetā! Runājot par vecpilsētu, Laidzes ielā, K. Mīlenbaha ielā un tā saucamajā ķīniešu kvartālā ir mājas, kurām nav ūdens. Pirms dažām dienām uzzināju, ka pumpis jau pirms gada ir aiztaisīts. Nezinu, kā 21. gadsimtā kaut kas tāds ir iespējams. Diemžēl par miljoniem tiek organizēti būvprojekti, bet tai pašā laikā netiek nodrošināts pats, pats minimālais.
A. Stūrmanis: — Talsi ir un paliks novada centrs. Mums jāveido tāds novads, lai mēs kopā attīstītos. Jādomā gan par piekrastes zonas un tūrisma attīstību, gan par kopīgo Talsu novada brendu.
L. Dunska: — Es Talsos esmu ienākusi 1979. gadā, bet sirds man ir kopā ar Roju un Kalteni. Atceros laikus, kad mums bija rajona padome jeb kopējs Talsu rajons, un tomēr mēs tikām galā. Arī tad bija nomales — mums jāveido iedzīvotāju padomes, lai iedzīvotāji var izteikt savas vēlmes un mēs varam turēt roku uz pulsa.
A. Astrātovs: — Mēs esam par to, ka naudai nav jāpaliek tikai Talsos. Iestāsimies par to, lai pagastiem tiktu piešķirts līdzdalības budžets un tiktu nodrošināta lielāka iedzīvotāju iesaiste. Protams, Talsi ir. un būs administratīvais, biznesa centrs un vienam otram arī interešu izglītības centrs.
— Talsu novads ir viens no iedzīvotāju skaitā bagātākajiem novadiem, bet vienlaikus ir vietas, kas nav tik biezi apdzīvotas. Kāds ir jūsu redzējums — kā piesaistīt iedzīvotājus?
E. Kārkliņa: — Nepieciešams investēt tajās vietās, kur darbojas uzņēmēji, jo uzņēmēji piesaista darbaspēku.
D. Karols: — Atslēgas vārds ir uzņēmējs un uzņēmējdarbībai labvēlīga vide. Mums kā pašvaldībai jārūpējas par infrastruktūru, menedžmentu un investīcijām. Viena no pamatprasībām ir arī vide.
I. Gluzda: — Fundamentālie priekšnosacījumi ir infrastruktūra un darbavietas jeb uzņēmējdarbība.
A. Stūrmanis: — Jāizvērtē jaunā novada ekonomiskie resursi un jāsaprot, ko mēs gribam attīstīt. Vajadzīgs kārtīgs resursu izvērtējums un attīstības plāns.
L. Dunska: — Pie iepriekš nosauktā es vēl gribētu pieminēt, ka vajadzētu attīstīt īres dzīvokļu celtniecību — tas būtu darba lauciņš uzņēmējiem.
A. Astrātovs: — Primārais ir izglītības infrastruktūras pieejamība, izglītības kvalitāte un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Runājot par īres dzīvokļiem, rodas jautājums — vai mums kā pašvaldībai jāiesaistās īres dzīvokļu tirgū vai uzņēmēji sarosīsies un paši šajā tirgū vairāk investēs?
M. Rozentāls: — Jāmeklē risinājums publiskās privātās partnerības īres namu būvniecībai. Šis ir īstais laiks, jo tam ir paredzēta gan Eiropas nauda, gan valsts atbalsts. Novads pastāvēs tikai tad, ja tajā būs iedzīvotāji. Galvenie magnēti ir multifunkcionālā halle, infrastruktūra, kultūra un izglītība.
L. Pīlēģis: — Pats galvenais ir darbs un iztika. Šeit veidojas apburtais loks — darbs it kā būtu, bet nav kur dzīvot, jo dzīvojamās platības Talsos ir ļoti dārgas. Mēs bijām pirmie, kas aktualizēja tēmu par īres namu būvniecību. Jādiskutē, kas šos projektus realizē, bet infrastruktūra būtu jāsagatavo pašvaldībai. Ļoti svarīga ir sakārtota vide, infrastruktūra un darbavietas.
— Līdz ar jaunā novada izveidi Talsu novads iegūs unikālu vairāk nekā 90 kilometrus garu piekrasti. Kā jūs redzat piekrastes attīstību un pašvaldības iespēju to ietekmēt?
D. Karols: — Tūrisma periodā krasta zonai jābūt atvērtai tūristiem — tā ir pievienotā vērtība cilvēkiem, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Tai pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst par vietējiem cilvēkiem, jānodrošina viņu kā privātīpašnieku tiesības pilnvērtīgi izmantot savu īpašumu pēc savām vēlmēm.
I. Gluzda: — Mēs redzam to gan kā zivsaimniecības un pārtikas ražošanas, gan tūrisma veicināšanu.
A. Stūrmanis: — Mūsu piekraste ir mūsu bagātība, bet cilvēki, kuri tur dzīvo un strādā, ir apgrūtināti. Mēs cilvēkiem, kuri dzīvo lieguma zonās, varētu piedāvāt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi līdz 50 procentiem. Jāveido attīstības plāns, jāattīsta infrastruktūra, jāstrādā pie lieliem projektiem un jādomā, kā atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus.
L. Dunska: — Jūras piekraste ir ļoti vērtīga tieši tūrismam, jo ir iespējams veidot interesantu piedāvājumu.
A. Astrātovs: — Svarīgi, lai teritorijas plānojums netiktu mainīts ik pa dažiem gadiem. Jāsaprot, kur būs piekrastes publiskās teritorijas, kur varēs attīstīties tūrisms, un kur būs slēgtās, privātās teritorijas, kur attīstīsies savrupmāju apbūve.
M. Rozenbergs: — Piekraste būs pietiekami gara — visam vajadzētu būt līdzsvarā. Protams, viena no nozarēm, kur mēs varētu iegūt visvairāk, ir tūrisms.
L. Pīlēģis: — Šis jautājums ir ļoti duāls. No vienas puses, vēlamies piesaistīt tūristus, bet, no otras puses, jāatceras par privātīpašniekiem, kuri šeit dzīvo un maksā nodokļus. Regulējumam jābūt ļoti skaidram. Šīs divas jomas jānodala — privātā apbūve un publiskā infrastruktūra. Pēc tam ļoti svarīgi ir to uzmanīt.
E. Kārkliņa: — Piekraste ir prieks atpūtniekiem, bet rūpe pašvaldībai. Pēc tūristu apmeklējumiem un pasākumiem piekraste ir pilna ar atkritumiem. Lai attīstītos, jāturpina sadarboties ar uzņēmējiem un visām pārējām nozarēm, ko Rojas novada pašvaldība jau ir attīstījusi.
— Talsu novads šobrīd tiek dēvēts par vienu no kašķīgākajiem novadiem Latvijā. Ko jūs darīsiet citādāk, lai varētu sastrādāties? Iedomājaties, ka jūs esat jaunā Talsu novada mērs un jums no kātesošajiem jāizvēlas divi vietnieki, — ar kuriem no šeit esošajiem jūs varētu strādāt komandā?
I. Gluzda: — Mūsu pirmais solis būs sasaukt visus pie viena galda un kopīgi sākt strādāt. Aicināsim izbeigt dalījumu pozīcijā, opozīcijā un strādāsim iedzīvotājam. Es atturēšos saukt kādu konkrēti, to noteiks iedzīvotāju balsojums.
A. Stūrmanis: — Es pēc dabas esmu koleģiāls cilvēks. Jo raibāka komanda, jo interesantāk strādāt. Mums nav nekādu sarkano līniju — esmu gatavs strādāt ar jebkuru no kolēģiem.
L. Dunska: — Mēs protam vienoties. Ja idejas sakrīt un galvenā doma ir viena un tā pati, mums jāprot vienoties, jo strādājam Talsu novada labā. Par vietniekiem — skatīsimies, ko iedzīvotājs lems. Negribu nevienu izcelt vai noniecināt.
A. Astrātovs: — Neko būtiski citādāk nedarīsim. Šā brīža pieredze rāda, ka mēs spējam vienoties. Mums ir pietiekami saliedēta komanda, kas iztiek bez kašķiem. Kas attiecas uz vietniekiem, es vispirms gribētu saprast, kuri ir gatavi iesaistīties un nopietni strādāt.
M. Rozenbergs: — Tikai ar komandas garu var sasniegt kopīgus mērķus. Lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības, mums visiem būs jāstrādā kopā. Attiecībā uz vietniekiem izvēle būs jāizdara mūsu vēlētājiem.
L. Pīlēģis: — Ir skaidrs, ka vietniekiem jābūt tādiem, kas spēj strādāt un spēj strādāt daudz. Novelkot sarkanās līnijas, rodas problēmas un nav atkāpšanās ceļa, līdz ar to ļausim izvēlēties vēlētājiem. Ir skaidrs, ka jāveido diskusija ar visiem kolēģiem. Jo spraigāka diskusija, jo labāks ir rezultāts, taču brīdī, kad tiek pieņemts lēmums, diskusijām vairs nav vietas.
E. Kārkliņa: — Vairāk jāspiež uz sirdsapziņu, uz lokālpatriotismu un Talsu vārda tālāk skanēšanu. Varu spriest par tiem cilvēkiem, ar kuriem kopā esmu strādājusi. Nacionālā apvienība nav mani pilnvarojusi šos vietniekus nosaukt, bet man stabils un līdzsvarots vietnieks šķiet Andis. Otrs vietnieks, vadoties no pieredzes un darbiem, kas ir padarīti, varētu būt Ainis, kuram ir ļoti daudz labu ideju.
D. Karols: — Mēs esam pamēģinājuši, mums kaut kas nav sanācis, bet mums ir mugurkauls un mēs mēģināsim vēlreiz sēdināt visus deputātus pie galda, lai nospraustu kopīgus mērķus.