«Šobrīd varam lepoties paši ar sevi un ieguldīto darbu»

Uzņēmējdarbība

20. maijā četru Talsu jauniešu izveidotais Skolēnu mācību uzņēmums (SMU) «Noho» tika iekļauts «LIAA Jauno uzņēmēju dienās 2021» un SMU nacionālajā finālā, kam sarakstā no visas valsts kvalificējas tikai 20 uzņēmumi. «Gandarījums, ka esam vieni no 20 labākajiem Latvijas SMU, ir neaprakstāms,» pauž pārdošanas speciālists Klāvs Karols.
Pagājušā gada rudenī četri Talsu 2. vidusskolas klasesbiedri — Natālija Strautmane, Agnese Jaševa-Volonta, Klāvs Karols un Adrians Frīdenbergs — «Junior Achievement Latvia» programmas ietvaros dibināja savu SMU «Noho». Uzņēmuma unikālā ideja ir termo sēžamo paliktņu ražošana, kas ir komfortabli, izturīgi un neaizņem daudz vietas. Produktam ir plašs pielietojums, to var izmantot, piemēram, brīvdabas pasākumos, pārgājienos, ceļojumos, piknikos, kas šobrīd ir īpaši aktuāli. Jaunieši ir padomājuši arī par ilgtspējīgu iepakojumu, produktu ievietojot īpaši šūtā, paliktņa krāsai pieskaņotā auduma maisiņā. Tāpat viena no uzņēmuma īpašībām ir elastība, ļaujot vaļu klienta fantāzijai izvēloties unikālu dizainu vai izmēru.
Skolēnu mācību uzņēmums ir skolēnu veidots un vadīts mācību uzņēmums. Tā mērķis ir jaunas uzņēmēju paaudzes un nozares ekspertu izglītošana, mācību procesā sasaistot teorētiskās zināšanas ar praksi. Uzrunāju SMU «Noho» vadītāju Natāliju Strautmani.
— Kādas bija jūsu pirmās, tobrīd vēl citas, produktu skolēnu mācību uzņēmuma idejas? Kā radās ideja ražot termo paliktņus un kas bija galvenais iemesls izvēlēties konkrēto gala variantu?
— Patiesībā pati pirmā mūsu ideja arī bija veidot termo paliktņus. Tas ienāca prātā nejauši, pat varētu teikt neapzināti, taču pirmajā brīdī nodomājām, ka varbūt tas ir par sarežģītu. Tā nu nolēmām ražot batikotus kreklus un aksesuārus. Beigu beigās šī ideja par batikotām lietām tomēr nešķita pietiekami oriģināla, jo ir diezgan daudz skolēnu mācību uzņēmumu, kuri ražo šāda tipa produktus. Mūsu komerczinību skolotāja atzina, ka ideja par paliktņiem ir diezgan laba, un uzstāja, ka vajadzētu mēģināt to attīstīt, jo iepriekšējos gados nekas tāds vēl nav bijis un varētu būt labi panākumi. Pateicoties skolotājai, nonācām līdz gala idejai par produktu.
— Kādi bija pirmie darbi pēc uzņēmuma dibināšanas? Pēc kādiem kritērijiem tika izvēlēti izejmateriāli un kā tika radīta produkta koncepcija?
— Sākotnējie darbi bija materiālu meklēšana. Svarīgi bija izvērtēt, kuri materiāli ir labāki, kuri ne tik labi. Produkta koncepciju veidojām tā, lai būtu pietiekami gaumīgi, vizuāli pievilcīgi un būtu arī uz produkta mūsu logo, kuram pieskaņojām auduma krāsas, savilcējus un citus materiālus. Izmērus izvēlējāmies pēc kritērija — lai būtu pietiekami parocīgi, neaizņemtu daudz vietas un varētu «iemest» pat mazākajā somiņā.
— Ar cik krāsām sākāt ražošanu un cik laika gaitā ir nākušas klāt? Kur piedāvājat sēžamos paliktņus klientiem iegādāties?
— Paliktņu pirmie toņi, ar kuriem sākām strādāt, bija gaiši rozā un melni, taču laika gaitā vēl ir nākušas klāt divas krāsas — zils un pelēks. Produktu var iegādāties «JA Latvia» SMU online katalogā un, sazinoties ar mums e-pastā vai rakstot «Instagram» vai «Facebook» platformu kontos, kā arī nu jau mājaslapā «Latvijā radīts».
— Kāda ir jūsu uzņēmuma nosaukuma «Noho» vārda nozīme?
— Līdz nosaukumam «Noho» nonācām salīdzinoši ātri. Meklējām atslēgas vārdus, ar ko saistās termo paliktņi, piemēram, daba, atpūta, sēdēt un citi vārdi, tālāk tos tulkojām visdažādākajās valodās, pat tādās, par kuru eksistenci nezinājām. Tā nu nonācām līdz atslēgas vārdam «sēdvieta», kuru iztulkojām havajiešu valodā. Havajiešu valodā vārds noho nozīmē sēdvieta.
— Uzņēmumu pārstāvat četri jaunieši. Kāda ir katra atbildība un pienākumi? Kā visa gada garumā veicies ar uzdevumu sadali?
— Katrs atbildam par savu jomu, un droši varam teikt, katrs māk par tām augstā līmenī atbildēt. Es esmu uzņēmuma vadītāja, Klāvs izvēlējies būt pārdošanas speciālists, Agnese ir uzņēmuma IT speciāliste, Adrians — grāmatvedis. Taču darba procesā pienākumi netiek īpaši sadalīti, jo praktiski vienmēr satiekamies vai sazināmies un darām visu kopā, dodam cits citam padomus, palīdzam, ja kas neizdodas, vienojamies par kopīgām izvēlēm un izvērtējam situācijas.
— Kādas ir lielākās atšķirības starp gadatirgiem klātienē un tirgiem tiešsaistē? Vai jums bija iespēja piedalīties arī kādā klātienes tirdziņā?
— Esam piedalījušies tikai tiešsaistes tirdziņos, jo pandēmijas dēļ diemžēl nebija iespējas piedalīties klātienes tirdziņos. Ļoti gan ceram, ka nākamajā gadā būs iespēja pabūt kādā no klātienes tirdziņiem.
— Jūsu darbības specifika ir šūšana. Zināms, ka to attālināti darīt nav iespējams un teju visu gadu valstī bija izsludināti pulcēšanās ierobežojumi. Kā jūs atrisinājāt un realizējāt produktu ražošanu, ar kādām grūtībām nācās saskarties un kas bija lielākie šķēršļi?
— Šūšana tiešām ir mūsu darbības specifika, taču pandēmijas laiks nav bijis liels šķērslis ražošanas procesam. Uzskatām, ka ikvienai problēmai var rast risinājumu. Produkta ražošanas procesu atrisinājām, sadalot un dodot darba pienākumus uz katra dzīvesvietu, nododot produkta detaļas, sarakstus ar nepieciešamajiem materiāliem un tos nogādājot cits citam. Grūtības sagādāja materiālu trūkums, jo zināms, ka arī audumu veikali tika slēgti, un pāris tehniskas problēmas, kā jau ar tehniku mēdz notikt. Sevišķi lielu šķēršļu, izņemot pulcēšanās ierobežojumus, nav bijis.
— Visa perioda laikā ne vienu reizi vien uzņēmums ticis nominēts kādai balvai. Pavisam nesen pavasara «Cits Bazārs» ietvaros, kas norisinājās no 22. līdz 26. aprīlim, no organizācijas «Latvijā radīts» saņēmāt simpātiju balvu 500 eiro vērtībā reklāmas kampaņām. Kādas bija pirmās emocijas un vai bija jūtams gandarījums par paveikto?
— Godīgi sakot, pirmās emocijas bija šaubīgas un īsti nesapratām — ko tad īsti esam ieguvuši un kā tas noticis, jo neviens no mums nebijām pievērsuši lielu uzmanību apbalvošanas pasākumam. Dzirdējām tā teikt «pa ausu galam» mūsu uzņēmuma nosaukumu. Uzzinot par simpātiju balvu, pavisam noteikti bija jūtams milzīgs gandarījums un prieks, ka esam atzinīgi novērtēti, šobrīd varam lepoties paši ar sevi un ieguldīto darbu.
— Kas ir galvenā lieta, ko esat ieguvuši no SMU veidošanas?
— Galvenā lieta, ko esam ieguvuši, ir pastāvēšana pašiem par sevi, atbildīguma izaugsme un prasme iziet no visgrūtākajām situācijām, radot risinājumu problēmai.
— Vai pēc «JA Latvia» projekta darbības beigām savu darbību plānojat turpināt?
— Īsti neesam pārliecināti par darbību pēc «JA Latvia» projekta, taču nākamajā gadā startēsim atkārtoti projekta ietvaros.