Jaunā novada ieguvumi un izaicinājumi

Provinces Cilvēks Pandēmijā

Janita Vanda Valtere, Dundagas novada pašvaldības izpilddirektore:
— Vēl joprojām norit darba process, kura ietvaros notiek sarunas un uzklausīti pašvaldību vadības viedokļi par jaunveidojamā Talsu novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu, ar kuru tiks iepazīstināti arī pašvaldības institūciju darbinieki. Uzskatu, ka nav korekts uzdotais jautājums, kas attiecas uz nākamo izpildvaras vadītāju. Uzskatu, ka pāragri ir spriest par reformas galvenajiem ieguvumiem un izaicinājumiem. To varēs spriest pēc pāris gadiem. Par prioritārajiem darbiem un procesiem spriedīs jaunievēlētā dome kopā ar izpildvaru. Savā darbībā nepārtraukti speru soļus, lai mazinātu reģionālo nevienlīdzību, aktīvi piedaloties sarunās par jaunizveidojamo novadu un izsakot savu viedokli, kā arī ieteikumus, lai mazinātu reģionālo nevienlīdzību.

Ieva Krēķe, Talsu novada pašvaldības izpilddirektore:
— Gadu no gada Latvijā pašvaldībās samazinās iedzīvotāju skaits, bet pašvaldībām jāturpina nodrošināt funkcijas, kuras tai uzliktas ar likumu. Līdz ar to gadu no gada pieaug arī uzturēšanas izmaksas. Lai gan pašvaldību nevar salīdzināt ar uzņēmumu, tomēr, manuprāt, tas ir svarīgs faktors, lai notiktu apvienošanās. Apvienošanās rezultātā, samazinoties uzturēšanas izmaksām, pašvaldība lielāku izdevuma daļu varēs novirzīt tieši pakalpojumiem iedzīvotājiem. Lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību, administratīvais centrs Talsos nebūs vienīgā vieta, kur iedzīvotājs varēs saņemt pakalpojumu. Tie tiks nodrošināti pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Tāpat man ir cerība, ka, apvienojot novadus, uzlabosies kopējā sadarbība gan pašvaldības, gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju, gan citu organizāciju starpā. Manuprāt, viens no būtiskākajiem uzdevumiem, apvienojoties novadiem, — nedrīkst pasliktināties iedzīvotāju dzīve visos apvienojamajos novados.
Līdz šim notikušas darba grupas starp visu novadu attiecīgajiem speciālistiem. Darba grupas sarunu rezultātā tika sagatavots jaunizveidojamā Talsu novada pašvaldības administratīvās struktūras projekts. Tas ir dokuments, kas būs kā palīgs nākamajiem deputātiem un izpildvarai, veidojot jauno administratīvo struktūru. Dokuments sastāv no vairākām daļām, sākumā ir konstatēta esošā situācija visos apvienojamos novados, dalība kapitālsabiedrībās, un dots jaunais pārvaldes modelis. Katrs no novadiem vairāk nekā desmit gadu darbojies atsevišķi, līdz ar to skaidri var redzēt, ka tomēr katrā novadā ir atšķirīga kārtība un procesi, kā tiek organizēts darbs. Manuprāt, jaunajā novadā jāpaņem labākā pieredze no līdzšinējās darbības. Pārmaiņas uztrauc ikvienu, kas tajās ir iesaistīts, un tas ir saprotami. Lai tās notiktu efektīvāk, ir svarīga taisnīga attieksme un saprotama komunikācija. Tāpat svarīga būs vadības iesaiste un atbalsts, lai pārmaiņas notiku ātrāk un vieglāk.
Jaunajā novadā būtu jāveido administratīvo un vadības funkciju centralizācijas princips, bet pakalpojumu sniegšanā būtu jāsaglabā decentralizācija. Būtu jāsaglabā iespēja iedzīvotājiem līdzdarboties pašvaldības darbā tuvāk dzīvesvietai, jo tas neradītu plaisu starp novada centru un reģioniem. Katra novada īpašā identitāte, tradīcijas, piederības sajūta savai vietai ir tās, kuras saglabājamas, neskatoties uz novadu apvienošanos.
1. jūlijā jaunā dome tiek sasaukta uz pirmo domes sēdi un apstiprina jauno pašvaldības nolikumu. Jaunā dome ir tā, kura lemj par izpilddirektora iecelšanu amatā. Iespējas, kā tiek izvirzīts jaunais izpilddirektors, ir vairākas un tas, kā tas notiks, ir tikai jaunās domes kompetencē. Jaunajā novadā ir četri izpilddirektori, un, lai gan izmēra un darba apjoma ziņā novadi bijuši ļoti atšķirīgi, tomēr katrs no esošajiem izpilddirektoriem var būt apvienojamo novadu izpilddirektors. Lai kāda arī būtu izvēle, procesam jābūt saprotamam un godīgam. Arvien vēl uzskatu, ka izpilddirektoram būtu jābūt bez politiskās piederības un jāsadarbojas ar visiem deputātiem. Lai arī tas nav viegli realizējams uzdevums, bet to var izdarīt. Ja man būs tāda iespēja turpināt, tad turpināšu uzsāktos pārmaiņu procesus — kvalitatīvu, pieejamu pakalpojuma nodrošināšanu iedzīvotājiem, procesu pārskatīšanu, kompetences celšanu darbiniekiem, tuvināšanos efektīvai pašvaldības pārvaldībai un pašvaldības pārvaldes procesu digitalizācijas turpināšanu. Jaunajam izpilddirektoram novēlu atbalstošus un tādus deputātus, kuri ir palīgi ikdienas darbā. Norādīt uz kļūdām, neveiksmēm un kritizēt ir visvieglākais ceļš, kā citus pazemot un sevi izcelt, bet tas nav veiksmīgs sadarbības modelis. Šāda attieksme veicina bailes, nedrošību, kļūdīšanās iespējamību. Tas nav modelis, kas veicina attīstību, rosina radošumu vai iniciatīvu, un tāds modelis nav ilgtspējīgs.
Par reformas galvenajiem ieguvumiem — ilgtermiņā pašvaldībām noteikti būs finansiāls ieguvumus, līdz ar to budžeta līdzekļu izmantošana būs racionālāka. Uzlabosies pašvaldību spēja nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem augstākā kvalitātē. Palielināsies iespējas pastāvīgi izpildīt autonomās funkcijas.
Manuprāt, lielākie izaicinājumi sagaidāmi reformas sākumā, kad, apvienojoties visiem novadiem, būs jārod kompromiss, lai izveidotu saprotamu un visiem pieņemamu modeli, kas darbojas visā jaunā novada teritorijā.
Par prioritārajiem darbiem — jaunajā novadā līdz pat šā gada beigām tiks veltīts laiks reorganizācijas procesa nodrošināšanai. Pašvaldības izpilddirektora galvenais uzdevums būs koordinēt šā reorganizācijas plāna ieviešanu dzīvē. Primārie uzdevumi būs informācijas sistēmu salāgošana un datu migrācija, pašvaldību iestāžu reorganizācija, darbs ar personālu, saistošo noteikumu izvērtēšana un integrācija, visu novadu budžetu apvienošana, gada pārskata sagatavošana un darbs pie jaunā budžeta sastādīšanas.
Savukārt jautājums par reģionālo nevienlīdzību nav aktuāls tikai Talsu novadam, bet gan visā Latvijā un arī Eiropas kontekstā. Par to tiek diskutēts dažādos līmeņos un tādas vienas pareizas atbildes šim jautājumam nebūs arī man. Ja pirms pāris gadiem globalizācijas procesi un iedzīvotāju vēlme migrēt uz lielākām pilsētām vai uz attīstītākiem reģioniem bija neiespējami apstādināt, tad šobrīd situācija ir būtiski mainījusies. Ierobežojumu dēļ uzņēmumi ir mainījuši pieeju darbā ar saviem darbiniekiem un attālinātā darba iespējas nodrošina teju katrs uzņēmums, ja vien to pieļauj uzņēmuma specifika. Tas ir mainījis iedzīvotāju uzskatus un izvēli, kur faktiski dzīvot. Ikdienā to redzam arī Talsu novadā, ģimenes pārceļas uz mūsu novadu, lai dzīvotu un skolotu bērnus šeit, bet darba iespējas saglabā iepriekšējās. Savukārt pašvaldībai ir jārūpējas par transporta infrastruktūras sakārtošanu, finansiālu un praktisku atbalstu uzņēmējdarbībai, investīciju piesaisti, kā arī degradēto teritoriju sakārtošanu. Būtu jārūpējas par dzīvojamās platības pieejamību un mājokļu energoefektivitātes uzlabošanu. Pašvaldības stratēģiskajiem un saimnieciskajiem lēmumiem, kuri skar teritorijas infrastruktūras plānojumu un attīstību, būtu jābūt tālredzīgiem.

Jautājumi, uz kuriem «Talsu Vēstīm» atbildēja Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novada pašvaldības izpildvaras vadītāji.
⇒ Kā novada izpilddirektore (-s) redzat jaunā Talsu novada izveidi, kurā iekļausies tagadējais Dundagas, Rojas, Mērsraga un Talsu novads?
⇒ Kādas līdz šim bijušas apvienošanās sarunas un kādus secinājumus par tiem izdarāt?
⇒ Kādas lietas un/vai procesi jaunajā administratīvajā teritorijā jūsu pārstāvētajā novadā būtu obligāti saglabājamas, attīstāmas? (Lūgums nosaukt trīs svarīgākās.)
⇒ Izveidojoties Talsu novadam, paliks viens izpildvaras vadītājs. Kādu redzat savu turpmāko pienesumu jaunajā novadā; vai cerat, ka izpilddirektora amatam tiks vērtēti visi apvienojamo novadu izpilddirektori un izvēlēts labākais kandidāts?
⇒ Kādi, jūsuprāt, būs reformas galvenie ieguvumi?
⇒ Kas varētu sagādāt lielākos izaicinājumus?
⇒ Kādiem prioritārajiem darbiem un/vai procesiem, jūsuprāt, vajadzētu pievērst lielāko uzmanību jaunajā novadā?
⇒ Kādi soļi būtu jāsper, lai mazinātu reģionālo nevienlīdzību?