Demokrātija sākas ar otra pieņemšanu

Žurnālista viedoklis

Nupat aizvadīta Starptautiskā ģimenes diena, kas šogad veiksmīgi iekrita sestdienā. Neskatoties uz to, ka mūsdienās ģimenes jēdziens ir izplūdis un bieži vien tiek lietots neatbilstoši, prieks, ka Latvijā ģimeniskās vērtības un laulība kā savienība starp vīrieti un sievieti vēl aizvien ir godā. Baudot pavasarīgo maija sestdienu, citi pavadīja laiku pie dabas, bet citi sēdās pie skaisti klāta galda un baudīja kopā būšanas prieku mājās. Svarīgāk par to, kā aizvadījām Starptautisko ģimenes dienu, ir tas, kā attiecamies cits pret citu ikdienā. Daudzos gadījumos otra rakstura iezīmes un nepilnības spilgtāk ieraudzījām tieši pēdējā gada laikā, kas lika pārvērtēt ne tikai apkārtējos, bet arī sevi pašu.
Nav noslēpums, ka gads, kas aizvadīts «Covid-19» zīmē, nesis sev līdzi gan vardarbības pieaugumu, gan ievērojami pagarinājis rindas pie psihoterapeitiem un citiem psihiskās veselības speciālistiem. Diezgan trāpīgi, aprakstot šā brīža situāciju un psihiskās veselības speciālistu konsultācijām piešķirtos līdzekļus, izteikusies laikraksta «Latvijas Avīze» žurnāliste Māra Libeka, virsrakstam piešķirot nosaukumu — «1,7 miljoni eiro, lai nesajuktu prātā». Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas virsārsts Arturs Utināns atklāj, ka garas pacientu rindas veidojas gan pie ārstiem psihoterapeitiem, gan psihoterapijas speciālistiem. Pandēmijas laikā visbiežāk novērojama depresīvo traucējumu saasināšanās, trauksme, satraukums par radiniekiem un bailes zaudēt darbu. Arī stresa līmenis un alkohola lietošanas biežums pieaug, līdz ar to rodas savstarpēji konflikti. Papildus saspringumu rada apziņa, ka sabiedrība tiek dalīta divās daļās — vakcinētie un tie, kuri izvēlas nevakcinēties. Laikā, kad vairāk par visu sabiedrībai vajadzētu būt vienotai, tā tiek šķelta un dalīta. To lielā mērā veicina komunikācijas prasmju trūkums un nepārdomāti lēmumi no valdības puses, ko tiešā veidā diemžēl ietekmēt nespējam… Tā vietā varam strādāt ar sevi!
«Viedokļu radikalizācija nekad nav laba vide procesu attīstībai un iziešanai no krīzes. Tas vienmēr noved pie galējībām, otra viedokļa noliegšanas, dusmām, naida, emocionālas un dažreiz pat fiziskas vardarbības,» uzsver pārmaiņu treneris Arturs Šulcs. «Radikalizācija ir sliktākais, kas var notikt ar sabiedrību, ģimeni un indivīdu. Viedokļi atšķiras, taču ir svarīgi otram «nepiekārt birkas» un nepieņemt retoriku, kas klīst publiskajā telpā, bet paraudzīties uz kopīgo. Cilvēki, kuri domā atšķirīgi, nav mūsu ienaidnieki. Viņi tāpat rūpējas par savu veselību, bet viņiem ir savs viedoklis. Un viņiem drīkst būt savs viedoklis. Tas mūsu skatījumā drīkst būt arī kļūdains. Arī otrs cilvēks drīkst uz mums skatīties kā uz kļūdainu viedokļu nesējiem, un arī viņam kaut kādā mērā ir taisnība.»
Dzīvojot demokrātiskā valstī un esot kopā ar citiem sabiedrības locekļiem, jāatceras, ka demokrātija sākas ar otra pieņemšanu. Diemžēl pārāk bieži tā vietā, lai izrādītu atbalstu un būtu blakus, mēs nosodām, provocējam un skaļi paužam viedokli, kas jau pēc neilga laika ir ieguvis citu formu. Neieklausoties otra viedoklī, uzspiežam «pareizās» atbildes, aizmirstot, ka tādu pareizo atbilžu nemaz nav, ir tikai mūsu egoisms un vēlme kaut ko pierādīt. Tā vietā, lai pārvērtētu apkārtējos, izmantosim šo laiku, lai pārvērtētu sevi un piedzīvotu izmaiņas, kas saglabāsies vēl ilgi pēc tam, kad pandēmija būs beigusies!