Neatlaidīgi iet uz mērķi un nepadoties

Sports

Piektdien, 14. maijā, Talsu hokeja hallē viesojās bijušie Talsu hokeja kluba audzēkņi — uzbrucēji Lauris Bajaruns un Edijs Brahmanis, kuri šogad HK «Olimp» sastāvā Latvijas čempionātā izcīnīja zelta medaļas. Caur pieredzes stāstiem, atziņām un ieteikumiem sportisti iedvesmoja gan jaunos censoņus, gan viņu vecākus.
HK «Olimp» ir profesionāla hokeja komanda, kas bāzēta Rīgā un piedalās Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā. Pērn komanda regulāro sezonu noslēdza 1. vietā, taču «Covid-19» pandēmijas dēļ izslēgšanas kārtas spēles tika atceltas. Šogad «Olimp» regulārajā čempionātā izcīnīja 2. vietu, bet finālsērijā ar 4:0 pārspēja HK «Zemgale» vienību, izcīnot savu pirmo čempiona titulu.
Uzrunājot sanākušos, L. Bajaruns un E. Brahmanis iedrošināja jaunos hokejistus neatlaidīgi iet uz mērķi un nepadoties. «Mums negāja viegli, bet galvenais ir izdarīts. Pretinieki trenējās divas reizes dienā un bija piegājuši tam diezgan profesionāli. Kad tu vinnē un pacel virs galvas kausu, emocijas ir neaprakstāmas! Šoreiz izšķirošo lomu nospēlēja pieredze. Es vienmēr esmu pieturējies pie teiciena — hokeju neskrien, hokeju spēlē! Šobrīd es to mācu 2009. un 2005. gadā dzimušajiem puikām Rīgā. Ir svarīgi saprast, ka hokejs nesākas tikai tad, kad hokejists uzvelk slidas un uzkāpj uz ledus, viss smagais darbs notiek ārpus ledus halles. Lai sportists būtu gatavs fiziski un mentāli, jāapmeklē arī trenažieru zāle un jāizmanto visas dotās iespējas! Vecākiem es ieteiktu būt atbalstošiem, bet tehnisko izpildījumu atstāt treneru ziņā. Nemāciet puikām spēlēt! Tā vietā uzsitiet uz pleca un uzslavējiet. Uz kļūdām norādīs treneris. Ja ir iespēja, kļūdas pēc tam video formātā var apskatīt, bet pie tā nevajag apstāties. Apskaties, padomā un nākamās spēles laikā par to vairs nedomā!
Arī treneriem ir emocijas un dažkārt sanāk pateikt kādu skarbāku vārdu, bet par to nevajag apvainoties. Man vienmēr ir paticis, ka čalis pēc tam pienāk klāt un pajautā, kā šajā situācijā vajadzēja rīkoties. Ja treneris spēles laikā ir skarbāk aizrādījis, nebaidies pēc spēles viņu noķert un parunāt! Vienlaikus jāatceras, ka ne visas spēles var vinnēt. Svarīgāk ir iet uz priekšu, nākt uz treniņiem, un mēģinām šīs kļūdas labot. Ja tu ikdienā trenējies, tev agri vai vēlu sanāks un tad būs gandarījums gan pašam un trenerim, gan visiem pārējiem,» iedrošināja E. Brahmanis.
L. Bajaruns uzsvēra, ka vislielākās izredzes uzvarēt ir tad, ja komanda, neskatoties uz piedzīvoto zaudējumu, spēj attiecīgi noskaņoties un veiksmīgi sagatavoties nākamajai cīņai. «Ja tu pārāk ilgi domāsi par iepriekšējo spēli, tu nespēsi sagatavosies nākamajai. Tāpat ir pēc uzvaras — ja tu 2:0 sērijā sāksi domāt, ka nu jau uzvara rokā, tas var beigties diezgan bēdīgi. Jāatceras arī tas, ka visi nav vienādi. Vienam ir labs metiens, bet otrs ātrāk slido. Kad tu atrodi savu nišu, piestrādā pie tās vēl vairāk!
Atceros, ka braucu uz Talsu ledus halli un biju kārtīgs THK pārstāvis, — trīs gadu vecumā uzkāpu uz slidām un vēl joprojām neesmu nokāpis. Tajos laikos tā bija fantastika iespēja — Rīgā bija pāris hallītes, kur komandas ledu dalīja uz pusēm un gāja trenēties no 6.00. Mēs tikmēr varējām trenēties jebkurā laikā. 10 vai 11 gadu vecumā pārcēlos uz Rīgu, un tur man pašam nācās tikt ar sevi galā. Pabeidzu skolu Rīgā, un tad jau sākās braukāšana gan pa Latvijas pilsētām, gan ārzemēm. Šogad HK «Olimp» sastāvā piestrādājām gan pie fiziskās, gan taktiskās spēles, un tas mūs galu galā aizveda pie šīs skaistās trofejas,» piedzīvotajā dalījās L. Bajaruns.