Uzdrīkstēties un piepildīt savu bērnības sapni

Jauniešiem.lv

Pērnā gada rudenī rojeniece Sintija Balode ar ģimenes atbalstu 18 gadu vecumā atvēra savu pirmo skaistumkopšanas salonu. Tas, pateicoties jaunietes apņēmībai, veiksmīgi startēja un šobrīd, pēc lēmuma paplašināties, pieņem klientes jau jaunajās telpās. «Si.ba_beauty» piedāvājuma klāsts ir plašs un aptver skropstu pieaudzēšanu, dažādas matu procedūras, uzacu korekciju un krāsošanu, kā arī skropstu rotāšanu ar kristāliem.

— Kad sāki interesēties par skaistumkopšanu?
— Skaistumkopšana mani interesējusi vienmēr. Kad biju pavisam maza, veidoju matus savai mammai, pinu bizes tantei. Parasti gāju līdzi mammai uz skaistumkopšanas saloniem, vēroju, kā tiek pieaudzēti nagi, veidoti un krāsoti mati. Jau bija ierasts, ka pamatskolā meitenēm uz skolas pasākumiem, koncertiem biju tā, kas veidoja matus un lika grimu.
Skropstu pieaudzēšanu, apgūstot to pašmācības ceļā, trenējoties uz draudzenēm un mammu, veicu jau apmēram no 14 gadu vecuma. Tolaik taisīju tikai klasiskās skropstiņas un praktizējos, pētīju materiālu kvalitāti, to, kas labāk der man un klientēm, lai nebūtu alerģijas, būtu labāka noturība un vieglāks, ērtāks pats process. Pēc 9. klases aizgāju mācīties uz Rīgu par vizuālā tēla stilistu, tur mācījos gadu, bet tomēr šajā profesijā uzsvars tika vairāk likts uz frizieru darbiem, kas man teorētiski ļoti patika. Biju ļoti ieinteresēta izzināt visu par matu struktūru, par to kopšanu, bet man ne līdz galam patika praktiskie darbi — iespējams, pie vainas bija bailes kādam sabojāt griezumu vai matu krāsu, jo pati esmu piedzīvojusi, ka frizieris pārbalina matus un tos nākas nogriezt. Dažādu apsvērumu dēļ nolēmu izstāties no profesionālās skolas un atgriezos atpakaļ vidusskolā. Šoreiz gan mācījos attālināti, tādējādi rodot laiku, lai izietu pirmos kursus skropstu pieaudzēšanā.
— Kāds ir bijis tavs izglītības ceļš līdz tam, kur esi šobrīd?
— Pirmos kursus izgāju 2019. gada decembrī un pirmos klientus, kas gan bija manas draudzenes, pieņēmu pie sevis mājās Ventspilī, kā arī mammas mājās Rojā. Domājot par pirmo salonu, sapratu, ka ar skropstu pieaudzēšanu nebūs pietiekami, lai uzturētu salonu un vēl pašai paliktu ienākumi, tādēļ izgāju vēl uzacu korekcijas un krāsošanas kursus. Šogad, pandēmijas laikā bieži atrodoties mājās, sapratu, ka vēlos tomēr vēl papildināt savu piedāvājumu klāstu, un izgāju matu procedūru kursus — keratīna taisnošanu un matu piepildīšanā ar botoksu.
— Cik ilgs laiks pagāja no idejas par savu salonu līdz tā atvēršanas dienai?
— Pērnā gada vasarā piestrādāju apģērbu veikalā Rojā, kur arī pie manis nāca šī atklāsme par to, ka vēlos pati plānot savu darba dienu un darīt to, kas patiešām interesē un patīk.
Vasarā pēc darba laika beigām arvien vairāk draudzeņu sāka pieteikties uz skropstu pieaudzēšanas, bet man nepatika pozīcija, kurā nākas strādāt no dzīvesvietas. Paralēli strādājot apģērbu veikalā un mājās, veicot procedūras, papildus meklēju iespējas, kā pašai atvērt savu mazo saloniņu, lai būtu iespēja darīt savu sirdsdarbu. Liels atbalsts bija mana mamma un draugs, kas ļoti daudz palīdzēja iekārtošanas darbos un pārvākšanās procesā gan pirmajā, gan otrajā salonā. Viņi bija tie, kas kopā ar mani meklēja telpas, nāca tās aplūkot un pamudināja man uzsākt kaut ko savu, respektīvi, atvērt savu salonu, jo nezinu, vai maz būtu tik daudz sasniegusi, ja draugs nebūtu mani atbalstījis un iedrošinājis, teicis, ka es to varu un spēju. Vienmēr to biju vēlējusies, un mans mazais, kvēlais bērnības sapnis par savu salonu, kur meitenes taps skaistas un jutīsies īpašas pie manis, ar katru dienu tapa arvien reālāks. No idejas par salonu līdz atvēršanai pagāja apmēram mēnesis, jo bija jāiziet nepieciešamie skaistumkopšanas higiēnas prasību kursi, lai varētu atvērt salonu, kā arī jāveic jau iepriekš minētie iekārtošanas darbi.
— Ar kādām sajūtām atceries savu pašu pirmo klientes pieņemšanu?
— Pirmā sajūta bija satraucoša, jo, lai arī zināju, ka protu to, ko daru, un tas nav nekas jauns, tas uzlika lielāku atbildības nastu, jo tas tomēr bija pirmais svešais klients. Pirms tam likusi skropstas biju jau vairākus gadus, tomēr strādāt salonā ir satraucoši, līdzi nesot bailes — vai klientei patiks, vai viss būs tā, kā viņa ir iztēlojusies sevi ieraudzīt pēc procedūras.
— Kā radās salona nosaukums?
— «Si.ba_beauty» radās laikā, kad veidoju savu Instagram platformas darba kontu. Idejas bija dažādas, taču tomēr paliku pie sava vārda pirmajiem diviem burtiem, uzvārda pirmajiem diviem burtiem salikumā ar beauty, kas no angļu valodas tulkojumā nozīmē — skaistums.
— Kā, pavisam neilgi pēc pirmās atvēršanās, lēmi par labu telpu maiņai?
— Atverot pirmo salonu, tas likās diezgan plašs, un, pirmos mēnešus strādājot, viss bija kārtībā, vienīgais mīnuss — telpa nebija vēdināma, kā arī bija par maz dienas gaismas. Laika posmā, kad no valdības puses tika uzlikts aizliegums strādāt skaistumkopšanas nozarē, telpas ilgu laiku stāvēja tukšas, un sapratu, ka vēlos papildināt savu piedāvājuma klāstu, taču, lai to darītu, pašreizējās telpas bija par mazu. Pēc matu procedūru kursu iziešanas bija skaidrs, ka telpas patiešām ir jāmaina. Kad aizliegumu frizieriem atcēla, sapratu, ka nevēlos vairs sēdēt mājās bezdarbībā, bet gan iekārtot jaunu salonu un atkal veikt procedūras.
— Pastāsti par savu tipisko uzņēmuma vadītāja un skaistumkopšanas speciālista darba nedēļu!
— Mana darba nedēļa šobrīd ir diezgan aizpildīta. Esmu sapratusi, ka vairāk par divām līdz trim klientēm dienā nevaru pieņemt. Ideālais variants — viena līdz divas, jo citādi zūd darba kvalitāte, esmu nogurusi gan fiziski, gan morāli. Svarīgi nodot vēstījumu, ka esmu meistare, kurai svarīgākā nav peļņa, bet gan kvalitāte un tas, lai klients būtu apmierināts, vēl jo vairāk — ar prieku varētu iziet no mana saloniņa. Man personīgi patīk tas, ka varu kontrolēt, cikos vēlos sākt savu darba dienu, cikos beigt, cik klientu pieņemt vai, ja nepieciešams, paņemt brīvu dienu vai pat nedēļu. Parasti darbu sāku ap 11.00 un beidzu dažādos laikos, citreiz pat ap 19.00, citreiz — vēl vēlāk. Viss atkarīgs, cik klientu dienā un cik liels ir darba apjoms. Cenšos arī pielāgoties klientēm — ja klientei labāk ir no rīta vai vēlu vakarā, protams, neatteikšu un būšu gatava strādāt kaut pirms vai pēc ierastā darba laika.
— Kāpēc izvēlējies savu salonu atvērt Rojā, ne galvaspilsētā? Kādi ir ieguvumi un kādi mīnusi?
— Šobrīd mana pastāvīgā dzīvesvieta ir Roja, tāpēc pirmo salonu izvēlējos atvērt tepat novadā. Arī pirmo klientūru esmu ievākusi šeit — ir meitenes, kas pie manis pucējās ik mēnesi jau vesela gada garumā.
Kā vienu no plusiem varu minēt, ka visi ir pazīstami un zina mani, savukārt es zinu viņus. Personīgi man bija grūtāk uzsākt savu darbību Rojā dažādu cilvēku dēļ, kas bija pārliecināti un sludināja, ka mazpilsētā nav iespēju un jēgas, jo, kā salonu atvēršu, tā arī aizvēršu. Tas arī bija galvenais mīnuss. Maksātspēja un interese par šāda veida procedūrām ir mazāka nekā galvaspilsētā, kā piemēru minot šo pašu matu keratīna procedūru, kas ir diezgan padārga. Tomēr, par spīti visiem negatīvajiem komentāriem, par klientu daudzumu nevaru sūdzēties — klientes brauc ne tikai no tuvākajiem ciemiem, bet arī no Rīgas, Talsiem, Kolkas, Dundagas. Grūtāk noteikti būtu uzsākt un iestrādāties svešā vietā, kur visi ir sveši, bet galvaspilsētā ar laiku būtu vairāk klientu, jo ir lielāks iedzīvotāju skaits, taču tas līdzi nestu arī lielāku konkurenci, tāpēc vismaz šobrīd esmu apmierināta.
— Kas ir tava lielākā motivācija turpināt, īpaši jau šobrīd, pēc tik ilga aizlieguma jomai strādāt?
— Šobrīd vēl visi aizliegumi nav atcelti, bet mana galvenā motivācija ir apmierinātas klientes, kas atgriežas uz nākamo procedūru, uzticas, pateicas par to, ko es daru, uzraksta jaukas, sirsnīgas atsauksmes, kas silda sirdi un kā dēļ arī saprotu to, ka spēju cilvēku padarīt vizuāli skaistāku, sakoptāku, nereti arī spējot atveseļot matus vai padarot tos veselīgus, skaistus un paklausīgus.
— Kāda vecuma klientēm paredzētas tevis piedāvātās procedūras?
— Klientu vecumam īsti skaistumkopšanā nav ierobežojumu. Ir jaunas meitenes, kuras ir pusaudžu gados un vēlas sakopt uzacis vai pieaudzēt skropstiņas, taču līdz 18 gadu vecumam meitenēm obligāti jānāk uz procedūru ar vecāka rakstītu atļauju vai kopā ar vecāku. Ir arī kundzes senioru vecumā, kas veic klasisko skropstu pieaudzēšanu, lai ikdienā nav jālieto skropstu tuša un lai tā neizsmērējas, vai izvēlas veikt uzacu korekciju. Šādām procedūrām vecuma ierobežojumu nav. Jebkurā vecumā sieviete un meitene vēlas izskatīties labi, ik rītu pamostoties, un pavisam noteikti vēlas, lai viņai nav jāsēž stundām pie spoguļa, krāsojot uzacis un mēģinot tās uzkrāsot vienādi, vai, krāsojot skropstas ar tušu, kura dienas laikā var izsmērēties, atņemot laiku arī vakara stundās, kad tas viss ir jānotīra.
— Kāds ir tava uzņēmuma ideāls?
— Pavisam noteikti vēlos saglabāt procedūru kvalitāti, tāpat vēlos turpmāk vēl vairāk paplašināties, papildināt zināšanas un procedūru piedāvājumu klāstu. Vēl vēlētos nākotnē atvērt salonu, kurā strādā meitenes, kas ir profesionāles savā jomā un veic procedūras, kuras es neprotu vai kuras mani nesaista, bet tomēr tas ļautu piedāvāt klientēm daudzveidīgu procedūru klāstu. Lai, atnākot uz manu salonu, meitenes tiek sapucētas, sākot no matiem līdz pat pēdām ar, protams, augstu apkalpošanas servisu — lai katra kliente tiek aprūpēta un apčubināta par simts procentiem!