Sabilē par vienu ģimenes ārstu mazāk

Veselība

1. maijā darbību Sabilē izbeidza ģimenes ārste Aija Careva. Tā kā pirms diviem gadiem sasniegts oficiālais pensionēšanās vecums, tas arī esot iemesls, kāpēc pieņemts lēmums beigt ārsta darbu, «Talsu Vēstīm» apstiprina daktere. Par šo jautājumu diskusijas bija arī 29. aprīļa Talsu novada domes sēdē.
Kā «Talsu Vēstīm» norāda daktere, viņas praksē bijuši ap 1300 pacientu, kuriem jau laikus lūgts pārrakstīties pie citiem ģimenes ārstiem, kas tika un joprojām tiek darīts. Medicīnā A. Cerava nostrādājusi 43 darba gadus, no tiem 38 ārsta darba gadu veltot tieši Sabilei. Viņa vadījusi gan savu ģimenes ārsta praksi, gan deviņus gadus nostrādājusi arī Sabiles slimnīcā. «Man jau pirms diviem gadiem pienāca oficiālais pensionēšanās vecums. Tas arī ir iemesls, kāpēc esmu pieņēmusi lēmumu beigt ārsta darbu,» saka daktere. Savu darbu pārtraukusi 1. maijā, bet par plānu to darīt pašvaldību un Nacionālo veselības dienestu informējusi februāra sākumā.
29. aprīļa Talsu novada domes sēdes
informatīvajā daļā par šo jautājumu arī deputātu vidū raisījās diskusijas. Tas tāpēc, ka deputāte Inga Gluzda bija iesūtījusi jautājumu ar lūgumu skaidrot esošo situāciju. Pie viņas vērsušies iedzīvotāji, kas Sabilē palikuši bez ģimenes ārsta. Esošo situtāciju skaidroja domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Tropiņš. Janvāra izskaņā pašvaldībā saņemta informācija, ka viena no ģimenes ārstēm Sabilē ar šā gada 1. maiju beidz darību. «Centāmies saprast, kā šo jautājumu risināt, iesaistījās arī pārvaldes vadītājs. Marta sākumā bija saruna ar abām ģimenes ārstēm Sabilē. Tā kā ziņa par prakses slēgšanu nāca negaidīti, domājām — kamēr tiek risināts jautājums, darbu viena no dakterēm varētu turpināt. Taču saņēmām atbildi, ka lēmums ir pārdomāts un galējs. Runāju arī ar otru ģimenes ārstu par iespējām pārņemt otras ģimenes ārstes pacientus, un saņēmu pamatotu atbildi, ka noteikti kāda daļa pacientu tiks paņemti, bet pilnīgi visus nav iespējams paņemt, jo tad apjoms būs pārāk milzīgs. Ja būtu jāpārņem visi klienti, arī otra daktere apsvērtu iespēju sadarbību neturpināt kā ģimenes ārsts,» deputātiem teica N. Tropiņš. Ideja, ka kāds no novadā esošajiem ģimenes ārstiem varētu praksi pārņemt Sabilē, sākotnēji bijusi cerīga, bet vēlāk tomēr dažādu apstākļu dēļ plānotais nav izdevies. Meklētas iespējas piesaistīt arī ārstu no malas, tai skaitā rezidentus.
«Varu teikt, ka ar vienu no rezidentiem, kas nākamajā gadā beidz studijas, sarunas risinās diezgan cerīgi. Pašvaldība var piedāvāt dzīvokli, izremontētu prakses vietu, atlaidi prakses vietai… Pašlaik šīs sarunas notiek, jo cilvēks nav teicis nē,» turpināja skaidrot domes priekšsēdētāja vietnieks. Tikmēr tiem pacientiem, kas palikuši bez sava ģimenes ārsta Sabilē, jāmeklē iespējas pieteikties pie citiem ģimenes ārstiem, jo citu variantu pašlaik neesot. «Paskatījos sarakstu ar dakteriem, kas mūsu novadā darbojas. Ir ģimenes ārstu prakses, kas līdz galam nav piepildītas, kā to nosaka normatīvie akti. Arī daktere, kura devusies pelnītā aptūtā, ir runājusi ar saviem kolēģiem, kuri izteikuši gatavību daļu no pacientiem pārņemt,» sacīja N. Tropiņš. Pēc viņa teiktā, pašvaldības speciālisti plāno arī topošos ģimenes ārstus uzrunāt Rīgas Stradiņa universitātē, informējot, ka novadā šādas vajadzības ir.
Deputāte I. Gluzda, kura bija iesniegusi šo jautājumu izskatīšanai domes sēdē, pauda, ka vislielākā sāpe ir senioriem. Vai pašvaldībā ir domāts, kā nodrošināt tranportu senioriem, lai viņi tiktu pie ģimenes ārsta. «Par šo jautājumu ir domāts, bet līdz galam neesam vēl izlēmuši. Par to noteikti domāsim. Teorētiskā iespēja ir, ka seniorus varētu paņemt daktere, kas turpina strādāt Sabilē uz vietas. Pašlaik nevaru atbildēt, kā tas rezultēsies,» atbildēja N. Tropiņš, solot deputātus par notiekoši informēt arī šomēnes plānotajās komiteju sēdēs. Savukārt pašvaldības sabiedrības veselības speciāliste Tatjana Neilande teica, ka valstī kopumā situācija ar ģimenes ārstiem nav iepriecinoša. Pašlaik Latvijā ir 27 vietas, kur nav ģimeņu ārstu, un viņu pienākumus pilda ārstu palīgi vai feldšeri. «Pēc Nacionālā veselības dienesta ziņām, arī pagājušajā gadā ģimenes ārstus beidza deviņi cilvēki. Pieprasījums pēc šiem speciālistiem ir ārkārtīgi liels,» sacīja T. Neilande, atgādinot, ka arī novadā daudzi ārsti ir pirmspensijas un pensijas vecumā, kas rada satraukumu par nākotni.