Roja kultūras centra laukuma atjaunošanas gaidās

Rojas novads

Rojas novads ir skaistu pārvērtību gaidās. Jau kādu brīdi norit darbs gan pie zvejniekiem un jūrniekiem veltītā pieminekļa, gan laukuma pie Rojas kultūras centra atjaunošanas. Lai gan visu iemīļotā stārķu pāra ligzda vairs neatradīsies uz pieminekļa, rezultātu sagaidot, noteikti tāda ķibele būs piemirsusies, kad acis baudīs skaistumu, ko cer pabeigt augusta beigās.
Uzrunājot arhitektu Jāni Bērziņu, viņa kolēģi Kristīni Pudisti un Rojas novada domes attīstības nodaļas vadītāju Agnesi Veckāganu par pieminekļa un laukuma pie Rojas kultūras centra atjaunošanas idejas, tiek pastāstīts, ka tā radās Rojas novada domē, kura šo projektu tālāk virzījusi uz Eiropas fondu finansējuma piesaisti. Ideja radusies praktiskas nepieciešamības vadīta, jo laika apstākļu dēļ piemineklis bija zaudējis vizuālo pievilcību. Novada priekšsēdētāja konsultējusies ar restauratoru, kurš ieteicis, kas jādara. Un, tā kā bijusi iespēja idejas realizācijai dabūt finansējumu, tad, apspriežoties ar kultūras centra darbiniecēm, radusies doma, ka vajadzētu atjaunot arī laukumu.
A. Veckāgana precizē, ka ideja, ka ar pieminekli kaut ko nepieciešams darīt, ir diezgan sena un iestiepjas jau desmit gadu pagātnē. Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālā pārvalde 2020. gada 5. maijā apstiprinājusi Rojas novada domes projektu «Mūžībā aizsaukto zvejnieku un jūrnieku piemiņas vietas atjaunošana». Projekta kopējās izmaksas ir 166 508,77 eiro, no tām Eiropas Zivsaimniecības fonda maksājums ir 146 096,33 eiro, Rojas pašvaldības līdzfinansējums — 20 412,44 eiro.
Jānis Bērziņš un Kristīne Pudiste pirms 1. maija svētkiem atklāj, ka pašlaik noslēdzas demontāžas fāze. Ir demontētas savu laiku nokalpojušās kāpnes, kuru vietā tiks iebūvēti jauni sausbetona pakāpieni ar iestrādātu kāpņu apgaismojumu. Ir demontētas dolomīta plāksnes. Lai gan sākotnēji projektā bija plānots tās saglabāt un pārvietot laukuma ietvaros, būvdarbu laikā plāksnēm atklātas iepriekš neparedzamas deformācijas, līdz ar to tās plānots aizstāt ar jaunām betona plāksnēm. Ir arī nozāģētas četras egles, kuras apdraudēja kultūras centra ēku, jo bija daļēji nokaltušas un pāraugušas. Nozāģēto veco koku vietā plānots iestādīt trīs jaunas Korejas baltegles. Drīz arī sāksies paša pieminekļa restaurācijas darbi. Būvdarbus veic SIA «Kalvas».
J. Bērziņš un K. Pudiste pastāsta, ka tad, kad būs pabeigta pieminekļa restaurācija, tai sekos augsnes kārtas noņemšana un izvešana, drenāžas sistēmas izbūve, vertikālās atbalsta sienas atjaunošana, elektrotīklu izbūve, bruģēšanas un labiekārtošanas darbi, izvietojot jaunus solus, kubus, apzaļumojot teritoriju un izvietojot jaunu laukuma apgaismojumu. Būvdarbus paredzēts pabeigt šā gada vasarā. «Pašlaik mēs iekļaujamies laika grafikā, un noslēgums paredzēts augusta beigās. Iespējams, ka ies ātri un veikli, un tad, kad viss tiks demontēts, viss būs kārtībā un viss tiks izdarīts vēl ātrāk, bet to pašlaik ir grūti komentēt,» piebilst A. Veckāgana.
J. Bērziņš un K. Pudiste teic, ka Rojas attīstība visos vēstures posmos ir bijusi saistīta ar piejūras ainavu un cilvēka darbībām starp jūru un krastu. Nenoliedzami, ka Roja savu lielāko attīstību piedzīvoja tiešo padomju laikā, kad Roja ieguva savu telpisko struktūru un ēkas, kas Rojas tēlu veido arī šodien. Šis modernisma mantojums ir nepietiekami novērtēta vērtība, kas atļauj eksperimentēt, to pielāgojot mūsdienu vajadzībām un savienojot vēsturiskās vērtības ar piejūras ainavisko daudzveidību.
«Nākotnē Rojai, kā visiem Latvijas ciemiem un pilsētām, būs jāsaskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanās rezultātā radītajiem izaicinājumiem. Tas nozīmē, ka būs jāizvērtē, kāda infrastruktūra un par kādiem līdzekļiem radīs vislielāko pievienoto vērtību Rojas iedzīvotājiem, analizējot, ka iedzīvotāju skaits gan ciemā, gan visā jaunajā Talsu novadā, turpinās samazināties. Un tas nozīmē, ka nākotnē ne tikai Rojai, bet arī Talsiem, Valdemārpilij, Dundagai, Mērsragam, Sabilei, Stendei un citiem ciemiem un pilsētām var nākties pieņemt arī sāpīgus lēmumus par to, ka nevis ir jārada kaut kas no jauna, bet gan jānojauc vecais. Šajā kontekstā svarīgs būs dialogs starp pašvaldību un vietējiem iedzīvotājiem, kuriem konkrētas problēmvietas ir redzamas un zināmas vislabāk. Tā kā jaunais novads būs liels, iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanā kļūs vēl aktuālāka, tādēļ ir nepieciešams mehānisms līdzdalības projektiem un iedzīvotāju vajadzību apzināšanai,» teic arhitekti.
Zinot, ka arhitekts Jānis Bērziņš ir vietējais rojenieks, savas vietas patriots, nevar nepajautāt, vai viņš uz Roju skatās kā vietējais vai arī no malas. Viņš atbild, ka skatoties kā vietējais, taču profesionālā ziņā spēj arī analizēt risinājumus ar skatu «no malas». Atšķirīgu skatījumu dod arī kolēģe Kristīne Pudiste sakot, ka, lai gan nav vietējā iedzīvotāja, Rojā arī iepriekš ir darbojusies vairākos citos projektos. Šādi veidojas interesanta sinerģija, kuras ietvaros mēs spējam nonākt pie risinājuma gan no lokālā, gan ārēja skatu punkta.