Viss dižais top smagā darbā

Kultūra

Cēsu muzeja Izstāžu namā jau kopš pagājušā gada decembra ir iekārtota un, cerams, ka vēlāk būs arī apskatāma mākslas zinātnieka Jāna Kalnača veidotā, Jaunpiebalgā dzimušā gleznotāja, zīmētāja, izstāžu apskatnieka un kolekcionāra Jēkaba Strazdiņa izstāde «Darbi un kolekcija».
Šī notikuma sakarā izdevniecība «Neputns» ir izdevusi arī J. Kalnača grāmatu «Jēkabs Strazdiņš». Šīs Cēsu izstādes centrālais darbs neapšaubāmi ir 2,20 metrus augstā un trīs metrus platā daudzfigūru kompozīcija «Darbs», kuru mākslinieks 1935. gadā gleznoja Romas prēmijas sacensībai. Kā zinām, šai konkursā ar gleznu «Plostnieki» tomēr uzvarēja un uz Romu devās gleznotājs Eduards Kalniņš.
Pārsteidzoši, bet šim Jēkaba Strazdiņa monumentālajam «Darbam» bija lemts nonākt Talsos: visticamāk — tas notika 1944. gada vasarā, kad Talsu gleznotājs Žanis Sūniņš, Jēkaba Strazdiņa Mākslas akadēmijas studiju un arī mākslinieku vienotnes «Radigars» biedrs, par Latvijas Kultūras fonda piešķirtajām vācu reihsmarkām sāka iepirkt pazīstamu mākslinieku darbus vēl īsti neesošajam Talsu mākslas un vēstures muzeja krājumam. Šodien varam pateikties mūsu Žanim Sūniņam, kurš Latvijas mākslā šo unikālo gleznu paglāba no pasaules kara beigu jukām un atkalatnākušās padomju varas iespējamajām represijām.
Tā dažreiz muzeju dzīvē notiek: šis tas tiek nolikts malā, un, ja netiek bieži lietots, tas gadu gaitā mazliet piemirstas; iespējams, ka tā tas notika arī ar šo gleznu, pateicoties tās superizmēriem — tā tika glabāta sarullēta, jo, diez vai Talsos varēja būt telpa, kurā tāda izmēra bildi vispār varētu pienācīgi izstādīt vai glabāt. 1967. gadā to, jau pabojātu, no Talsu novadpētniecības un mākslas muzeja Rundāles pils direktors Imants Lancmanis kopā ar tagad jau nesen restaurēto J. S. B. Grūnes Talsu baznīcas altārgleznu aizveda glabāšanā uz Rundāles pili. Ir pagājuši vairāk nekā piecdesmit gadu, un mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs savas senās intereses dēļ par Latvijas provinces muzeju likteņiem Jēkaba Strazdiņa dižo bildi ir «atkal atradis», tā ar Valsts kultūrkapitāla fonda palīdzību ir restaurēta, un šodien šis tik latviskais, kustības un darba patosa piesātinātais gleznojums atgādina mums, ka viss dižs var tapt un būt tikai smagā darbā.
Guna Millersone,
Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos