Gruzijas notis Sabiles vīna buķetē

Uzņēmējdarbība

Sabile un vīns — divas nedalāmas lietas jau vairākus gadsimtus. Vīna kalns, kas kļuvis par pilsētas simbolu, izveidots 14.—16. gadsimtā un ierakstīts Pasaules Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk ziemeļos esošais vīna dārzs. Un, ja domājam par Gruziju, tad ļoti iespējams, ka pirmais prātā nāk vīns, tāpat kā runājot par Sabili. Gruzīns Romāns Kučuhidze vēlas apvienot Sabiles lokāciju un senās gruzīnu vīna tradīcijas, lai radītu ko unikālu.
Romāns Kučuhidze Latvijā dzīvo jau vairāk nekā 20 gadu, šeit ieradās laikā, kad Gruzijā notika karš. Viņa tēvs un vecvectēvs bijuši vīndari, un Romāns vēlas vīna darīšanas tradīcijas turpināt Latvijā.
«Es vēlos radīt ko unikālu,»
saka Romāns Kučuhidze un tic, ka tas būs iespējams tieši Sabilē. Viņš ir pārliecināts, ka, notiekot sinerģijai starp Sabiles atrašanās vietu un Gruzijas vīndarīšanas metodēm, radīsies tāds vīns, kādu līdz šim neviens nav baudījis. «Par Sabili un šeit darīto gruzīnu vīnu uzzinās visa pasaule,» nekautrējoties apgalvo R. Kučuhidze.
Vīns taps pēc vismaz 8000 gadu senas vīndarīšanas metodes. «Šo metodi sauc — kvevri, kas ir UNESCO nemateriālais pasaules kultūras mantojums,» skaidro vīndaris. Kvevri ir māla trauks jeb amfora, kas pēc formas atgādina olu. Šobrīd Gruzijā ir 12 meistari, kuri var kvevri veidot. Desmit amforas, kas ceļojušas uz Latviju vairāk nekā 3000 kilometru, veidojis meistars Emzari Kapanadze. Trauku tilpums parasti ir no 20 līdz 10 000 litriem, Sabilē vīnu darīs 500 un 700 litru amforās. «Veidot kvevri ir grūts un unikāls darbs, jo šis ir īpašs māls, kuru var iegūt tikai maijā un jūnijā, un tā sastāvā ir sudraba un zelta daļiņas,» atklāj R. Kučuhidze. Kvevri veido pa desmit centimetriem dienā un, kad trauks gatavs, to trīs dienas cep krāsnī 1300 grādos. Šī vīndarīšanas metode netiek izmantota ne Baltijā, ne Skandināvijā.
«Es nevaru sagaidīt, kad varēšu nogaršot vīnu no Latvijas zemē audzētām vīnogām, jo nevaru iedomāties, kāds varētu būt vīna raksturs, smarža, krāsa, garšas buķete,» ar aizrautību stāsta vīndaris. Romānam Kučuhidzem ir savs vīna dārzs Latvijā, kur audzē Gruzijas vīnogas. Viņš plāno ievest ogas arī no citām Eiropas valstīm, lai eksperimentētu ar dažādiem maisījumiem.
Pirmos vīna svētkus Sabilē plāno rudenī, kad uz ielas novietos lielu koka kasti, kurā nonāks vīnogas un ikviens varēs izmēģināt spiest sulu, mīcot ogas ar kājām. Viņš ļoti cer, ka tas notiks ar smiekliem, dziedāšanu, dejām, lai vīnā nonāktu tikai pozitīvas emocijas. Darot gruzīnu vīnu, traukos nonāk ne tikai sula, bet arī ogu mizas, kauliņi un ķekari.
Bijusī Sabiles pasta ēka iegūs otru elpu
Iebraucot pilsētā, viesi vienmēr pamana pilskalna pakājē pamesto un teju sabrukušo ēku. Tā ilgus gadus bija tukša, bet tagad pamazām to atjauno, un arī apkārtējā teritorija tiks labiekārtota. Vecās pasta ēkas pirmajā stāvā zemē tiks ierakti kvevri, to dara tāpēc, lai vīndarīšanas procesā traukos nodrošinātu nemainīgu temperatūru. «Latvijas zemē ierakti gruzīnu kvevri uzņems unikālu enerģiju,» priecājas Romāns. Otrajā stāvā plānots restorāns, kurā gatavos gruzīnu tradicionālos ēdienus, bet trešajā notiks vīna degustācijas un saviesīgi pasākumi. Romāns Kučuhidze vēlas radīt vietu, kur cilvēki var satikties, parunāties, dziedāt, dejot un vienkārši baudīt dzīvi.
Pirmo Sabilē darīto vīnu varēs baudīt pēc gada. R. Kučuhidze vīnam, ko darīs Sabilē devis nosaukumu «Zabeln Wine», tāpēc, ka Zabeln ir senais Sabiles nosaukums un tam ir svarīga vietas vēsture. «Vīns ar katru gadu kļūst aizvien labāks, bet nepacietīgākie pirmo vīnu varēs degustēt nākamā gada martā,» apgalvo Romāns.

Baiba Demberga