Būt mierā ar sevi un savām domām

Personības

Lai izpildījums būtu personīgs un ar pievienoto vērtību, vokālistam jāiegaumē ne tikai melodija un vārdi, bet arī jābūt harmonijā ar sevi. Harmonija ir vārds, kas raksturo daudzus jaunos talantus, tai skaitā Rojas mūzikas un mākslas skolas audzēkni Anci Klaužu. Jaunā izpildītāja mūziku sauc par daudzpusīgu, nebeidzamu stāstu, kuru viena mūža laikā nav iespējams izstāstīt.
Ar mūziku Ance aizrāvās jau agrā bērnībā, bet pagrieziena punktu piedzīvoja 2009. gadā. «Atceros sevi, mācot lellēm dziedāt un rīkojot koncertus, kuros skatītāji bija mana mamma un tētis. Vienmēr īpaši gaidīju un nopietni gatavojos arī pasākumiem un koncertiem bērnudārzā. Kad kļuvu nedaudz vecāka, sāku sekot līdzi «Eirovīzijai» Man ļoti iepatikās mūziķa Aleksandra Ribaka sniegums, kurš prasmīgi parādīja savu talantu vijoles spēlē. Mūziķis mani tik ļoti iedvesmoja, ka gadu vēlāk iestājos Rojas mūzikas un mākslas skolā vijoles spēles programmā pie skolotājas Indras Sproģes. Mācīties spēlēt vijoli bija liels izaicinājums. Lai sasniegtu labus rezultātu, darbam bija jāpieiet ar milzīgu piepūli un apņemšanos. Esmu priecīga, ka bērnībā izvēlējos spēlēt šo sarežģīto instrumentu, jo, pateicoties tam, esmu sevī ieaudzinājusi daudz labu īpašību, kas noder arī ikdienā,» atklāj jauniete.
Pēc vijoles spēles programmas apgūšanas ģimene un draugi Anci iedrošināja iestāties kora klases programmā pie skolotājas Ineses Ozoliņas. Šobrīd dziedāšanu mūzikas skolā Ance apgūst jau trešo gadu. Lielu paldies viņa velta skolotājai, kura jauno izpildītāju iedrošina pieņemt izaicinājumus un novērtēt savu potenciālu. Katra vokālā stunda ir atšķirīga — skolotāja variē ar balss vingrinājumiem un vokālajiem skaņdarbiem, un tieši tas padara šo procesu aizraujošu.
«Muzicēju sevis un sava prieka dēļ»
Šo gadu laikā Ance ir piedalījusies daudz dažādos koncertos un konkursos, pirmos nopietnos izbraucienus piedzīvojot Ziemeļkurzemes kamerorķestra sastāvā. «Tā bija ļoti vērtīga pieredze — man bija iespēja muzicēt kopā ar daudziem talantīgiem mūziķiem. Īpašu šo posmu padarīja arī draugi — bez viņiem atmiņas no orķestra laikiem nebūtu tik krāsainas. Plašākai publikai savas dziedāšanas prasmes pirmo reizi parādīju Rojas vidusskolas konkursā «Muzikālā klase». Pateicoties klases audzinātājai Aigai Kažai, man bija iespēja dziedāt solo un parādīt sevi ne tikai kā vijolniecei, bet arī kā solistei. Esmu piedalījusies dažādos mūzikas skolas rīkotajos projektos, pasākumos un valsts konkursos, taču piedalīšanās konkursos man nekad nav šķitusi nozīmīga. Muzicēju sevis un sava prieka dēļ. Visspilgtāk man atmiņā palikusi uzstāšanās reize 25. martā — genocīda upuru piemiņas dienā. Redzot cilvēkus, kuri pārdzīvojuši šo tumšo laiku un dzirdot viņu stāstus, izjutu milzīgu godu muzicēt tieši viņiem. Pasākums bija ļoti emocionāls. Cilvēkos bija redzamas patiesas un neapslēptas emocijas. Arī dziedāt bija citādāk…
Satraukums pirms uzstāšanās reizēm ir vienmēr, neatkarīgi no tā, cik bieži uzstājos. Pieredze šīs stresa situācijas ļauj prasmīgāk kontrolēt. Galvenais ir neļauties spontānajiem domu uzplaiksnījumiem, kas dod signālus, ka neizdosies tik labi kā iecerēts. Ir jāapzinās savas spējas un jābūt pašpārliecinātam, tad viss izdosies,» pārliecību pauž jauniete.
Darbs pie pirmā videoklipa
Lieldienu brīvdienās konkursa «Uzstaro 2021» ietvaros tapa jaunās izpildītājas pirmais videoklips, kura tapšanā palīdzīgu roku sniedza Rojas mūzikas un mākslas skolas absolvente Beate Olekte. «Lieldienu brīvdienās attālināti notika vokālistu konkurss «Uzstaro 2021». Piedalīties konkursā mani pamudināja dziedāšanas skolotāja Inese Ozoliņa. Tā kā pandēmijas dēļ visi pasākumi notiek virtuāli, arī šis konkurss norisinājās virtuālajā vidē. Sadarbojoties ar Rojas mūzikas skolas pedagogu instrumentālo ansambli, 5.—9. klašu kori un absolventiem, izpildīju Artūra Šingireja dziesmu «Zelta kamanas». Šis projekts bija īpašs, jo nācās filmēt arī videoklipu. Tas man bija milzīgs izaicinājums, jo darīju to pirmo reizi. Jāsaka milzīgs paldies Beatei Olektei par ieguldīto darbu videoklipa tapšanā. Beatei bija savs redzējums, un es šai ideju vētrai ļāvos. Pateicoties visiem, kuri ieguldīja darbu dziesmas tapšanā, gala darbs izdevās lieliski,» prieku pauž Ance.
Pilnveidot sevi kā personību
Runājot par ikdienu, viņa atzīst, ka pandēmija to ir ievērojami sarežģījusi. Visvairāk viņu biedē neziņa un neizpratne attiecībā uz skolu. «Attālinātās mācības ir radījušas milzīgu robu skolēnu dzīvē — mācīšanās no mājām prasa lielāku piepūli gan skolēniem, gan skolotājiem. Vissvarīgāk šajā laikā ir sargāt savu garīgo un fizisko veselību. Pēc grūtajām skolas dienām cenšos atrast laiku sev un dodos izvēdināt galvu pie jūras. Pastaigas palīdz relaksēties un sakārtot domas. Mani aizrauj arī grāmatu lasīšana — tas ir lielisks veids, kā pavadīt brīvo laiku. Šajā citādajā un neparastajā laikā esmu atklājusi arī jaunus talantus. Viens no tiem ir gatavošana. Īpaši esmu iemīlējusi gatavot tortes un desertus. Cenšos sekot domai, ka cilvēka vissvarīgākais dzīves uzdevums ir pilnveidot sevi kā personību, jo tikai tā cilvēks dzīvē spēj tvert jaunus apvāršņus un sasniegt lielas lietas. Nākotni neesmu plānojusi tiešā mērā saistīt ar mūziku, bet zinu, ka mūzika vienmēr ietilps manos dzīves plānos. Dziedot un muzicējot es gūstu milzīgu enerģiju. Tas ir veids, kā izpaust savas emocijas, tāpēc es ļoti priecātos, ja arī nākotnē man būtu iespēja attīstīt savas prasmes,» apņēmību pauž jaunā izpildītāja.