Še kur līgo mežs bez priedēm!

Ļaujiet man runāt

Mūžu dzīvo, mūžu brīnies. Izrādās, ka Skolēnu dziesmu un deju svētki šogad laikam notiks, kaut visu laiku skandināja, ka krusts pāri. Izrādās, ka tie plānoti citādākā formā un izpildījumā. Un kādā? Nu attālināti taču! Skolēni it kā dziedās zūmā un tiešsaistē, jo pieredze tiem taču ir liela. Tie, kas nav depresijā, nopīpējušies un pussajukuši, griezīs, lēks, tekalēs un atraisīs balsi. Dejotāji kā nieres pa taukiem klīdīs pa mežu, ievērojot divus metrus kubā un kvadrātā. Te prātā nāca ideja, ka varētu arī zāģi paķert līdzi un vecos zarus izvākt no meža. Tā teikt — divi zaķi ar vienu šāvienu. Un no tā visa ir liels, liels ieguvums, jo «kāpostu» mazāku vajadzēšot, jo, kā rakstīts kādā izcili trāpīga sabiedrībā zināmas personības sociālajā ierakstā: «Visi attālināti ēdīs no mājām paņemtās desmaizes, dejos trenuškās, jo skatītāju tāpat nebūs… Tas, ka dziesmu svētki būs pārvērsti par karikatūru, varēs interesēt tikai humora žurnāla lasītājus. Bet ko tik neizdarīsi principa un atlikušā finansējuma dēļ.»
Protams, nav jau zvanīts, ka svētki patiešām notiks, bet pagaidām tika lemts, ka tā varētu būt, tikai, protams, protams, drošajos novados un pievārtēs, pagalmos un, ievērojot atļauto mājsaimniecību skaitu. Varbūt te varētu ieteikt uzņemt tiešsaistes video sabiedriskajā transportā. Tur ejā var sastāties vairākas saimniecības un izveidot čukubānīti un kādu riņķi izvirpināt. «Pastum, pastum, pietupies» var izdejot lieliski. Izglītības visu tas viedākais prāts sacīja, ka akcents tikšot likts uz dziesmu un deju saturisko izpratni, kas pilnīgi noteikti bērniem ir būtiskākais aspekts. Kam tad tas svētku gājiens, karogi, koncerti, mēģinājumi un sadraudzība? Pupu mizas! Galvenais kaut ko nopļeckāt un ielikt krustiņu, ka izdarīts. Tas pavisam noteikti ir šausmīgi svarīgi, un nevar laist vējā. Lai tik neiznīkst kovidimūnais kultūras pasākums. Ja lasīt un rakstīt būs aizmirsuši, dziesmu un deju mums neatņemt! Pastum, pastum, pietupies!

Šerpā Vaļa