Kāpēc pirkt vietējo?

Žurnālista viedoklis

Mūsdienās daudz lielāks vērtējums tiek sniegts vietējai precei un ražojumam, ne importam, kā tas bija vēl nesenā pagātnē. Biznesa aprindās lielu lomu spēlē mūsu kā pircēju izvēle. Zināms, ka nereti mūsu valstī ražotās preces ir dārgākas par importa, un te arī bieži paliekam uz robežlīnijas: ko izvēlēties — ietaupīt vai piemaksāt? Taču, vai aizdomājamies, kādu ietekmi radām ar šīm šķietami ikdienišķajām izvēlēm?
Pērkam ārzemju vai vietējos produktus, nezinot, kā tos ražo. Tāpat kā ātrajai modei, arī citu nišu produktu ražošanas uzņēmumiem vārdi — «atbildība, godīgums un caurspīdīgums» — bieži vien darbībā aizmirstas. Esam pieraduši izvēlēties lētāko produktu, nedomājot, ka tādējādi atbalstām gan zemes piesārņošanu, gan cilvēku strādāšanu verdzībai pielīdzināmos apstākļos. Izvēloties ārzemju produktu, mēs atbalstām ārzemju ekonomiku un labklājību. Ja izvēlamies Latvijas produktu — atbalstām valsts ekonomiku. Ja izvēlamies Kurzemē ražotu produktu — atbalstām Kurzemes uzņēmējus un mazos ražotājus. Ja izvēlamies kādu no mūsu plašā Talsu novada piedāvātā produktu klāsta, piemēram, iegādājoties ābolus no kaimiņa saimniecības, nevis no lielveikalā piedāvātajiem importa, atbalstām paši savu un sava novada attīstību. Runa nav tikai par pārtikas precēm, bet arī par dažādām mājsaimniecības lietām un pakalpojumiem. Ja remontējam vai iekārtojam savu mājokli, varam dot priekšroku vietējiem veikaliem vai ražotājiem, tādējādi, palīdzot tiem augt un pilnveidoties. Iespējams, viņiem mūsu pasūtījums nozīmē vairāk, nekā iedomājamies. Domāju, ka patriotisms nozīmē arī domāt plašākā virzienā un atbalstīt vietējos.
Novērojama likumsakarība — nauda, kas paliek vietējā ekonomikā un neaizplūst uz citurieni, var tikt izmantota izglītībai, zinātnei, veselības sistēmai un ceļu infrastruktūrai. Jautājums ir, vai tā tiks izmantota kādam no šiem cēlajiem mērķiem, — un tas ir diskutabls temats, jo katra skatījumā prioritārie mērķi ir atšķirīgi.
Pārtikas produktu lielveikalu tīkli, kuri pieder ārvalstu uzņēmumiem, apzināti un mērķtiecīgi par dažiem centiem, piemēram, piena iepakojumiem, un citiem ikdienā nepieciešamajiem pārtikas produktiem, kuri ražoti speciāli pēc lielveikalu ķēdes pasūtījuma, var atļauties uzlikt zemāko cenu, tādējādi atbalstot savu ražotāju. Esmu novērojusi, ka lietuviešu veikali liek par dažiem centiem zemāku cenu produktam, kas ražots Lietuvā, bet par pāris centiem augstāku cenu, kas ražots Latvijā, tādējādi cilvēks izvēlēsies lētāko. Izvēli izdara šis dažu centu spiediens, kas ir kā iegansts izvēlēties un atbalstīt citu valstu uzņēmumu attīstību. Tā ir liela problēma, kas, šķiet, nebeigsies vēl ilgi.
Bieži vien saimniecības Pūrē, Dobelē, Jelgavā, Vandzenē un citur iznīcina savu loloto ražu, jo vietējo tirgu nosedz produkti par daudz zemāku cenu. Šobrīd aktuāls piemērs, kas atkārtojas ik gadu aprīļa sākumā, — zemenes no Grieķijas par daudz izdevīgāku cenu nekā vietējās.
Tāpat, ja domājam «zaļi», — jāņem vērā transportēšanas ietekme uz vidi, kas rada kaitīgos izmešus, un jāskatās arī uz produktu veselīgumu, svaigumu, dabisku izcelsmi, taču pastāv divējādu pušu viedokļi, vienam no tiem atbalstot domu, ka ražošanas process rada lielāku kaitējumu nekā preču transportēšana. Uzskatu, ka, ja konkrēto produktu valstī neražo vai nevar izaudzēt, tad tā ir vieta importam, taču, ja var, — priekšroka jādod pašu produkcijai. Arī cenšoties iegādāties vietējā ražojuma produktu, nereti gadās, ka nepamanām to, ka produkts ražots kādā no kaimiņvalstīm, bieži vien — Lietuvā, un palikts zem Latvijas zīmola, tādējādi apmānot pircēju, kas nejauši izvēlas atbalstīt ne to, ko pirmajā brīdī saprotam. Iespējams, šo problēmu varētu atrisināt ar atbilstošām tiesību normām, izveidotu vienotu un viegli atpazīstamu simbolu vai atpazīšanas zīmi uz iepakojuma.
Ne vienmēr runa ir par cenu, bet gan informācijas trūkumu — nereti iedzīvotāji nav pietiekami informēti par daudzveidīgo preču un pakalpojumu klāstu, kas pieejams.
Jāapzinās, ka ar savu izdarīto izvēli ik uz soļa mēs atdodam savu balsi par tādiem apstākļiem un uzņēmumiem, kādus vēlamies atbalstīt. Ar katru dienu vairāk un vairāk, un mērķtiecīgāk jātiecas atbalstīt tīras saimniecības un uzņēmumi, kas saimnieko videi draudzīgi. Lai arī ilgus gadus dzirdam par kampaņām, kurās aicina atbalstīt vietējo ražotāju, šobrīd «Covid-19» pandēmijas ietekmē tā aktualizējusies vēl spēcīgāk. Tā atstājusi milzīgi negatīvas sekas uz dažāda līmeņa uzņēmējiem, tostarp, mazajiem uzņēmumiem un mājražotājiem, jo eksporta līmenis ir krities. Papildu tam, šobrīd Krievija noteikusi pilnīgu importa aizliegumu lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, arī Latvijas. Izvēloties preces, kas ražotas Latvijā, šķietami, izvēlamies labāku kvalitāti, taču, nozīmīgi — stiprinām vietējo ekonomiku un saglabājam darba vietas.