«Ievilkt elpu no ikdienas steigas»

Kultūra

2019. gada vasarā divi apņēmīgi jaunieši ar mērķi, lai tie atpūstos no ikdienas rutīnas un steigas, saviem draugiem Uguņciema ābeļdārzā sarīkoja privātu festivālu. Pēc draugu atsauksmēm, viss veicināja to, lai festivālu varētu apmeklēt arī jebkurš interesents. 2020. gada augustā iecere tika realizēta, un pasākums priecēja ne vienu vien apmeklētāju no dažādām Latvijas pilsētām. Šobrīd komanda augusi līdz pieciem organizatoriem, un viņu plāni, lai gan šobrīd situācija pasaulē sev līdzi nes mulsumu un neziņu par nākotni, turpina augt.

— Kā radās ideja par sava festivāla organizēšanu?
— Ideja par savu festivālu radās spontāni, tā bija kā mētāšanās ar idejām par to, ko mēs varētu un gribētu piedāvāt saviem draugiem, lai pavadītu pāris dienas pie dabas, ievelkot elpu no ikdienas steigas un izbaudot vasaru. Pēc pirmā gada dzirdētajām atsauksmēm, kad festivāls vēl nebija publisks, āķis ieķērās lūpā, un doma par festivālu plašākai auditorijai bija ne tikai diskusija un sapņi, bet jau praktiska darbība festivāla reālai izveidei. Šķiet, ka tas viss notika samērā fragmentāri — pazibēja doma radīt savu festivālu, un pēkšņi nākamajā mirklī jau attapāmies ar izsludinātiem 2020. gada festivāla datumiem un neatlaidīgu organizatorisko darbu.
— Ar kādām lielākajām grūtībām sanācis saskarties, sākot jau no idejas līdz festivāla īstenošanai?
— Jāatzīst, ka mēs, «Kreisās Kājas» komanda, esam mazliet kā zaļi gurķi festivāla spēlē. Radot šādu jaunu festivālu, tu ieej «tirgū», kur pretī stāv tādi zināmi festivāli kā «Positivus», «Summer Sound», «Laba Daba», «Ezīšfests», kuri ir piesaistījuši jau savu auditoriju un pastāvīgos apmeklētājus. Galvā eksistē spekulācijas par to, vai cilvēkiem būs interese tajā, ko piedāvājam mēs un kā labāk sasniegt «savus» festivāla cilvēkus. Varētu teikt, ka neziņa bija viena no lielākajām grūtībām, jo, ieejot festivāla organizēšanas ritmā, tu nezini, kas būs nākamā situācija, kuras dēļ nāksies pieņemt ātrus un mazliet spontānus lēmumus.
— Vai tāda veida pasākumu var organizēt viens cilvēks? Cik cilvēku ir «Kreisās Kājas» komandā?
— Augot festivālam, aug arī mūsu komanda. Tas noteikti nav viena cilvēka darbs, jo pienākumu un uzdevumu daudzums palielinās ar katru nedēļu tuvojoties festivālam. Pirmajā pasākuma gadā, kas bija 2019. gads, komandu veidoja divi cilvēki. Varētu teikt, ka tas ir galvenais komandas kodols un atsvars. 2020. gadā mēs bijām jau trīs galvenie organizatori ar 11brīvprātīgajiem palīgiem. Šobrīd «Kreisās Kājas» komandā ir pieci organizatori, un tāpat, tuvojoties festivālam, aicinām brīvprātīgās rokas, kas palīdz pasākuma dienās uzturēt teritoriju un atbildēt par citiem uzdevumiem. Ir ļoti svarīga stabila un uzticama komanda, tas jāveido cilvēkiem, kas ir dzīves entuziasti un gatavi mesties izaicinājumā.
— Ar ko festivāls atšķiras no citiem festivāliem? Kas ir paraksts un norises vieta?
— Viena no festivāla labākajām lietām ir intīmā gaisotne, kurā satiekas mūziķi, apmeklētāji un organizatori vienuviet. Festivāls neslēpjas aiz lieliem žogiem un sargu rindām. Mēs esam cilvēkiem draudzīgs festivāls, ja tā var teikt. Mums pašiem kā organizatoriem ir ļoti svarīgi radīt sajūtu, ka jebkurš šeit ir gaidīts, tāpēc festivāla laikā gan iepazīstamies ar festivāla apmeklētājiem nelielās sarunās, gan uzturam kontaktu ar mūziķiem. Festivāla parakstus ir grūti izteikt vārdos, tas vienkārši ir jāpiedzīvo. Nenoliedzami, ābeļdārzs, kurā festivāls norisinās, spēlē ļoti lielu lomu gaisotnes radīšanā, teritorija ir liela, un mūziku ir iespējams baudīt no jebkura dārza stūra gan romantiski, zem ābeles, gan pie skatuves vai pie netālu esošā ugunskura. «Mūsu dārza āboli» ir ģimenes uzņēmums, un to ieguldīto darbu var izjust dārza mājīgumā, jo katra ābele ir cilvēka aprūpēta, un tāpat arī, festivālam gatavojoties, ābeļdārzu uzfrišinām mēs paši, lai sagaidītu apmeklētājus. Tu ierodies dārzā, kur kāds ir ieguldījis gandrīz vai visu mūžu tā labiekārtošanai, tā arī ir viena no tām lietām, kas padara festivālu īpašu un citādāku, jo tas viss kļūst daudz personiskāk, un cilvēki patiešām novērtē ieguldīto darbu.
— Kādi ir kritēriji, pēc kuriem izvēlējāties skatuves māksliniekus?
— Viens no festivāla pamatmērķiem ir dot platformu jaunām vai mazāk zināmām grupām parādīt savu mākslu, mums nav tādu kritēriju, kas noteiktu, vai mākslinieks var piedalīties vai nevar. Festivālā «Kreisā Kāja» aicinām alternatīvās mūzikas pārstāvjus, un, atklāti sakot, šis mūzikas žanrs Latvijā ir tik plaši pārstāvēts, ka ir mazliet grūti pat aptvert, cik maz cilvēku zina par tik daudzām izcilām grupām. Mākslinieku atrašana ir vesels izpētes darbs, kura laikā pavadām stundas, klausoties un meklējot dažādas grupas. Ir mākslinieki, kuri ir ieinteresēti piedalīties jau otro vai trešo gadu pēc kārtas, tas rada patīkamu sajūtu mums pašiem, jo zinām, ka mākslinieki ir gatavi atgriezties pie mums. Saskārāmies gan ar vairākiem atteikumiem, gan saņēmām «jā» vārdu no grupām, kuras negaidījām, ka piekritīs, piemēram, grupa «Pelni» un «Velns Viņu Zin’». «Kreisā Kāja» tomēr ir pārsteigumiem pilns festivāls, kritēriji mums nav pa ceļam.
— Ko vēl bez mūzikas festivāls piedāvā?
— Pagājušā gadā mazliet iemēģinājām dažādas sportiskas aktivitātes, tāpat bija iespēja nokrāsot savu festivāla kreklu, ikgadēja tradīcija ir gājiens uz jūru, kad dodamies kopīgā peldē vai vienkārši pagulēt pie jūras. Šobrīd aktīvi darbojamies ar vēl vairāk aktivitāšu izveidi, pagājušā gada festivālā lieliski darbojās gan brīvais mikrofons, gan izmēģinājām improvizētu «Tinder» spēli. Festivālā vienmēr ir dzīvība, pēdējo gadu laikā neatceramies nevienu mirkli, kad teritorijā būtu pilnīgs miers, tāda brīža vienkārši nav, jo rosība ir nepārtraukta. Festivāls piedāvā vienkārši pabūt pašam ar sevi un citiem, jo mēs nevarētu teikt, ka festivāls «Kreisā Kāja» ir tikai mūzikas festivāls, tas ir pasākums, kurā iespējams ir viss, to patiešām pierāda pieredzētais.
— 2020. gada vasaras izskaņā rīkotā festivāla nosaukums, ar kuru iepazīstinājāt plašāku sabiedrības loku, bija «Nezāle», taču šobrīd esat to nomainījuši uz «Kreiso Kāju». Kāpēc izlēmāt to mainīt un kāda, jūsuprāt, ir abu šo nosaukumu nozīme?
— Jāatzīst, ka festivāla nosaukumu mums nācās mainīt dažādu ārējo apstākļu dēļ, taču arī mēs esam sapratuši, ka esam dinamiski cilvēki un gatavi izmaiņām, pat ja tās var šķist mulsinošas un negaidītas. Festivāla nosaukuma izdomāšana bija viens no grūtākajiem uzdevumiem pašā festivāla izveides sākumā, jo mēs nespējām atrast to īsto variantu, kas varētu visvairāk piesaistīt cilvēkus un vislabāk raksturot pašu festivālu. «Nezāle» bija ideja, kas uzradās nejauši, un pie tā arī palikām. Diemžēl pēc 2020. gada festivāla saņēmām informatīvu ziņu kopā ar patentu no kāda cita pasākuma, kā rezultātā mums nācās domāt jaunu festivāla nosaukumu. Jāatzīst, ka «Kreisā Kāja» pie mums atsoļoja pati, un nosaukums ir radies tieši no 2020. gada festivāla, jo teritorijā bijām izvietojuši manekenu kreisās kājas. Kāpēc? To mēs paši nezinām, tāda ideja radās, un to realizējām. Ļoti daudziem apmeklētājiem šis koncepts par kājām patika, un daži pat līda turpat esošajā dīķi pakaļ savai kājai, lai paņemtu to kā suvenīru no festivāla. Caur jauno nosaukumu mēs arī uzrunājam pagājušā gada apmeklētājus, jo viņi būs vieni no tiem, kas sapratīs, kāpēc esam «Kreisā Kāja», bet tie, kuri vēl nezina, to varēs noskaidrot. Šāda festivāla nosaukuma izmaiņas dod iespēju arī mums piedāvāt un radīt kaut ko jaunu, lai neiestigtu jau domās par to, ka mums jāpiedāvā kaut kas jau pazīstams. Ar jaunu nosaukumu varam izstrādāt jaunas idejas, un varbūt pat nosaukumu maiņu ieturēsim kā tradīciju, lai atgādinātu gan sev, gan citiem, ka nekas nestāv uz vietas un pastāvēs, kas pārvērtīsies, kā rakstīja Rainis.
— Kas ir pirmā gada programmas spožākie mirkļi, uz kuriem atskatoties gribētos pagriezt laiku atpakaļ?
— Ir mazliet grūti pateikt spožākos mirkļus, jo pati festivāla norise jau vien liekas kā kaut kas fantastisks. Tu redzi savu ideju un ieguldīto darbu realizējoties, tas rada tādu taureņu sajūtu vēderā, un kņud viss ķermenis. Festivāla dienas ir kā liels virpulis, kur visu laiku esam kustībā un notikumi krājas rindā cits aiz cita. Bet, kad apsēžamies un sākam runāt par piedzīvoto, tad stāstu netrūkst — ne tikai iepazīšanās ar jauniem cilvēkiem, bet arī smieklīgi atgadījumi. Ja būtu iespējams, labprāt izdzīvotu visu 2020. gada festivālu vēlreiz no sākuma līdz beigām.
— Kā ir ar konceptu? Tas mainīsies, vai paliks tāds pats kā pērn?
— Mēs festivāla komandas ietvaros līdz šim pat neesam nodefinējuši skaidru konceptu par festivālu, jo nevēlamies ierobežot, galvenokārt sevi, un tad attiecīgi arī citus, tāpēc arī festivāla norise ir ļoti plūstoša. Esam noteikti gatavi dažādiem jaunumiem un programmas papildinājumam, jo vēlamies dot vēl vairāku mākslas veidu pārstāvjiem iespēju darboties festivālā un arī apmeklētājiem piedzīvot ko neikdienišķu. Festivāla koncepts ir atkarīgs no mums pašiem, tāpēc arī piedāvājam redzēt to, kas uzrunā mūs.
— Vai šogad festivāls norisināsies pēdējo reizi, vai tomēr plānojat tradīciju turpināt arī nākamos gadus? Kas bija izšķirošais faktors lēmumam pasākumu rīkot otrreiz? Vai pandēmija kaut kādā veidā ietekmē arī jūsu darbību?
— Ir grūti teikt, vai festivāls šogad norisināsies pēdējo reizi, iespējams, ka šogad plānotais festivāla koncepts nākamgad vairs neeksistēs, un 2022. gadā jau veidojam ko citādāku. Tādā variantā varētu teikt, ka festivāls norisināsies pirmo un pēdējo reizi, jo nākamgad būsim jau kaut kas cits. Mēs šobrīd, kā mēdz teikt, testējam dziļos ūdeņus, lai saprastu, ko vēlamies mēs un ko vēlas mūsu apmeklētāji. Komandas ietvaros ir noritējušas ļoti smagas diskusijas gan par nākamajiem festivāliem, gan par 2021. gada festivālu. Galvenokārt mūs uztrauc «Covid-19» radītie ierobežojumi, jo šobrīd esošajā situācijā nav skaidrības, vai festivāls varēs norisināties vai ne. Tā kā «Kreisā Kāja» neuzņem tūkstošiem cilvēku, varam cerēt, ka vasarā esošie ierobežojumi būs draudzīgi neliela formāta pasākumiem, jo ābeļdārza teritorija atļauj katram cilvēkam ievērot drošu distanci un varam arī nopietni izplānot citus epidemioloģiskos drošības pasākumus. Ir tāda kā neskaidrība, bet ar visu to cenšamies cits citu motivēt darīt nepieciešamos uzdevumus. Taču lēmums rīkot festivālu atkārtoti tika pieņemts jau nākamajā dienā pēc festivāla norises, jo vienkārši nebija nemaz citu variantu, kā rīkot vismaz vēl vienu pasākumu. Nav iespējams saskaitīt, cik reižu festivāla norises laikā dzirdējām, ka apmeklētāji ir priecīgi par izvēli braukt uz mūsu festivālu un ka jau gaida nākamā gada pasākumu. Tie vārdi mums deva tādu enerģiju, jo redzējām, ka cilvēki novērtē ābeļdārza un festivāla burvību. Un arī svarīgi patiešām ir tas, ka mēs paši no apmeklētājiem šos vārdus dzirdam. Pagājušajā gadā festivāla otrajā dienā pieteicās jau pirmā grupa, kas vēlējās uzstāties 2021. gada «Kreisajā Kājā», kas arī tikai un vienīgi mums, festivāla komandai, signalizēja to, ka darām kaut ko pareizi. Tāpat arī 2020. gadā apmeklētāju skaits bija lielāks nekā sākumā plānotais — cilvēkos iekšā burbuļo vēlme pēc kaut kā svaiga un nezināma. Festivālu neorganizējam, lai iegūtu finansiālus ienākumus, bet gan tādēļ, ka vienkārši varam un gribam to darīt. Budžeta jautājumi, protams, ir mazliet sāpīgi, taču cenšamies darīt visu iespējamo, lai pasākums būtu kvalitatīvs gan apmeklētājiem, gan skatuves māksliniekiem. Ļoti daudz ko sanāk apmaksāt no pašu kabatas, jo neesam piesaistījuši nekādus papildu līdzekļus, kas nāktu no pašvaldības vai citām organizācijām. Iespējams, ka tas ir tikai laika jautājums, kad būsim gatavi spert vēl lielāku soli uz priekšu un organizēsim vēl skaļāku festivālu.
— Šobrīd, neskatoties uz nestabilo situāciju valstī, esat izsludinājuši konkrētus festivāla norises datumus — no 30. jūlija līdz 1. augustam. Kāds būs rīcības plāns, ja ierobežojumi netiks mīkstināti?
— Atliek tikai cerēt, ka festivāls varēs norisināties pēc pilnas programmas. Protams, esam domājuši gan par virtuālo pasākuma tiešraidi, gan datumu pārlikšanu un rīcības plānu gadījumā, ja pasākums ir jāatceļ. Šobrīd viss ir ļoti lielā miglā tīts, un nevēlamies pieņemt ne steidzīgus lēmumus saistībā ar paša festivāla norisi, ne ko iesākt, ja valsts noteiktie ierobežojumi limitē pasākuma norisi. Nāksies pielāgoties situācijai, kāda eksistēs vasaras vidū.
— Ja jums būtu festivāls jāraksturo trīs vārdos, kādi tie būtu?
— Pārsteidzošs. Atvērts. Neizdibināms.
— Ja kāds līdz šim vēl nav apmeklējis festivālu, taču to apsver — kāpēc viņam tas būtu jāapmeklē?
— Festivāls «Kreisā Kāja» ir piedzīvojums, jo pasākums nav orientēts uz lielu cilvēku skaitu, bet gan uz intīmu gaisotni. Ir iespēja iepazīties ar cilvēkiem, pavadīt trīs dienas pie dabas ļoti skaistā teritorijā meža vidū. Kvalitatīva un baudāma dzīvā mūzika, ugunskurs, netālu esošā jūra, un miers dod iespēju izbaudīt festivālu pēc pilnas programmas. Patiešām to festivāla burvību ir grūti izteikt vārdos, ierodoties uz «Kreiso Kāju», tu atstāj pilsētas steidzīgumu novārtā, lai pavadītu idillisku nedēļas nogali pie dabas.
— Kādu padomu varat dot cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti sava festivāla veidošanā?
— Galvenais ir nebaidīties no savu ideju realizēšanas, lai arī cik trakas tās šķiet. Ko esam sapratuši no savas pieredzes, ka visam vajag plānu B. Ko darīsim, ja trūkst kāds mikrofona statīvs, ja pazūd elektrība vai kāds mākslinieks pēkšņi nekontrolējamu apstākļu dēļ nevar ierasties vai ierodas cilvēki, kuriem nav ne teltis, ne guļammaisi? Festivāla organizēšana nav periodisks uzdevums, nav iespējams tam pieslēgties tikai pusgadu, tas prasa nepārtrauktu uzmanību un entuziasmu turpināt. Tāpat ļoti svarīga ir komanda! Festivālu nav iespējams izveidot vienam, ir vajadzīgs atbalsts gan svarīgāku lēmumu pieņemšanā, gan lai uzturētu skaidru skatījumu uz paša festivāla norisi. Un, protams, ir jādara, jādara un vēlreiz jādara, jo pēc festivāla gandarījums ir enerģijas lādiņš, kas nepārtraukti atgādina, kāpēc mēs, «Kreisās Kājas» komanda, turpinām festivāla darbību.