Līdzsvars it visā

Žurnālista viedoklis

Nokļūstot dažādu notikumu epicentrā, bieži vien piemirstam, ka dzīvei krāsas un sulīgumu piešķir tieši sīkumi. Vienam tā ir dienišķā pastaiga vai rīta skrējiens, bet citam — mierīgs vakars kopā ar mīļajiem. Viena no dzīves baudām ir arī kulinārie prieki, kas spēj aizraut ar spilgtām kombinācijām un neierastām garšas niansēm. Kuram no mums gan nepatīk garšīgi paēst? Diemžēl šobrīd ļauties kulinārajiem priekiem ir pagrūtāk — tiem, kuri iepriekš bija pieraduši glīti saposties un remdēt kāri pēc kulinārajiem šedevriem tuvākajā restorānā, pašlaik šādas iespējas nav. Protams, maltīti iespējams paņemt līdzņemšanai, bet tam ir arī negatīvs blakusefekts. Lai gan ēdināšanas uzņēmumu apgrozījums ārkārtējās situācijas laikā ir krities pat par 70 procentiem, nozares veiktais pētījums liecina, ka uzņēmumu izmantotās plastmasas apjoms šajā laikā ir dubultojies.
Īpaša uzmanība plastmasas piesārņojuma draudu mazināšanai tika pievērsta vakar, 22. aprīlī, kad visā pasaulē jau 51. reizi tika atzīmēta Zemes diena. Pirmo reizi Zemes dienu atzīmēja 1970. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Plašā akcija ASV notika kā pretreakcija uz 1969. gada janvārī notikušo naftas noplūdi Santa Barbaras kanālā Kalifornijā. Toreiz melnais naftas plankums virs okeāna izplūda 56 kilometru garumā un nogalināja tūkstošiem putnu, zivju un jūras zīdītāju. Noplūde bija kā katalizators, kas aizsāka dažādu iedzīvotāju un aktīvistu darbību, kā arī piesaistīja valsts un politiķu uzmanību vides aizsardzības jautājumiem. Katru gadu šim nozīmīgajam notikumam tiek piešķirts savs fokuss. Tematikas mēdz būt dažādas — no upju tīrīšanas līdz pat augu pētīšanai. Šogad īpašs uzsvars tika likts uz dabiskajiem procesiem, zaļajām tehnoloģijām un novatorisku domāšanu.
Zīmīgi, ka tieši šajās dienās ASV prezidents Džo Baidens aicinājis vairāk nekā 40 pasaules valstu līderu uz virtuālu samitu, kas veltīts cīņai ar klimata pārmaiņām. Neilgi pirms samita Eiropas Savienībā panākta vienošanās par Eiropas Klimata aktu, kas nostiprina ambiciozos mērķus ceļā uz klimatneitralitāti. Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vadītājs norādījis, ka jaunais akts pilnībā mainīs spēles noteikumus. Turpmāk ikviens Eiropas Komisijas likumdošanas piedāvājums būs jāsaskaņo ar klimata neitralitātes mērķiem. Jācer, ka šis nebūs vien kārtējais ķeksītis, kas izskatās glīti uz papīra, bet dzīvē nedarbojas. Lai šajā jomā kaut kas mainītos, jāiesaistās visiem — gan valstsvīriem, gan iedzīvotājiem.
Prieks, ka arī Latvijā iedzīvotāji izrāda rūpes par vidi. Pirms kāda laika Latvijas Lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs», Latvijas Restorānu biedrība un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija uzsākusi akciju «Nē, plastmasai! Jā, terasēm!», pievēršot uzmanību lielajam ēdināšanas uzņēmumu izmantotajam plastmasas trauku daudzumam laikā, kad to darbība klātienē nav atļauta. Uzņēmēji ir pārliecināti, ka iedzīvotāju apkalpošana uz āra terasēm rada daudz mazāku epidemioloģisko apdraudējumu nekā tad, ja ēdiens līdzņemšanai tiek izsniegts vienreizlietojamos traukos un notiesāts uz ietvēm, uz parka soliņiem vai citās eksotiskās vietās.
Dzīvojot 21. gadsimtā, kļūst aizvien skaidrāks, ka atslēgas vārds daudzās jo daudzās situācijās ir līdzsvars. Lai to uzturētu, jāiemācās paskatīties uz notiekošo no dažādiem skatupunktiem. Atcerēsimies, ka dzīvei krāsas piešķir tieši sīkumi, kas bieži vien var izrādīties izšķiroši…