Kaltenē atrod nobrauktu zeltaino šakāli

Ziņas

14. aprīlī Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvalde saņēma informāciju, ka Kaltenē, pie pagrieziena uz Nogales ceļu, brauktuves malā ir nobraukta lapsa, lai gan pēc tās īsti neizskatījās. Pēc dzīvnieka apskates secināts, ka tas ir vīriešu dzimtes zeltainais šakālis.
Latvijā zināmais dabas pētnieks, Dundagas novadā dzīvojošais Vilnis Skuja teic, ka šis dzīvnieks Kurzemē līdz šim bija manīts Ventspils pusē. «Pirmo šakāli Latvijā konstatēja pirms septiņiem gadiem. Šie dzīvnieki pirms tam jau bija manīti Igaunijā. Toreiz sprieda, vai tie ir ienācēji vai tomēr izbēguši no kādas kolekcijas vai zoodārza, kas arī bija pirmais skaidrojums. Baltijas teriologu jeb zīdītāju pētnieku konferencē zinātnieki un pētnieki sprieda, ka šakāļi pie mums tomēr atnākuši paši no brīvas gribas. Neviens to nevar izskaidrot, kāpēc, bet šie dzīvnieki izplatās ziemeļu austrumu virzienā. Sākuma areāls ir Kaukāzs, Melnās jūras piekraste, Ukraina, Rumānija, Bulgārija, bet šie dzīvnieki lēnām pārvietojas uz Eiropas vidu. Visticamāk, šī tendence turpinājās, un tagad sastopami arī pie mums,» saka dabas pētnieks.
Šakālis ir dzīvnieks, ar ko turpmākajos gados būs jāsadzīvo arī Latvijas dabā sastaptajiem iemītniekiem un cilvēkiem. V. Skuja turpina skaidrot: «Šie dzīvnieki ir stepes elements, kuriem patīk lieli plašumi un lauki. Tāpēc pirmos šos dzīvniekus Latvijā konstatēja Jelgavas pusē. Kurzemē pirmo reizi nomedīts bija Aizputes pusē, pēc tam konstatēti arī ap Užavu Ventspils apkaimē. Domāju, ka tieši tāpēc, ka nav ievesti, bet ienākuši, šie dzīvnieki turpinās izplatīties un kļūs par mūsu faunas pārstāvjiem. Tāpēc šos dzīvniekus par invazīvu sugu īsti arī nevar uzskatīt. Es neparedzu, ka šakāļi radītu kādu nelaimi. Augumā ir drusku lielāki par lapsām, dzīvo parasti pārī vai nelielā bariņā. Šakāļi noteikti liks pierauties gan lapsām, gan jenotsuņiem. Tie garšo vilkiem. Var teikt, ka iekšējā konkurence starp plēsējsugām gan paliks lielāka. Cilvēkiem tie bīstami nav. Šakāļi ir vairāk maitēdāji, citviet mīt pie izgāztuvēm. Tā kā Latvijā atkritumu savākšanas process ir samērā labi nostādīts, šeit lielām problēmām nevajadzētu būt. Zināmus nedarbus viņi laukos dzīvojošajiem gan var nodarīt. Piemēram, var trenkāt, aiznest aitas vai nodarīt kaitējumu audzētajiem ūdensputniem.»