«Ticu, ka ir iespējams kaut nedaudz atveseļot mūsu planētu»

Uzņēmējdarbība

Aktīvā talseniece Dace Maķevica martā pēc savas iniciatīvas uzsāka auduma maisiņu šūšanu. Šobrīd tie jau ir un turpina nonākt vairākās tirdzniecības vietās Talsos. Maisiņus bez maksas var paņemt ikviens, un, ja ir vēlme un iespēja palīdzēt to šūšanā, Dace ar prieku pieņem katru palīgu, lai arvien lielāks skaits iedzīvotāju vēlētos nomainīt vienreizlietojamu pret ilgtspējīgu.

— Ar labdarību un palīdzību grūtībās nonākušiem dzīvniekiem un cilvēkiem nodarbojies jau kopš bērnības. Pēdējo gadu laikā tev aktuāla arī vides problēmu tēma. Kas visu šo laiku ir bijis tas, kas licis turpināt?
— Esmu piedzimusi ļoti empātiska. Man žēl visus, kuriem ir grūti. Bērnībā tie bija visi kustonīši — bites, peles, kukaiņi, kaķēni… Pieaugot radās iespējas palīdzēt arī cilvēkiem. Es nedarbojos ar naudu, bet citiem palīdzības veidiem — dažādu lietu, drēbju, pārtikas sagādāšanu. Jāatzīst, ka ne reizi vien esmu dziļi vīlusies palīdzības prasītājos. Bet katrs ir citādāks, katram sava sāpe un problēma. Cenšos nevienu nenosodīt, jo es nezinu šī cilvēka gājumu. Lūgt palīdzību lielai daļai grūtībās nonākušo nemaz nav viegli.
Un dzīvnieki jau ir cita kategorija — viņi pat neprasa. Lielākā daļa no viņiem diemžēl dzīvo, kā cilvēks ir izdomājis un liek. Bet es esmu sapratusi un redzu, cik briesmīgi tas ir… Par dzīvniekiem ir cits, ļoti sāpīgs un garš stāsts.
— Kā un kad radās ideja par auduma maisiņu šūšanu un bezmaksas izdalīšanu iedzīvotājiem?
— Pati jau vairākus gadus izmantoju, auduma maisiņus iepērkoties, jo tie ir mazgājami, lietojami ļoti ilgi. Iepērkoties un redzot, cik daudz cilvēku pērk plastmasas maisiņus, liek augļus un dārzeņus plastmasas maisiņā, kuru uzreiz, aizejot mājās izmetīs, man radās ideja, ka vajag piedāvāt cilvēkiem šos auduma maisiņus. Parādīt, cik lieliski var aizvietot vienreizlietojamu ar daudzreiz lietojamu. Un ka tas nav nedz neērti, nedz apkaunojoši.
— Kādu postu videi nodara plastmasas iepakojums, tostarp tik populārie plastmasas maisiņi?
— Plastmasas piesārņojums okeānos ir saistīts ar kaitējumu vismaz 267 dažādām sugām un apmēram 100 000 dzīvnieku nāvēm gadā. Tikai aptuveni viens procents no visā pasaulē ik gadu izmantotajiem četriem triljoniem plastmasas maisiņu tiek pārstrādāts. Plastmasas maisiņa noārdīšanās prasa līdz pat 1000 gadiem. Plastmasa nonāk arī dzīvniekos, zivīs mikroplastmasas veidā. Tas nozīmē, ka ēdot, piemēram, lasi, jūs ēdat arī maisiņu…
Arī papīra maisiņi patiesībā nav labāks risinājums videi. Poligonos tas nesadalās ātrāk par plastmasu. Tas notiek tāpēc, ka poligonos nav ideāli apstākļi. Gaismas, gaisa un skābekļa trūkums nozīmē, ka gandrīz nekas nesadalās, tāpēc papīram un plastmasai ir paredzēts tur pavadīt vienādu laiku. Un papīra maisiņa izejviela ir koks — dabas resurss, viens no mūsu lielākajiem līdzekļiem cīņai pret piesārņojumu.
Protams, tekstila ražošana arī rada lielu dabas piesārņojumu, bet, ja audumus tāpat vien neizmet, bet dod tiem «otro dzīvi», jauni nav jāpērk. Tas attiecas arī uz drēbēm, nav jāizmet, var pāršūt, pielabot, radīt ko pavisam citādāku un neatkārtojamu.
Mēs, visa ģimene, kopā skatāmies platformā Netflix pieejamās dokumentālās filmas par vidi, dabas un okeānu piesārņojumu, vegānismu… Tās ir filmas, kas būtu jārāda televīzijā un kino! Man reizēm pat slikti paliek, domājot par nākotni — kādu mēs to atstāsim saviem bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem… Es nevaru ietekmēt milzīgas lietas, bet pa kripatiņai, audzējot ap sevi cilvēkus, kuri spēj domāt tālāk par rītdienu, ticu, ka ir iespējams kaut nedaudz atveseļot mūsu planētu!
— No kādiem audumiem tavi maisiņi top?
— Mana vecmāmiņa, liela rokdarbniece, ir sakrājusi ļoti daudz audumu un diegu. Pati jaunībā šuva drēbes visai ģimenei. Tagad šie krājumi nonāca manās rokās, un uzreiz es sapratu — būs maisiņi!
— Cik to ir sašūti šobrīd un vai ir uzstādīts kāds skaitlisks mērķis?
— Sašūti ir diezgan daudz. Neesmu skaitījusi. Mērķis ir sašūt maisiņus no visiem audumiem.
— Vai izmēri ir tādi paši, kādi ir plastmasas maisiņiem, kurus var iegādāties veikalā? Vai ir pieejami maisiņi arī sveramajām precēm un dārzeņiem, respektīvi, maisiņi dažādos izmēros?
— Izmēri ir ļoti dažādi, atkarībā no auduma gabala lieluma. Cik liels sanāk, tādu šuju. No plāno aizkaru auduma šuju maisiņus sveramiem augļiem un dārzeņiem. Arī tie ir dažādos izmēros.
— Kas bija pirmā tirdzniecības vieta, kurā tie nonāca? Kur tos iedzīvotāji var paņemt šobrīd?
— Pirmie maisiņi nonāca Kafijas namiņā «Iepauzē» un veikalā «Balzamiko». Īpašnieces tur ir tik ļoti atsaucīgas, ka zināju — varu iet ar savu ideju un mani atbalstīs. Tad uzrunāju veikala «Talsu novada garša» vadītāju, un arī viņa bija ļoti jauka un atsaucīga. Maisiņi ir arī tur. Es gribētu vēl piedāvāt citiem veikaliem, bet nevaru tik ātri un daudz sašūt…
— Kāda ir sabiedrības attieksme un cik liela ir vēlme iesaistītes šādā akcijā?
— Neko sliktu dzirdējusi neesmu. Dažas sievietes man ir atsūtījušas ziņu ar labiem vārdiem un prieku par maisiņu, arī bildes, kuru maisiņu ir izvēlējušās. Saņēmu arī vēstuli no kāda puiša ar speciālu maisiņu pasūtījumu! Viena sieviete, kuru uzrunāja Kafijas namiņa īpašniece Kristīne, man palīdz šūt maisiņus. Kāda meitene — Endija — man atdeva šujmašīnu! Viktorija, «Mia.handmade» zīmola radītāja, man atdeva audumus un diegus, kā arī uzšuva maisiņus. Vienīgais, kā man pietrūkst, pagaidām, ir laiks. Mans lielākais prieks būs redzēt, ka manis šūtais maisiņš tiek izmantots.