Jānim Brokam 100 gadu

Personības

18. aprīlī aprit simts gadu, kopš dzimis politiski represētais sabiedriskais darbinieks, sportists, publicists, Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmes īpašnieks Jānis Broks (1921— 2005).
¤ Jānis Broks pasaulē nācis 1921. gada 18. aprīlī Broņislavas (1883—1961) un Konstantīna (1888—1971) Broku ģimenē Varakļānu pagasta Lielstrodu «Eisāgos». Vecāki bija vidēji turīgi zemnieki. Bērnībā Jāni Broku iespaidoja smagie saimnieciskie un darba apstākļi, prieku viņš rada, lasot grāmatas. Mazo zēnu apbūra tēva stāsti par kaimiņos izaugušu slavenu personību — valodnieku, teoloģijas profesoru, bīskapu Pēteri Strodu (1892—1960) no Eisāgu mājām, un viņš pievērsās literārai darbībai.
¤ Skolas gaitas uzsācis Lielstrodu skolā, tās turpinājis Varakļānu pirmajā pamatskolā, pēc tam Varakļānu Valsts ģimnāzijā. Pirmās literārās iemaņas guvis jau Varakļānu pamatskolā, kur darbojies Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņā un publicējies tās žurnālā «Latvijas Jaunatne».
¤ No 1942. gada marta līdz 1943. gada janvārim Jānis Broks dienējis darba dienestā Vācijā, tad iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē. Diemžēl studijas pārtraucis iesaukums Latviešu leģionā. Jānim Brokam Latviešu leģiona 15. divīzijas 34. pulkā dienēt iznāca nedaudz vairāk par diviem mēnešiem, jo tika atbrīvots veselības stāvokļa dēļ.
¤ Īsu brīdi Broks strādājis tēva saimniecībā, piedalījies sabiedriskajā dzīvē un publicējies laikrakstos «Latgolas Bolss», «Rēzeknes Ziņas» un «Sporta Pasaule».
¤ 1944. gada maijā pēc rakstnieka un publicista, novadnieka Konstantīna Stroda-Plencinieka (1908—1999) ieteikuma Jānis Broks kļūst par literāro līdzstrādnieku Daugavpilī iznākošajā avīzē «Latgolas Bolss». 1944. gada septembrī izceļot uz Vāciju ar darba biedriem Jānim Brokam neizdevās, jo viņš nesaņēma izbraukšanas atļauju. Broks devās bēgļu gaitās uz Kurzemi, par turpmāko dzīves vietu izvēloties Talsu apriņķa Spāres pagastu.
¤ Pēc kapitulācijas Jānis Broks vairāk nekā divas nedēļas pabija filtrācijas nometnē Tukuma apriņķa Matkulē.
¤ Atsaucoties redaktora Andreja Ancāna lūgumam, 1945. gada 15. oktobrī viņš kļūst par literāro līdzstrādnieku avīzē «Padomju Karogs», bet jau 1946. gada 28. martā viņu arestē. Darbs redakcijā bija materiālu rediģēšana un sagatavošana publicēšanai, sludinājumu pieņemšana.
¤ Par nacionālo partizānu atbalstīšanu viņu pratināja Talsos, Lielajā ielā 36, luterāņu baznīcas kalna pakājē, tad pārveda uz Ventspils cietumu, bet 1947. gada martā izsūtīja uz Sverdlovskas apgabala Ivdeļlaga mežiem. Moku ceļš turpinājās Karagandas apgabala Čubainuras šahtās un Tomskas apgabala Tuganas rajona taigā. Nebrīvē uzcītīgākā vēstuļu rakstītāja Jānim bijusi Anna Kokare — klasesbiedrene jau no Varakļānu pamatskolas sestās klases.
¤ 1957. gada augustā atgriezies Talsos, bet jau 23. decembrī Jāni ar Annu Kokari (1921—2010) katoļu dievnamā salaulājis teoloģijas doktors, literāts Broņislavs Valpitrs (1899—1976).
¤ Jānis Broks 1957. gada 26. septembrī sāka strādāt Talsu Remonta un celtniecības kantorī (RCP) — sākumā par remontstrādnieku, bet no 1965. gada 18. decembra līdz 1989. gada 1. maijam — par noliktavas pārzini. Viņa vadītais RCP fizkultūras kolektīvs bijis viens no vadošajiem Talsu rajonā. Pēc aiziešanas pensijā strādājis Talsu sporta namā.
¤ Aktīvi sportot atsācis 35 gadu vecumā, kad vieglatlētikas treneris Valentīns Štolcers (1927—1992) bija ievērojis Jāņa soļošanas dotības un aicinājis ieņemt brīvo vietu Talsu rajona soļotāju komandā. Jānis Broks kļuvis par daudzkārtēju čempionu soļošanā veterānu klasē, bet godalgotas vietas ieņēmis arī badmintonā, dambretē, šahā, slēpošanā un šautriņu mešanā.
¤ 1963. gadā Saldū aizsākās kompleksās veterānu sacensības. No Talsiem veterānu sabiedriskajā padomē ievēlēja Jāni Broku. Kopā ar Rihardu Kalniņu (1928—2008) 1963. gadā Talsos ieviesis badmintona spēli un 1968. gadā iedibinājis skriešanas un soļošanas sacensību tradīciju.
¤ Jānis Broks vadījis 1982. gada 1. oktobrī nodibināto Talsu skrējēju un soļotāju klubu «Kurši», bijis Nacionālo Daugavas Vanagu Talsu nodaļas un Latvijas Nacionālo partizānu apvienības valdes loceklis, Talsu politiski represēto kluba un apvienības «Tēvzeme un Brīvība/LNNK» biedrs.
¤ Jānim Brokam 1998. gadā piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīme, bet 1997. gada 10. decembrī viņš apbalvots ar Latvijas Sporta veterānu savienības Goda zīmi.
¤ Sporta veterāna gadi noslēdzās 1998. gadā 35. sporta spēļu finālsacensībās Priekuļos.
¤ Trešās Atmodas laikā Jānis Broks atsācis aktīvi publicēties un piedalījies grāmatas «Varakļāni un varakļānieši» veidošanā. Viņa raksti publicēti vairāk nekā trīsdesmit izdevumos. No 1990. gada visas publikācijas parakstījis, uzvārdam pievienojot dzimto māju nosaukumu — Jānis Broks-Eisāgs.
¤ Apbedīts Eglaines kapsētā.

Kristiāna Skromule,
Talsu novada muzeja speciāliste vēstures jautājumos