Balss un atbalss

Žurnālista viedoklis

Vai esat kādreiz aizdomājušies par savas balss nozīmi? Par to, ka savu balsi varat pasniegt kā skanīga mūzikas instrumenta priekšnesumu, vai arī, ja šis instruments nav attiecīgi noskaņots, likt klausītājiem aizdarīt ausis un steigšus manīties tālāk… Ar balss intonāciju varat gan iepriecināt, gan apbēdināt, gan sadusmot, gan sakaitināt, gan saraudināt, gan sasmīdināt… Un, ja tas vēl ir kopā ar attiecīgiem vārdiem, tad, protams, efekts būs krietni spēcīgāks. Muzikālais šovs «Balss maskā» līdzdalības platforma «ManaBalss.lv», «Tautas balss»… kādas tik organizācijas un citi veidojumi nav piesavinājušies vārdu «balss» savos nosaukumos! Un laikam jau ne bez iemesla, jo balss — tā ir vērtība!
Galu galā savu balsi taču atdodam arī vēlēšanās, bet kuras partijas labā, — patiesībā tas jau bija jāsāk izvērtēt vakar. Deputāts jau nesākas tikai no brīža, kad viņš ieņem savu vietu uz viena no attiecīgajiem krēsliem novada domē vai uzrāpjas vēl kur augstāk. To, kāds būs mūsu izvēlētais tautas kalps, jau varam vērtēt iepriekš — kā viņš strādājis pirms tam savā profesijā vai ieņemamajā amatā, kāds bijis attieksmē pret sev tuvākiem cilvēkiem un pārējiem sabiedrības pārstāvjiem, kāda ir mūsu pašu pieredze, ja tāda bijusi, saskarsmē ar attiecīgo kandidātu, vai esam varējuši uz šo cilvēku paļauties, vai viņš rīkojies pēc principa «vīrs un vārds», un tā joprojām…
Pārlaižot acis partiju sarakstiem pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām, jau atkal šur tur presē vai kādos komentāros sociālajos tīklos uzpeld jau krietni novazātais teiciens: «Tie paši vēži, tikai citās kulītēs» vai arī «tie paši vēži tajās pašās kulītēs». Laikam jau bez šī salīdzinājuma ar unikālajiem bezmugurkaulnieku un posmkāju dabas daudzveidības pārstāvjiem neiztikt nevienās vēlēšanās — vai tās būtu pašvaldības, Saeimas vai vēl kādas citas. Bet tas arī saprotams — kas reiz uzkāpis uz politiskās skatuves, tas no tās vis tik viegli nenokāps. Protams, mainās lugas, režisori, aktieri te izlien priekšplānā, te pavirzās dibenplānā, kāda augstāka spēka diktēti, bet tomēr cenšas palikt uz skatuves. Ir, protams, gadījumi, kad tauta izsvilpj, un tad nekas cits neatliek, kā ar zemu nodurtu galvu bez īpašas paklanīšanās savas aktiera gaitas beigt. Nereti ieplešam acis, ieraugot kandidātu sarakstā vienu otru personību, kuru nekādi politiķu blicē līdz šim nespējām iedomāties. Un pārņem pat tāds kā žēlums: «Tik labs cilvēks taču bija, nu ko viņš lien tai netīrajā politikā, sasmērēsies tikai…» Bet, ja visi šie labie cilvēki paliks aizskatuvē, tad kurš nodrošinās veiksmīgu izrādes turpinājumu ar laimīgām beigām? Tie paši vēži tajās pašās vai citās kulītēs?
Kāpēc es vispār par to runāju? Gluži vienkārši tāpēc, ka tieši šodien, 16. aprīlī, tiek atzīmēta Pasaules balss diena, un vai tad mūsu katra balss nebūtu tā vērta, lai vismaz vienreiz gadā pievērstu tai kādu uzmanības devu? Turklāt atcerēsimies, ka ikvienai balsij ir arī atbalss…