Sākusies pieteikšanās platību maksājumiem

Lauksaimniecība

7. aprīlī Lauku atbalsta dienestā sākās pieteikumu pieņemšana platību maksājumiem šajā sezonā. Pirmajā dienā valstī kopumā iesniegti vairāk nekā 700 pieteikumu.
Bez atbalsta apjoma samazinājuma platību maksājumiem lauku uzņēmēji varēs pieteikties līdz 24. maijam. Pēdējais termiņš tā iesniegšanai, bet jau ar atbalsta apjoma samazināšanu viena procenta apmērā par katru nokavēto darbadienu, ir 15. jūnijs. Tāpat kā pērn, arī šogad pieteikties atbalstiem varēs, izmantojot elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS) vai arī ar dienesta darbinieku palīdzību, telefoniski iesniedzot mutvārdu iesniegumu.
8. aprīlī par platību maksājumiem Lauku atbalsta dienests rīkoja arī vebināru, kurā piedalījās vairāki simti interesentu. Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboliņš stāstīja, ka šis un nākamais gads Eiropas Savienības sniegtajā atbalstā būs pārejas periods. Tas nozīmē, ka spēkā pamatā būs līdzšinējās prasības. «Lai gan iepriekš bija plānots, ka jaunais Eiropas Savienības plānošanas periods sāksies 2021. gadā, tomēr dažādu apstākļu dēļ (Eiropā ieilga sarunas par daudzgadu budžetu, «Covid-19» pandēmija, kuras dēļ arī Eiropas Savienībā mainījās prioritātes) šis un nākamais gads būs pārejas gadi uz jauno plānošanas periodu. Praksē tas nozīmē, ka pamatā spēkā būs līdzšinējās prasības un nosacījumi,» sacīja dienesta pārstāvis.
Jau no pagājušā gada oktobra ikvienam dienesta klientam bija iespēja aizpildīt provizorisko 2021. gada platību maksājumu iesniegumu, kas tagad arī iesniedzams dienestam. Šo iespēju izmantojuši ap divarpus tūkstošiem lauksaimnieku.
Šogad provizoriskā atbalsta likme vienotajam platību maksājumam būs 92 eiro par hektāru, bet zaļināšanas maksājumam —54 eiro par hektāru. Mazo lauksaimnieku shēmā, kur iespējams saņemt 500 eiro lielu atbalstu, pieteikties var tikai tie lauksaimnieki, kuri līdz šim jau ir bijuši šajā shēmā. Vienīgais izņēmums ir mantojuma gadījumi, kad saimniecības mantotājs drīkst pieteikties uz 500 eiro atbalstu, ja turpina saimniekot saimniecībā līdzšinējā platībā. Jaunajiem, mazajiem lauksaimniekiem šajā shēmā nav iespēja iekļauties!
Tāpat kā pērn, arī šogad plānots lauku uzņēmējiem piedāvāt saņemt īstermiņa aizdevumu pret vienoto platību maksājuma avansu, kas plānots 40 eiro par hektāru. Izmaksāto summu ieturēs no vienotā platību maksājuma avansa oktobrī. I. Āboliņš pieļauj, ka šī iespēja lauku uzņēmējiem būšot jau maijā, jo pašlaik saskaņošanā ministrijās esot grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
Šogad lauku uzņēmējiem būs iespēja pieteikties vēl diviem brīvprātīgi saistīto atbalstu veidiem — jauns brīvprātīgi saistītais atbalsta maksājums būs par rudzu šķirni ’Kaupo’ un brīvprātīgi saistītais atbalsta maksājums par piena aitu šķirnēm. Jauna prasība arī tiem, kas saņem brīvprātīgi saistīto atbalstu par augļiem un ogām, un dārzeņiem. Saimniecībā, kurā platība ir lielāka par trīs hektāriem, ir prasība uzturēt žurnālu, kurā jāatzīmē lauka nosaukums vai numurs un platība, audzētā kultūrauga suga un šķirne, veiktie agrotehniskie pasākumi un to veikšanas datumi, izmantotie mehāniskie, bioloģiskie, agrotehniskie vai ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi, ražas novākšanas datumi un iegūtās ražas daudzums. Šis žurnāls var būt gan papīra formā, gan elektroniski.
Labas ziņas agrovides un bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībām, jo ir iespēja uzņemties jaunas saistības šajos atbalstos, sacīja I. Āboliņš. Esošie klienti turpina savas saistības. Tiem, kuriem šajā atbalstā saistības beidzās 2020. gadā, 2021. gadā, piesakoties uz atbalstu, uzņemas jaunas divu gadu saistības (2021. un 2022. gads). Arī jaunie klienti, kas 2021. gadā uz atbalstu piesakās pirmo reizi, jaunās saistības uzņemas uz šo un nākamo gadu. Vienīgais izņēmums uz jaunu saistību uzņemšanos ir atbalstā «Rugāju lauks ziemas periodā», kur 2021. gadā tās uzņemties nevar. «Tiem klientiem, kuriem esošās saistības beidzās 2020. gadā, var izvēlēties, vai turpināt šīs saistības vēl vienu gadu. Savukārt tie, kuriem ir šīs saistības, tās vēl var paplašināt līdz 20 procentiem,» skaidroja I. Āboliņš.
Kā jaunums minams, ka šogad plānots ieviest monitoringa sistēmu brīvprātīgi saistītajam atbalstam par vasaras rapsi un ripsi. Latvija ir sestā valsts Eiropas Savienībā, kas uzsāk šāda monitoringa ieviešanu. Tajā darbosies luksofora princips. Tas nozīmē, ka laikā, kad vasaras rapsis vai ripsis zied, datorā no satelīta datiem tiks atpazīts, vai konkrētajā platībā tas tiešām aug. Ja minētā kultūra būs, parādīsies zaļais signāls un papildu kontroles nebūs jāveic. Otrā pārbaude plānota septembrī, kad dienesta darbinieki pārliecināsies, vai rapsis vai ripsis ir novākts. Šādi iecerēts kontrolēt visus vasaras rapšu un ripšu laukus. I. Āboliņš teic, ka ar laiku šādu monitoringu plānots ieviest arī citām kultūrām.