«Jāgatavo tas, kas pašiem garšo, tad arī citi novērtēs»

Jauniešiem.lv

Kopš marta klientiem ir iespēja pasūtīt dažādus gardumus, tostarp vegāniskas kūkas, jauniešu Sabīnes Kļaviņas un Dāvja Gorbačova dibinātajā mājražošanas uzņēmumā «Ķepainis».
Sabīne ir talseniece, absolvējusi Talsu Valsts ģimnāziju, šobrīd studē Latvijas Jūras akadēmijas 4. kursā programmā «Ostas un kuģošanas vadība» un strādā par eksporta dokumentu koordinatori jūrniecības uzņēmumā. Dāvis ir no Neretas, absolvējis Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu, kā arī Latvijas Jūras akadēmijas studiju programmu «Kuģa vadīšana — navigācija», šobrīd strādā loģistikas un transporta nozarē. Abus jauniešus vieno ceļojumi, sports, pārgājieni dabā un kopīga darbošanās virtuvē. Kā atzīst Sabīne un Dāvis, konditorejas izstrādājumu gatavošana pašu veidotajā uzņēmumā ir viņu kopīgais izaicinājums.

— Kā sākās tava aizraušanās ar kūku gatavošanu? Kā ir ar Dāvi, vai viņu arī aizrauj gastronomijā?
Sabīne: — Mana aizraušanās ar gatavošanu aizsākās agrā bērnībā; ļoti spilgti atceros, ka pirmais, ko mēģināju pagatavot, bija teletūbiju smaidīgās pankūkas (bija tāds raidījums bērniem). Palīdzēju mammai un omītei virtuvē, un sāku gatavot arī pati, taisīju sāļos ēdienus, desertus, cepumus. Bet vislabāk man iepatikās un arī padevās saldie gardumi.
Dāvis: — Man arī vienmēr paticis gatavot un palīdzēt ģimenei virtuvē. Interesanti, ka manā ģimenē ēst gatavo ne tikai mamma, bet arī tētis, tāpēc noteikti šo prasmi esmu pārņēmis no viņiem, un saprotu, ka ēst gatavošana nav tikai sieviešu darbs. Diezgan bieži palīdzu Sabīnei gan saldumu, gan maltīšu gatavošanā. Jāpiemin, ka man vairāk patīk gatavot dažādus pamatēdienus un uzkodas, kā arī zivju ēdienus, jo mans hobijs ir makšķerēšana, tāpēc bieži sanāk gatavot paša noķertos lomus. Mūsu nākotnes konditorejā noteikti tiks iekļauti ne tikai saldumi, bet arī piedāvājumi pamatēdieniem.
— Kas bija pirmie jūsu kūku degustētāji?
— Kā jau lielākoties visiem, protams, arī mums tā bija ģimene, draugi un radinieki. Vienmēr esam izmantojuši izdevību svētkos viņus lutināt ar kādu pašgatavotu kūku, Ziemassvētkos dāvinām pašceptus gardumus un, kad ejam ciemos, vienmēr līdzi ir kaut kas salds, pašu gatavots. Mums ir svarīgs katra viedoklis un ieteikumi, tos ņemam vērā un ieviešam gatavošanas procesā. Paši arī baudām savus gardumus.
— Kā radās ideja par «Ķepaiņa» izveidošanu un produktu piedāvāšanu klientiem?
Sabīne: — Savā profilā platformā Instagram dalījos ar to, ko gatavoju, jo kuram gan nepatīk skaistas kūkas un citi gardumi. Tas notika dabiski, cilvēki sāka interesēties un vēlējās pasūtīt arī saviem svētkiem, daudziem atteicu, piekritu izcept kūku tikai pazīstamiem. Redzot cilvēku atsaucību, pievērsties kūku gatavošanai nopietnāk un izveidot savu uzņēmumu rosināja mums tuvi draugi — Terēze un Tomass, paldies viņiem! Un, starp citu, šis ierosinājums nāca brīdī, kad baudījām melleņu musa mini kūciņas. Šobrīd, lai gan neesam ieguvuši speciālu konditorejas izglītību, produktus gatavojam pēc pašu izveidotām receptēm, un, šķiet, to darām veiksmīgi.
— Ar kādiem galvenajiem šķēršļiem nācās saskarties no idejas līdz realizācijai?
— Ideja par konditoreju ir viens, tā radās jau 2018. gadā, kad pieņēmām piedāvājumu piedalīties Neretas novada svētkos ar 300 pašgatavotiem virtulīšiem. Bet idejas īstenošanai vajag laiku. Lai arī abi runājām par mājražošanas uzņēmuma izveidi, laika tam neatlika: mums bija jūras prakse, vairākus mēnešus pavadījām uz tankkuģa, tad studijas, kuras apvienojām ar darbu, pēc tam man bija jādodas pusgadu uz Grieķiju «Erasmus+» apmaiņas programmā, tad «Covid-19» pārņēma prātus «visai pasaulei», tad Dāvis pēc augstskolas absolvēšanas devās jūrā uz četriem mēnešiem. Sākot interesēties par mājražošanas izveidi, saskārāmies ar pirmajām problēmām. Piemēram, lai reģistrētu mājražošanu PVD, mums pašiem bija vajadzīgs savs īpašums, jo domājām, ka īrētā dzīvoklī īpašnieks nedos atļauju. Šobrīd abi esam atraduši darbu Rīgā, iegādājušies mājvietu — tātad varam ideju par «Ķepaini» sākt īstenot.
— Kā ar nosaukumu? Kurš bija idejas autors?
Sabīne: — Uzņēmuma nosaukums «Ķepainis» radās manu vecāku dēļ, kuri mani ir iesaukuši par Lācīti: bērnībā patika pasakas par lāčiem, garšoja tēja ar medu. Nosaukums radās brīdī, kad abi ar Dāvi apguvām ciparkūku cepšanu — gatavojām tās no medus kūkas mīklas. «Ķepainis» — kaut kas salds un gards! Esam izveidojuši arī firmas torti «Ķepainis», kas sastāv no šokolādes un valriekstu braunija pamatnītes un sāļās karameles siera krēma. Mūsuprāt, tieši šī torte lieliski raksturo uzņēmuma nosaukumu.
— Kāds ir jūsu produkcijas piedāvājums?
— Šobrīd ir iespējams pasūtīt dažāda veida siera kūkas. Nolēmām specializēties siera kūku gatavošanā, jo tieši tās mēs paši esam iecienījuši. Uzskatām, ka ir jāgatavo tas, kas pašiem garšo, tad arī citi novērtēs. Vēl ir iespējams pasūtīt mini siera kūciņas, musa kūciņas, mazos virtulīšus un keikpopus. Drīzumā piedāvāsim dažāda veida smalkmaizītes, vegāniskās kūkas un papildināsim siera kūkas arī ar citām garšām. Bet neatteiksim arī klientam, kurš vēlēsies savu īpašo kūku. Sekosim līdzi pieprasījumam un jaunajām tendencēm kulinārijā, izdomāsim jaunas receptes.
— Kas ir grūtākā lieta, ko nācies gatavot?
— Mums patīk izaicināt sevi un izmēģināt ko jaunu. No sākuma noteikti nākas patrenēties, un tad jau tas vairs neliekas nekas sarežģīts. Pirmais, kas nāk prātā, ir makarūni, bet, aizejot uz meistarklasi un apgūstot nianses, tagad sanāk vienmēr.
— Ar ko, jūsuprāt, atšķiraties no citiem konditoriem?
— Visas mūsu piedāvātās kūkas ir pašu izdomātas, sākot ar ideju, beidzot ar recepti un produktu. Esam radījuši savas kūku garšas dažādām gaumēm. Šobrīd mūsu piedāvājuma klāsts nav plašs, jo mājražošanu uzsākām ļoti nesen, martā, bet ar laiku noteikti to papildināsim.
— Kura ir jūsu mīļākā darba daļa no brīža, kurā pieņemat pasūtījumu, līdz brīdim, kad to nododat klientam?
— Pavisam noteikti procesa mīļākā daļa ir paša produkta gatavošana, tieši tāpēc mēs cepam kūkas, jo mums tas patīk, relaksē, procesu izbaudām. Kāds cits pēc darba sēž dīvānā un skatās televīziju vai lasa grāmatas, mēs cepam kūkas.
— Vai dod priekšroku darbam vienatnē vai komandā? «Ķepainī» šobrīd darbojies tikai tu un Dāvis?
Sabīne: — Esmu komandas cilvēks, man patīk organizēt, komandēt. Cilvēki ir teikuši, ka tas man sanāk ļoti dabīgi un nepiespiesti, visi arī paklausa un izdara to, ko esmu palūgusi. Jā, šobrīd «Ķepainī» esam divi, esmu pateicīga par to, ka Dāvis iesaistās, dažreiz pat vairāk nekā es. Iespējams, nākotnē «Ķepainim» pievienosies mana māsa Elīze, jo viņai lieliski padodas cepumu gatavošana, šobrīd viņa vēl mācās un attīsta prasmes, gatavojas likt pie mums eksāmenu.
— Kā ar darba sadalījumu — kas ir tavi pienākumi, kas Dāvja? Kā spējat saplānot laiku visam, kas dienas laikā jāpaspēj?
— Pēc iespējas vairāk visu darām kopā, jo tā vienkārši ir ātrāk. Piemēram, kamēr viens cep kūkas pamatni, otrs jau gatavo pildījumu, viens cep virtulīšus, otrs jau tos glazē. Es esmu atbildīga par sociālajiem tīkliem un saziņu ar klientiem. Dāvis atbild par grāmatvedību un izejvielu sagādi, viņam ļoti patīk dekorēt un skaisti izdodas veidot noformējumu, piemēram, dažādus uzrakstus no šokolādes. Mums abiem liekas, ka dienā stundu ir par maz, cenšamies laiku izmantot pēc iespējas lietderīgāk, piemēram, mums patīk celties agri no rīta, arī tā var paspēt izdarīt vairāk. Ļoti bieži apspriežam dažādas ar mājražošanu saistītas idejas tieši tajos brīžos, kad dodamies rīta vai vakara pastaigās.
— Vai jūsu nākotnes mērķu sarakstā ir kādu dienu atvērt pašiem savu konditoreju?
— Iespējams. Esam ceļojumos pievērsuši uzmanību tieši mazajām ģimenes formāta kafejnīcām, konditorejām, beķerejām. Domājam, ka mājaražošana ir lielisks sākums ceļam uz savu konditoreju.
— Kur var apskatīt un iegādāties jūsu konditorejas izstrādājumus?
— Mūsu piedāvājumu ir iespējams apskatīt Instagram platformā @kepainakukas un «Facebook» platformā @kepainakukas, rakstot ziņu, iespējams arī pasūtīt konditorejas izstrādājumus no mūsu piedāvājuma. Tā kā mūsu ikdiena šobrīd norit Rīgā, pasūtījumus lielākoties pieņemam šeit, bet pāris reizes mēnesī aizbraucam uz Talsiem, lai iepriecinātu arī talseniekus.