Dzīve attālinātā režīmā

Žurnālista viedoklis

Šķiet, ka pavasaris ir kaut kur aizkavējies, — stāvot rindā, lai pirms Lieldienu brīvdienām iegādātos vakariņām nepieciešamo, sadzirdēju šādu frāzi. Otro Lieldienu rītā to apliecināja dzestrais vējš un sniegs, kas vietām negaidīti pārklāja zemi un gribot negribot lika atminēties Ziemassvētku laiku. Lai gan laikapstākļi tielējas un par pavasara atnākšanu neliecina, iespēja izrauties no ikdienas ir būtiska labsajūtas komponente. Sēžot pie ugunskura un cepot desiņas Abavas krastā, aizdomājos par to, cik daudziem šis laiks ir nepieciešams. Lai atgūtos no saspringuma un stresa, ko šajā posmā nākas piedzīvot, atelpas brīžiem un saskarsmei ar dabu būtu jākļūst par regulāru, neaizstājamu un nozīmīgu dzīves daļu.
Vērtējot iedzīvotāju sociālpsiholoģisko profilu «Covid-19» pandēmijas pirmā viļņa laikā, Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks Gatis Upesleja skaidro, ka ļaudīm lauku reģionos pandēmijas ierobežojumiem pielāgoties bijis vieglāk nekā pilsētas iedzīvotājiem. Apdzīvotākos reģionos notiek lielāka cilvēku rotācija no pilsētas uz pilsētu, no valsts uz valsti, kamēr lauku reģionos situācija ir krietni mierīgāka. Laukos domas par notiekošo iespējams novērst, arī veicot dažādus saimniecības darbus. Pētnieks atzīmēja, ka otrajā pandēmijas vilnī rezultāti noteikti būtu citi: «Pirmo vilni pārcietām vieglāk. Ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš sadzīvojam ar «Covid-19», un cilvēki ir psiholoģiski saguruši.»
To, ka cilvēki ir saguruši, apliecina arī psihologi un citi speciālisti. Nav brīnums, ka Lieldienu brīvdienās policija atklāja divreiz vairāk «Covid-19» ierobežojumu pārkāpumu nekā parasti. Kopumā aptuveni 600 pārkāpumi bija saistīti ar pulcēšanās ierobežojumiem. Vairāku mēnešu garumā izolējot cilvēkus no apkārtējās sabiedrības, citu rezultātu sagaidīt nav iespējams. Mēs visi esam sociālas būtnes, kas ir savstarpēji saistītas. Nereti mijiedarbība ar otru cilvēku un fiziska klātesamība netiek pietiekami novērtēta — tās trūkums grauj ne tikai mentālo, bet arī fizisko veselību. Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs norādījis, ka jauniešu mentālā veselība pandēmijas laikā ir kritiskā līmenī. Tas nozīmē, ka «Covid-19» seku pārvarēšanā valstij būs jādomā ne tikai par sekām ekonomikā, dažādu nozaru reanimēšanu un izglītību, bet jau tagad valsts atbildīgajām iestādēm nopietni jāsāk plānot, kā palīdzēt jauniešiem stabilizēt un atgūt mentālo veselību pēc šīs krīzes. Līdzīgās domās, norādot, ka aizvien vairāk pusaudžu nonāk psihoterapeitu un psihiatru kabinetos, ir bērnu un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs. Šī populācijas daļa teju visās pasaules valstīs piedzīvo neproporcionāli augstus psihiskās veselības traucējumus. Reklāmās izskanējušais, ka nu varam kārtot lietas attālināti un dzīvot dzīvi, nepieceļoties no dīvāna, neiztur kritiku. Teorētiski izdarīt to ir iespējams, bet kā ir praktiski? Virtuālā realitāte nekad nespēs aizstāt fizisku saskarsmi — nav nepieciešamības izlikties. Šobrīd, kad ārkārtas situācija ir beigusies un ārpus telpām varam satikties ar citas mājsaimniecības locekļiem, uz brīdi varam ieelpot. Diemžēl lielai daļai sabiedrības nevienlīdzīgās konkurences un neloģisko ierobežojumu dēļ prāts uz atpūtu nenesas. Atliek cerēt, ka līdz ar pavasari jaunas vēsmas ienāks arī valdības lēmumos un līdz ar to — mūsu ikdienā.