Par dziriņu jeb zaļo pūķi

Ļaujiet man runāt

Neslēpšu savu sašutumu, kas laikam velkas līdzi jau no dižās padomijas gadiem. Domāju, ka mazliet senākiem nav nekas svešs kolhozu un sovhozu laiks, kas tagad palicis atmiņā kā vesels laikmets, kad strādnieki bieži noķēra zilā deguna vīrusu. Vaiii, cik tas bija postošs! Tā kā viens no tās slimības simptomiem ir ļenganas kājas un muļķa prāts, tad traktoristi bieži vien bija aiznesušies ar savu draugu dziru krūmos un strādāja attālināti. Pagājuši daudzi gadi, un esam dižajā Eiropā, bet vai tad kaut kas ir izmainījies? Domāju, ka ne. Tāpat kādās darbavietās pa brīdim stūros uzpildās, bet, protams, nu jau solīdāk. Tauta pa pakšiem nodzeras — kāds letiņš glauni, esot tā sauktais slēptais un izglītotais brāgas upuris, bet kādi jau pļēguro publiski un to netur ne par kādu kaunu, ne lielu nelaimi. Un ko brīnīties? Ieejiet lielākajā daļā pārtikas veikalu un redzēsiet, ka neproporcionāli milzīga daļa no visas platības ir veltīta alkoholam, kas patiesi šokē. Tas tak velk, un cilvēkam liekas, ka tā lielajā dzīves nastu pagurumā vai dvēseles sāpēs ir atbilde, kaut patiesībā ir ļoti liela nelaime.
Cilvēkus tā lēnā nāve velk tā, kā medus vilina mušas, jo it kā dvēseli sasildot. Patiesībā jau nevis silda, bet ātrāk palīdz atdzist visam dzīvajam, savā ceļā iznīcinot visu — veselību, ģimeni, finanses, attiecības un galu galā arī dzīvi. Tikai problēmas neiznīcina. Bet cilvēks jau paspējis iejūgties verdzības pajūgā no tā viltus prieka avota un kā ķerts ārda pats savu un citu dzīvi. Apstāties pats savā spēkā var tikai retais. Te nu bija radības kronis! Ja darvinisma atbalstītāji aizstāv ideju par to, ka cilvēks cēlies no mērkaķa (te vienkāršoju to ideju, apejot viņa piedāvāto cilvēka attīstības stadijas), tad dzira to mācību apgāž kājām gaisā, parādot, ka cilvēks paliek par vislielāko mērkaķi.
Liels izbrīns ir par to, ka attiecīgās pilnvarotās institūcijas, tai skaitā arī Veselības ministrija, kam ir kāda teikšana, nez kāpēc nevar nodefinēt alkoholu kā narkotiku un izņemt no pārtikas veikalu visvairāk noslogotajiem plauktiem. Kāda atšķirība ir šausmīgi bīstamajām narkotikām un alkoholam? Sekas ir pilnīgi vienādas — graujošas. Latvijas brīvvalsts laikā ārsts, tolaik slavens un zināms, Gustavs Reinhards par alkoholismu runāja bez cenzūras, vēršoties pret žūpību un parādot arī risinājumus. Bet tagad kāds runā? Nevienam tas neinteresē.
Nodzeras, jo tā esot paša izvēle, bet patiesībā labvēlīgais pieejamības aspekts ir ļoti veicinošs faktors. Un, ja kāds te grib runāt par cilvēka brīvo gribu, tad jāatgādina, ka cilvēkam, kas jau ir sapinies tajā sērgā, brīvā griba parādās tikai 28 dienas pēc pilnīgas nelietošanas. Kurš tajā nelaimē pakritušais var nelietot 28 dienas? Domāju, ka reti kurš seniors zina, kāds izskatās kokaīns, amfetamīns vai kādas citas drapes un pulveri no tās operas. Kāpēc nezina? Jo tās ir aizliegtas narkotiskās vielas un par to lietošanu un izplatīšanu draud bargs sods. Tā manta nav bijusi pieejama, un par to nav bijusi interese. Cilvēks pēc būtības ir bailīgs un labāk izvēlas legālo piedāvājumu, kā aizlāpīt dvēseles caurumus, patiesībā visu dzīvi pārvēršot lielā melnajā cokumā.
Kādēļ cīņa ar alkoholu ir tik gļēva un nevarīga? Augsti sēdošie kungi teic, ka tad, ja noliegšot šņabi, brūvēšot kandžu. Cik absurds un reāli tizls, neloģisks aizbildinājums! Apžēliņ, tos kandžmenus vajag nolikt uz viena sola ar vissmagākajiem noziedzniekiem, kādi viņi jau arī ir, un tad jau redzētu, lai Latvija ceļas vai krīt. Vai tāds risinājums nederētu? Varbūt tas bizness vienkārši silda kāda kabatas…
Lasot to absurdu, kas pirms kāda laika bija Valdemārpilī, kad kāda azbesta kundze, ko dēvē par Valdemārpils oligarhi savu ļergas tirdzniecību nebeidza pat tiesu darbu rezultātā, acis bija uz kātiem. Izveidojusi savu šņabja karalisti, un iepūt tādai. Un cik tādu elles ķēķu nav Talsos! Pirms gadiem Talsos pati slavenākā točka nosvila, bet darbojās uz uh vairākus gadus. Tirgonis pats arī aizgāja pa skuju taku drīz pēc tam diezgan nelāgā veidā. Vai neviens to nezināja? Vai atbilstošās institūcijas nav bijušas informētas? Zinu kādā Latvijas pilsētā sociālā dienesta darbinieci, kurai mājās pašas kungs pirms gadiem tirgoja gan kontrabandas cigaretes, gan alkoholu. Un ne jau gadu vai divus. Zinu par to, jo mans brālis bija biežs klients, pērkot kūpošās zārka naglas. Nezinu, vai tas tā ir joprojām, bet vai tad kāds ziņoja par to? Un vai tas dotu rezultātu? Kāpēc ziņot, ja lētie smēķi un dzira pašiem mājas pievārtē, kur var sarunāt arī uz parāda?
Anna Brigadere reiz sacījusi par alkohola postu: «(..) kas pabalsta alkohola uzplaukumu, pabalsta tautas bojāiešanu.» Bet man rodas jautājums, kāpēc, piemēram, uz cigarešu pakām sabāztas nelāgas bildes, bet alkohola pudeles izgreznotas un estētiski ir pat pievilcīgas? Mana kaimiņiene, kura gan tagad aizgājusi mūžībā, ar putām uz lūpām centās ieskaidrot, ka tās divas vīna pudeles, kuras piebeidz pa dienu, neesot alkohols, jo, redz, gan uz gaišā, gan uz sarkanvīna pudeles esot uzzīmēts Jēzus. Sapratu, cik situācija ir skumja un bēdīga. Un kā cilvēki tiek piemuļķoti pat tik ļoti zemiskā veidā, kurā, ja padomājam, ir ielikta ellišķa gudrība.

Šerpā Vaļa