«Ne peļņas, bet gan sirds projekts»

Uzņēmējdarbība

Novadniece Terēze Riekstiņa uzaugusi un mācījusies Valdemārpilī. 2016. gadā viņa atgriezās dzimtajā pusē, sev līdzi vedot lauku tūrisma ideju. Pēc nepilniem trim gadiem Terēze to īstenoja un izveidoja kempingu «Ezermala» — pie Sasmakas ezera, uz sievietes vecākiem piederošā, pavisam nelielā, zemes gabala.

— Ar ko nodarbojies pirms kempinga izveidošanas?
— Visa mana darba pieredze ir saistīta ar pārdošanas jomu un klientiem. Vairāk nekā desmit gadu nostrādāti banku sektorā. Jau diezgan ātri sapratu, ka man patīk vadīt, organizēt un realizēt projektus. Patīk uzklausīt klientus un meklēt viņiem izdevīgus risinājumus. Vairākus gadus esmu strādājusi par pārdošanas vadītāju, no trīs līdz pat 150 cilvēku komandām. Un 2017. gadā visbeidzot izveidoju arī savu uzņēmumu. Paralēli darbojos ar jaunajiem uzņēmējiem un sāku ne tikai vadīt, bet arī dalīties pieredzē un iedvesmot citu uzņēmumu pārdevēju komandas. Šobrīd esmu biznesa apmācību trenere un projektu vadītāja darbā ar uzņēmējiem Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.
— Kā radās ideja par šāda veida biznesa uzsākšanu? Cik daudz laika prasīja izveidošana, ar kādām grūtībām nācies saskarties un kādus šķēršļus pārvarēt, sākot jau no ieceres, līdz pirmo viesu uzņemšanai?
— Ideja par kempingu radās 2016. gadā. Pagāja trīs gadi, līdz atvērām pirmo sezonu klientiem. Lielākais izaicinājums jau laikam bija pašai iziet pilnīgi visam procesam cauri, uzrakstīt projektu, iegūt atbalstu no «Altum«» un «ES Leader» programmas, saskaņot būvvaldē, organizēt būvniecību, sagādāt visus sīkumus uz atvēršanu, kad tev vēl nav ienākumu. Taču šī pieredze man pašai ļāva iziet cauri visiem soļiem, ar ko sastopas jaunais uzņēmējs, un tagad par to mācu un dalos pieredzē ar citiem topošajiem uzņēmējiem. Viena lieta, ar ko noteikti dalos, — viens nav karotājs. Varu teikt, ka bez ģimenes atbalsta es neko no šī visa nebūtu varējusi realizēt. Iesaistījās katrs, sākot no vecākiem, vīru, brāli un māsu, un beidzot ar bērniem un draugiem. Katras darba rokas un stundas ir bijušas zelta vērtas, lai kempingu varētu atvērt. Tāpēc vislielākā pateicība maniem tuviniekiem un citiem atbalsta cilvēkiem, kas noticēja šim projektam jau no paša sākuma.
— Ko nozīmē izveidot, uzturēt un vadīt kempingu? Ko tas no tevis prasa?
— Protams, daudz sanāk strādāt arī pašai. Praktiski no aprīļa līdz oktobrim brīvdienu nav. Šis noteikti nav peļņas projekts, bet gan sirds projekts. Kā ikkatram mūsu Latvijas laukos. Esmu satikusies ar tik daudziem lauku tūrisma uzņēmējiem, un zinu, cik katrs iegulda, lai tas viss būtu. Un tur, kur ir sirds, tur nav grūti celties agri vai iet gulēt vēlu. Nav grūti meklēt jaunus veidus, kā iepriecināt savus viesus un likt viņiem justies īpaši gaidītiem. Un man prieks, ka arī viesi to novērtē. Mūsu gandarījums ir tad, ja klientam ir izdevusies brīnišķīga atpūta un brīvdienas, un viņš atgriežas arī nākamajās sezonās.
— Kas ir galvenā jūsu kempinga vērtība?
— Mūsu galvenā kempinga vērtība ir klusums un dabas sajūtu baudīšana mucu mājiņās ar panorāmas skatu uz ezeru. Esam neliels kempings, tāpēc varam nodrošināt klientiem privātumu. Man pašai joprojām katru dienu sajūsmā aizraujas elpa par miglas ietītajiem rītiem uz ezera, vai vakara pasakainajiem saulrietiem, par putnu čalām un pilnmēness gaišajām naktīm. To nevar izstāstīt, ne arī bildēs parādīt. To var tikai piedzīvot uz vietas. Pilsētas iedzīvotājiem tas ir labs veids, kā atgūt spēkus jauniem darba cēlieniem, baudīt dabu, klusumu un mieru. Tajā pašā laikā mēs esam pilsētas teritorijā, turpat netālu ir veikals un iespēja ātri nokļūt citos galamērķos. Un, protams, pats ezers ir brīnišķīgs viesu pievilinātājs. Latvijā ir daudz skaistu ezeru, un, noteikti, mūsu garais Sasmakas ezers ir īpašs šajā pulkā.
— Kurā mēnesī ir vislielākais viesu pieplūdums? Vai pie jums viesojas arī citu valstu pārstāvji un kā ar vīrusa ietekmi — vai ir novērojamas izmaiņas pieprasījumā salīdzinājumā ar citām sezonām?
— Pēdējos gados tūristu pieprasījums pēc naktsmītnēm aug strauji. Pieprasījums ir lielāks, nekā varam piedāvāt. Jau šobrīd visas vasaras nedēļas nogales ir rezervētas, un arī darba dienas vasaras mēnešos strauji aizpildās. Viesi jau zina, ka jārezervē laicīgi. Ir vairāki, kas vasarā jau rezervē nākamās vasaras datumus. Pirms «Covid-19» krīzes pie mums brauca arī ārzemju viesi. Visbiežāk tie ir no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, bet viesojas arī no Vācijas, Nīderlandes, Dānijas un Lielbritānijas. Ir bijuši arī no Itālijas un pat Ķīnas. Ar viesiem runājam latviešu, krievu un angļu valodā. Ar to pietiek, lai sazinātos. Mūs var atrast arī Baltijas kempingu kartē, un esam Latvijas Kempingu asociācijas biedri. Tā kā esam neliels kempings, mūs praktiski neskāra krīze tūrisma nozarē, pie tam, mēs strādājam tikai vasaras sezonā, kad vīrusa klātbūtne jūtama mazāk. Taču pieejam atbildīgi visiem procesiem, dezinficējam telpas un rūpējamies par citu prasību ievērošanu, lai viesiem pie mums būtu droši uzturēties. Mūsu mājiņas ir nelielas, un tajās uzturēties var tikai viena mājsaimniecība. Mūsu biežākie viesi ir pāri vai ģimenes ar bērniem.
— Kas ir jūsu dzinulis turpināt darīt?
— Viens no dzinuļiem ir lokācija un dabas skaistums. Šobrīd sākam gatavoties savai trešajai sezonai, kuru atvērsim jau 1. maijā. Lai arī maijs ir mēnesis, kad var sajust gan saules siltumu, gan vēl drēgnumu un vējaino pieskaņu, tomēr šajā mēnesī plaukst koki, zied ievas, kūko dzeguzes, un katrs saules stars ļauj mums arvien vairāk mosties vasarai. Viesiem iespējams vakara drēgnumu aizdzīt, sildoties karstajā ūdens kublā zem zvaigžņotas debess, vai karsēties pirtiņā ar bērza slotiņām. Aicinu ciemos arī tos, kas paši domā par savu uzņēmējdarbību vai iespējām lauku tūrismā — labprāt dalos savā pieredzes stāstā un dodu iedvesmu pirmajiem soļiem. Joprojām uzskatu, ka Latvijas lauki un daba ir viens brīnišķīgs resurss, kurā katrs var atrast gan iespēju nopelnīt, gan realizēt savus sapņus, gan vienkārši iegūt atpūtu un iedvesmu jaunam darba cēlienam.