«Esam vairāk trenēti tikt galā paši»

Mērsraga novads
Lai gan jau pašlaik Talsu novads ir viens no lielākajiem, pēc Dundagas, Rojas un Mērsraga pievienošanas tajā būs teju 39 tūkstoši iedzīvotāju. Katrs mēs šo laiku gaidām ar pārdomām, kāds ar bažām, kāds ar neziņu, bet vēl kādā parādās cerība, ticot, ka izaugsme būs. Kā Mērsraga novada iedzīvotāji redz teritoriālās reformas rezultātu? Jautāju upesgrīvniecei Liānai Luksei-Bolmanei.
 
— Vai ir jau tagad jūtama Mērsraga iedzīvotāju attieksme reformas gaidās? Kāda tā izskatās jums pašai kā iedzīvotājai?
— Novadu reforma šobrīd jau ir pavisam tuvu, tāpēc nav iespējams par to nedomāt un nerunāt. Iedzīvotāju attieksme svārstās plašā amplitūdā — no «ko tad es, mani jau tas nekā neskar» līdz «viss ir slikti, mums Talsu domē nebūs neviena deputāta, mūs aizmirsīs un pametīs klusai izmiršanai». Man personīgi liekas, ka tikai no mums pašiem atkarīgs, vai «izmirsim», vai arī mācīsimies izmantot jaunās iespējas. Un, jā, reforma nenoliedzami skars visus, jo kaut kādā apjomā pašvaldības pakalpojumus izmanto katrs iedzīvotājs.
— Kā domājat, ko tieši tas mainīs? Reiz jau esam bijuši Talsu rajonā.
— Kad bijām pagasts, un vēl senāk — ciems Talsu rajonā, katram pagastam vai ciemam bija savs lēmējorgāns — vietējo iedzīvotāju ievēlēts deputātu pulciņš, kam bija augstākās varas statuss. Šie deputāti bija ciema ļaudis, visi visus pazina, tāpēc tolaik perfekti darbojās oficiālās un neoficiālās informācijas aprite, atgriezeniskā saite un citas ekstras, ko tagad mākslīgi cenšas ieviest dažādos pārvaldības modeļos. Jaunajā modelī zemākā līmeņa lēmējorgāns būs novada dome Talsos, kurā ievēlētajiem deputātiem, ņemot vērā esošo vēlēšanu modeli un vēlētāju skaita samēru «vecajā» Talsu novadā un pievienotajās teritorijās, noteikti saistība ar mūsu puses iedzīvotājiem būs maza vai nekāda. Mums jārēķinās ar to, ka vara būs krietni tālāk no iedzīvotājiem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
— Nebūs tā, ka zaudēsim sava veida neatkarību?
— No manas dzimtās Upesgrīvas puses skatoties, vārdam «neatkarība» ir cita nozīme, jo mūsu ciema iedzīvotāji ir jau pieraduši paļauties katrs pats uz sevi. Atšķirībā no mērsradzniekiem, esam vairāk trenēti tikt galā paši un pašvaldības palīdzību meklēt tikai galējās situācijās, kad vairs nu nekādi pašiem nesanāk. Retāk prasām, lai pašvaldība remontē mūsu ceļus, ielu apgaismojuma vietā mākam, naktī ārā ejot, paņemt līdz kabatas lukturīti, atkritumus pēc atpūtniekiem saprāta un iespēju robežās vācam paši, domstarpības ar kaimiņiem vispirms risinām savā starpā, nevis saucam policiju… Domāju, ka šīs iemaņas jaunā novada apstākļos nāksies apgūt arī Mērsraga iedzīvotājiem, jo karte rāda objektīvi un neizbēgami — lielajā un jaunajā Talsu novadā ar novada infrastruktūras centru Talsu pilsētā Mērsraga pagasts ir un paliek nomale. Mērsraga pagasta iedzīvotājiem būs jāmācās dzīvot tālāk no centralizētas aprūpes un arī tālāk no varas struktūru uzraudzības.
— Kā izskatās ar iedzīvotāju darba iespējām, izaugsmi? Vai nav bažu, ka bezdarbnieku kļūs vairāk?
— Par šo komentāru nebūs, jo ir pārāk daudz nezināmo — transporta infrastruktūras attīstība, atbalsts uzņēmējiem, biznesa inkubatoru un industriālo parku darbība, plānveidīga pašvaldības informatīvo un administratīvo resursu izmantošana uzņēmējdarbības attīstībā u. c. Jaunās pašvaldības varā būs darba tirgu novadā gan celt, gan gremdēt, tāpēc šoreiz uz 5. jūnija vēlēšanām mums jāiet visiem un ļoti, ļoti labi sagatavotiem. Jālasa partiju programmas, jātiekas ar kandidātiem, jāklausās viņu solījumos, jāvēro viņu darbi līdz šim… Kā saka, ko sēsi, to pļausi!
— Kā jums kā iedzīvotājai šķiet, vai Mērsragam ir jaunas izaugsmes iespējas sadarbībā ar pilsētu un tuvākajiem reģioniem?
— Teorētiski vajadzētu rasties jaunām iespējām, ja vien reģionālās reformas ideja nav kļūdaina pašā pamatā. Laiks rādīs, kā būs praksē. Man personīgi vienmēr ir licies, ka reģiona potenciālu labāk varētu izmantot, ja ciešāk sadarbotos tūrisma informācijas centri, veidojot kopīgus izklaides maršrutus visas Ziemeļkurzemes apjomā. Domāju, ka netiek pienācīgi izmantotas iespējas izklaidēt atkuģojušos jahtu tūristus un ka būtu ļoti radoši jāmeklē iespējas padarīt tūrismu mazāk sezonālu.
— Kā pietrūkst līdzšinējā sadarbībā?
— Personīgi man nekā nepietrūkst, visas pašvaldības aktivitātes Upesgrīvā uztveru kā patīkamu pārsteigumu. Saieta nama darbošanās, pludmales labiekārtošana ar taku, ģērbtuvēm, soliņiem un pat fotorāmi, stāvvieta atpūtnieku automašīnām, aprīkota ar atkritumu konteineriem un tualeti vasarā, pēkšņi uzradušās dižkoku plāksnītes pie kokiem, par kuriem pat nenojautu, ka tie ir īpaši… Patīk, ka ziemā mūsu ceļus tīra no sniega, patīk, ka pašvaldības darbinieki ātri un operatīvi reaģē, ja pasūdzos par pārpilnām atkritumu tvertnēm… Saprotu, ka papildu atkritumu tvertnes pašvaldība pati neražo un ka mūsu atkritumu apsaimniekotājam tās ir krietni mazāk, nekā vasaras sezonā vajadzētu, un ka tā ir ilgā laikā risināma problēma. Skolēni, cik nu viņi mums vēl palikuši (pieci?), tiek vadāti, baroti un apčubināti pēc labākās sirdsapziņas… Jūrtaka sazīmēta un apzīmēta, kājāmgājēji un riteņbraucēji vasarās plūst ciemam cauri un garām, netraucējot vietējos… Žēl, ka ciemā vairs nav vietējā veikala, bet zinu, ka tā galīgi nav pašvaldības kompetence.
— Kā jūs redzat gaidāmo situāciju — vai ir iespējama jauna pieeja un vai vērosim pozitīvāku augšupeju katra mazā ciemata attīstībā?
— Kā jau minēju, nākotnē daudz kas būs atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem, un mūsu pienākums ir būt maksimāli atbildīgiem vēlētājiem — lasīt, klausīties, vērtēt deputātu kandidātu līdzšinējo darbību un iepriekš doto solījumu atbilstību darbiem. Jo ievēlēsim pašu pirmo jaunā Talsu novada domi, un tā, kā jau pirmā, atstās paliekošu iespaidu uz nākotni. Priekšvēlēšanu sarunās dominē divi viedokļi — ka nepieciešama lielāka centralizācija, t. i., attīstīts centrs un laba satiksme ar nomalēm, un otrs — ka jāveido iespējami daudz mazāku centru, lai pretotos iedzīvotāju aizplūšanai no laukiem uz pilsētām. Es esmu par to, lai novadā tiktu maksimāli saglabāta daudzveidība, katra mazā ciemata individualitāte, jo tas ir ne vien mūsu mantojums no senčiem, bet arī vērtīgs resurss tūrisma nozares attīstībai nākotnē. Mūsdienās tūristus grūti pārsteigt ar lielpilsētu «labumiem», vairāk tiek meklēts atšķirīgais, katrai vietai raksturīgais — daba, cilvēki, vietējais ēdiens, vietējās izklaides, kaut kas personīgi izdzīvojams un nobaudāms.
— Iedzīvotājus mazliet biedē tas, ka pilsēta būs lielāks ieguvējs finansiāli nekā pievienotie reģioni. Ko par to sakāt?
— Domāju, ka finansiāli visi būs zaudētāji, ja vien pēkšņi neuziesim dimantu raktuves vai naftas laukus kaut kur novada mežos… Reģionālās reformas mērķis ir pārvaldes izmaksu samazināšana valsts mērogā, tāpēc jaunajai pašvaldībai nāksies strādāt stingras finanšu disciplīnas apstākļos.
— Kā, jūsuprāt, pēc apvienošanās ar Talsiem mainīsies apstākļi Mērsragā?
— Kā piesardzīgam optimistam gribētos cerēt, ka būs labāk. Bet viss ir atkarīgs no mums pašiem — no katra atsevišķi un no visiem kopā.