«Kad ieguldi savu sirdi un dvēseli, viss izdodas»

Uzņēmējdarbība

Neskatoties uz ārkārtas situāciju, ar ko valstī pagājušajā gadā saskārāmies pirmo reizi, arī tūrismā dzima jaunas idejas, jauni uzņēmumi. Bieži dzirdējām par to, cik pavasarī bija grūti, daudzi uzņēmumi bija spiesti pārtraukt darbību ierobežojumu dēļ. Arī ārvalstu tūristu bija ļoti maz. Bet ir uzņēmumi, kas darbību uzsākuši tieši pandēmijas laikā. Viens no tiem Mērsragā — brīvdienu māja «Piparmētras». Tās saimniece Kristīne Nīmane atklāj, kāds bija «Piparmētru» sākums un ar kādām sajūtām viņa raugās tūrisma nākotnē.

— Kā nonāci līdz idejai par naktsmītni? Kas bija lielākais palīgs tās tapšanas procesā?
— Ideja jau bija kādu laiku. Pagājušajā gadā visas zvaigznes sastājās tā, lai mēs to realizētu. Mana izglītība arī ir saistīta ar šo sfēru. Tas viss tā organiski salikās. Lai cik banāli neskanētu, ģimene un draugi ir lielākais atbalsts. Tā teikt: «Viens nav cīnītājs.» Mums ir savs tehniskais dienests — tētis, brālis, mans Māris. Savs mārketinga kantoris — brāļa draudzene un manas draudzenes, uzņēmuma psihologs — mūsu mamma, mākslas ievedējs telpās — mana vīramāte, kura ļoti skaisti glezno. Starp citu, «Piparmētru» sienas rotā Mērsraga bāka un saulriets Mērsraga pludmalē. Un ik pa laikam palīdz kāds čakls rūķītis, ar kuru idejas mūs saved kopā.
— «Piparmētras» — kāpēc šāda nosaukuma izvēle?
— Šis jautājums par nosaukumu bija pats grūtākais! Mēs to ļoti ilgi nevarējām izdarīt. Manas un brāļa domas krasi atšķīrās. Es vēl tagad nezinu, vai viņš ir īsti mierā ar nosaukumu, bet ko tad nu vairs. Ar draudzeni Daci, sauļojoties 30 grādu tveicē, laikam bijām par daudz sakarsušas. (Smejas). Dzerot mammas taisīto dzērienu no piparmētru lapiņām, mums vienkārši dzima nosaukums. Gribējās ko latvisku un ar savu raksturu.
— Ar ko esat īpaši un atšķirīgi?
— Laikam jau ar to pietātes sajūtu. Esam pateicīgi katram viesim, kurš izlemj par labu ciemoties mūsu «Piparmētrās». Mūsu ģimenei tā ir tāda kā sirdslieta, jo vienmēr paticis uzņemt draugus un radus ciemos. Tagad arī uzņemam mūsu viesus. Man jau šķiet, ka tad, kad tu ieguldi tajā «pasākumā» visu savu sirdi un dvēseli un dari to, kas tev patīk, viss izdodas. Ir viesi, kuri pie mums jau brauc kā labi paziņas.
— Kāpēc tieši 2020. gadā, kad šķita — tūrismā tomēr ir jūtama krīze? Nenobijāties?
— Un kā vēl nobijāmies! Bija skaidrs, ja kaut ko vēlamies uzsākt, man ir jāpamet darbs. Nezinot, kas būs tālāk, kā šis viss «Covid-19» «pasākums» attīstīsies, ar ikmēneša rēķiniem kabatā izlēmu riskēt. Kad kaut ko nevaru izlemt, vienmēr noskandinu: «Kurš neriskē, tas nedzer šampanieti.» Un šis bija mans gadījums — tas labais stāsts.
— Kuru valstu ieceļotāji pamatā 2020. gadā pie jums viesojās?
— 2020. iezīmēsies kā latviešu gads. Aptuveni 97% no rezervācijām bija mūsu pašu tautieši. Man ļoti patīk, ka mums ir tik daudz jauku un runātīgu cilvēku. Un, ja kāds nav tik runīgs, tad man liekas, ka kaut kas nav labi. Tādos gadījumos mans Māris man vienmēr saka: «Kristīn, ne visi runā tik daudz, cik tu!» (Smejas.)
— Kāda ir sadarbība ar citām iestādēm, kas saistītas ar tūrismu?
— Tāds lielais grūdiens man bija Talsu biznesa inkubators. Vienmēr jau tu pats šaubies par saviem spēkiem, bet, ja ir kāds, kurš pastumj pareizā virzienā, lietas sāk notikt. Tāpat diezgan liels atbalsts ir Mērsraga tūrisma informācijas centrs. Inga ar visu savu enerģiju metas iekšā katrā manā jautājumā vai procesā, kur man ir nepieciešama palīdzība. Kā arī nekad neskopojas ar bukletiem un padomiem.
Tāpat ir mazi sadarbības projektiņi sociālajos tīklos.
— Sākoties rudenim, saskārāmies ar tādu vārdu salikumu kā «Covid-19» otrais vilnis. Izjutāt?
— Rudenī bija diezgan liels klusums. Tā kā bijām galīgi zaļi, darbojāmies tikai pāris mēnešus šajā lauciņā, nezinu, vai tas klusums bija saistīts ar to vai ar cilvēku finansiālo nedrošību. Grūti teikt.
— Vai kāds izmanto iespēju aizvadīt savu pašizolācijas laiku pie jums?
— Mēs sevi nereklamējām kā vietu, kur pavadīt pašizolāciju, bet viena pašizolācija tik tiešām pie mums tika aizvadīta.
— Kad jums noslēdzās pirmā tūrisma sezona 2020. gadā?
— Mūsu pakalpojums (naktsmītne) ir pieejams visu cauru gadu. Tā ir kārtīga divstāvu guļbaļķu māja, 60 kvadrātmetri ar apkuri. Pagājušajā gadā uz ziemas pusi tieši pieprasījums sāka augt, un mums viss turpinās arī tagad.
— Kas ir tie veidi, kā jūs ar sevi un savu pakalpojumu iepazīstināt potenciālos viesus?
— Populārākie ir sociālie tīkli, «Facebook» lapa, konts instagramā. Esam airbnb.com platformā. Nule kā gatava ir arī mājaslapa. Aktīvi reklamējamies sociālajos tīklos, piedāvājam piedalīties konkursos, lai palielinātu savu auditoriju. Pirmajā FB konkursā uzvarēja tik sirsnīga sieviete, kas atbrauca pie mums jaukā meiteņu kompānijā (pagājušā gada oktobrī). To ir grūti izstāstīt, bet tās bija tik pozitīvas emocijas abām pusēm, ka nolēmām to atkārtot, piedāvājot atkal piedalīties konkursā arī citiem. Un vispār — kāpēc nedāvāt jaunas emocijas cilvēkiem, ja tev ir tāda iespēja?
— Vai saskārāties ar kādām grūtībām?
— Tādas maziņās jau gadās ik pa laikam, bet paldies visiem svētajiem, tādas neatrisināmās nav bijušas.
— Ar kādām izjūtām gatavojaties nākamajai tūrisma sezonai?
— Plāni kā Napoleonam. Darbi ap «Piparmētrām» nebeidzas, un tā ir tāda sajūta kā ar Rīgu, kura nekad nebūs pilnīgi gatava. Šobrīd top āra kamīns, esam iegādājušies karsto āra kublu. Plānā ir velosipēdu iegāde. Milzīgu enerģiju dod jau fakts, ka cilvēki no mums aizbrauc apmierināti, tāpat arī viņu labās atsauksmes un atgriešanās atkārtoti — tas ir dopings turpmākajiem plāniem un darbībām.
— Kādi ir jūsu secinājumi par aizvadīto gadu tūrismā? Kas palīdzēja veiksmīgi iet uz priekšu un nepadoties?
— Liela speciāliste neesmu, bet, pēc manām domām, tūrisma uzņēmumiem, kuri ir tendēti uz ārvalstu tūristiem, bija un ir ļoti grūti, bet vietējais tūrisms pagājušajā gadā atplauka. Piemēram, nekad neesmu redzējusi Engures dabas parkā tik daudz cilvēku.
Te jāizmanto viedie vārdi: «Tas, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus.»
— Kāpēc tūristam būtu vērts piestāt, iepazīt, pārlaist nakti Mērsragā arī šogad?
— Te ir kaut kas īpašs katrā gadalaikā, svaigais gaiss, piejūras ciemata šarms. Te var savilkt pilnas krūtis zaļā meža miera, izbaudīt jūras skarbo raksturu un mesties fantastiskos piedzīvojumos.