Dīkstāves laiku izmantot var sevis izglītošanā

Uzņēmējdarbība

Pagājušajā nedēļā Ministru kabineta sēdē valdība konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas piedāvāto drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu «Covid-19» apstākļos — papildu drošības prasības pakalpojumu sniegšanas vietām, pastiprinātu to ievērošanas kontroli un pakāpenisku pakalpojumu pieejamības paplašināšanu. Lai uzzinātu, kā darbošanās lieguma laikā klājas friziera profesijas pārstāvjiem, tika uzrunāta Talsu friziere Zane Brūvere, kas strādā salonā «Anemone».

— Cik gadu tu strādā frizieres profesijā un kā līdz «Covid-19» ieviestajiem noteikumiem un liegumiem veicās?
— Par frizieri strādāju jau 15 gadu. Līdz šim man ir veicies labi. Esmu izveidojusi sev kabinetu un ieguvusi arī stabilu klientūru. Šajā profesijā nepārtraukti ir jāattīstās, ko cenšos arī darīt, un papildus friziera profesijai esmu ieguvusi kolometrijas un koloristikas izglītību, kas man ļoti palīdz. Ja vēlies iegūt stabilu klientūru, tad visu laiku ir jāaug un jāattīstās, jo klienti šodien zina, ko grib, un tev ir jāspēj piepildīt viņu vēlmes.
— Kad liegums strādāt skāra citas skaistumkopšanas jomas, bet frizieri darboties vēl varēja, vai šķita, ka tas varētu skart arī jūs?
— Kad bija strādāšanas liegums citām profesijām, man bija klusa nojauta, ka tas skars arī mūs, bet līdz pēdējam brīdim tomēr cerēju uz labāko, bet nekā…
— Vai šādu liegumu vērtē kā adekvātu? Vai tas, tavuprāt, samazina saslimstības ar «Covid-19» riskus?
— Pēc manām domām, šis lēmums bija nepareizs, jo, kā mēs redzam pēc statistikas datiem, saslimstība strauji nesamazinās, un skaistumkopšanā saslimušo skaits ir zems, jo jau pirms aizlieguma mums bija ļoti stingri sanitārie noteikumi, kurus korekti ievērojām.
— Ko, tavuprāt, vajadzēja darīt citādāk?
— Manuprāt, varēja izstrādāt vēl stingrākus noteikumus, kā tas tiek darīts šobrīd, un varēja ļaut mums strādāt, jo neko jau šis liegums neatrisināja, tikai vēl vairāk sarežģīja.
— Kas noticis pa šo laiku skaistumkopšanas nozarē kopumā kopš decembra, kad tās darbība tika apturēta? Sazinies ar kolēģiem vai citiem šīs profesijas pārstāvjiem?
— Visu šo laiku uzturu kontaktus ar kolēģēm no studiju laikiem. Zinu, ka visiem klājas diezgan grūti, jo valsts pabalsti ir mazi un telpu īres un komunālie maksājumi ir jāturpina maksāt, kaut ir liegta iespēja nopelnīt. Protams, ir atsevišķi telpu īpašnieki, kas saprot situāciju valstī un ir atlaiduši maksājumus vispār, bet tādu ir ļoti maz. Pārsvarā visi īpašnieki prasa turpināt maksāt telpu nomas un komunālos maksājumus. Bet ir arī laba ziņa, jo tagad tiek piedāvāti ļoti daudzi virtuālie semināri, un ir laiks tos apmeklēt.
— Vai tajos var kvalitatīvi apgūt nepieciešamo?
— Protams, ka tas nav tik forši kā klātienes piedāvājums, kad varam visus satikt vaigu vaigā, bet tā tomēr ir iespēja savu brīvo laiku izmantot sevis izglītošanā, jo tas mums patiešām tagad ir ļoti daudz. (Smejas.)
— Vai esi papētījusi, cik skaistumkopšanas sfēras darbinieku palikuši bez darba?
— Tieši to, cik cilvēku, kas darbojas skaistumkopšanas sfērā, ir palikuši bez darba, neesmu pētījusi, bet, manuprāt, tādu ir ļoti daudz, jo nozare ir plaši pārstāvēta piedāvājuma ziņā un šādi pakalpojumi ir pieprasīti.
— Vai šāds liegums, tavuprāt, nav ēnu ekonomikas veicinošs? Kāda sabiedrības daļa noteikti frizējas pati, bet daudzi jau šā vai tā bez friziera pakalpojuma neiztiek.
— Jā, manuprāt, šis liegums ir ļoti ēnu ekonomikas veicinošs, jo ļoti daudzi meistari, lai izdzīvotu, ir spiesti sniegt pakalpojumus nelegāli dzīvokļos. Cilvēkiem taču kaut kā ir jāizdzīvo, jānomaksā rēķini, kredīti! Tos jau neviens neatcēla! Ja domājam par to, vai šie meistari atgriezīsies pie oficiālas pakalpojuma sniegšanas, tad noteikti kāda daļa to nedarīs.
— Ko visā šajā situācijā uzskati par vislielāko absurdu?
— Vislielākais absurds man šķiet tas, ka viena daļa meistaru, lai izdzīvotu, ir spiesti sniegt pakalpojumus ārpus darba telpām, un tur meistars noteikti nespēj nodrošināt visas sanitārās prasības, tādējādi apdraudot gan savu, gan sava klienta veselību.
— Vai šis lieguma periods tevi kā frizieri ietekmē arī emocionāli? Kāds skats uz nākotni?
— Mani šis liegums ietekmē emocionāli un garīgi, jo man pietrūkst komunikācijas ar klientiem. Man ļoti patīk mana izvēlētā profesija, tāpēc ļoti gaidu brīdi, kad atkal klātienē varēšu satikt savus klientus un varēšu sniegt viņiem savus pakalpojumus.
— Vai ir kāda finansiāla palīdzība no valdības puses? Tu minēji pabalstus.
— Valsts skaistumkopšanas speciālistiem izmaksā dīkstāves pabalstus, bet tas nav ļoti liels. Nezinu, ko darītu, ja man nebūtu vīra, kas nomaksā visus rēķinus. Nespēju pat iedomāties, ko dara vientuļās mātes, kas tagad ir palikušas bez ienākumiem.
— 18. februārī paspīdējis cerību stars, ka valdība konceptuāli atbalsta drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu un 1. martā darbu varētu sākt frizieri un nagu kopšanas speciālisti, bet precīzus grozījumus normatīvajos aktos plānots pieņemt 23. februāra MK sēdē. Vai uz to skaties cerīgi?
— Jā, es uz to skatos cerīgi! Pierakstu uz martu esmu atvērusi un ļoti ceru, ka nebūs atkal jānosūta klientiem ziņa, ka tas uz nezināmu laiku tomēr tiek atcelts…
— Lasot vispārīgo informāciju par drošo skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, nerodas jautājums, vai tad iepriekš tā nedarīja? Kāpēc bija jāpārtrauc pilnīga nozares darbība? Kāds ir tavs viedoklis?
— Protams, daudzi noteikumi mums jau tādi bija, bet gaidāms arī daudz kas jauns, piemēram, frizētavā drīkstēs atrasties tikai medicīniskajā sejas maskā, būs temperatūras mērīšana… Kāpēc iepriekš lika pārtraukt darbošanos, to nesaprotu, jo varēja jau tad ieviest stingrākus noteikumus un ļaut strādāt.
— Pakalpojumu sniedzēju uzraudzību veiks Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju. Kā vērtē to? Vai šādi noteikumi nebiedēs klientus?
— Es to vērtēju pozitīvi, jo, ja reiz ir jauni noteikumi, tad tie jāievēro! Labāk strādājam ar stingrākiem noteikumiem, nekā vispār nevaram strādāt. Bet man nav skaidrs, kas kontrolēs tos meistarus, kuri strādā mājās, un vai tos vispār kāds kontrolē? Vai viņi ievēro visas sanitārās prasības? Es domāju, ka klientus tas nebiedēs, bet tieši otrādi — viņi jutīsies vēl drošāk, jo redzēs, ka darām visu, lai rūpētos par viņu veselību, un spējam nodrošināt viņiem drošu vidi. Klienti, atrodoties frizētavas telpās, jutīsies vēl drošāk nekā pirms tam.
— Ko no šādas pieredzes esi varējusi mācīties?
— No šīs pieredzes esmu iemācījusies vēl vairāk novērtēt cilvēkus, kas atrodas man blakus.