Es domāju tā…

Žurnālista viedoklis

Paldies, ka arī šogad esat kopā ar «Talsu Vēstīm»! Īpaši to novērtējam laikā, kad visai pasaulei un, protams, arī mums uzlikti šie pandēmijas izraisītie pārbaudījumi.
Tas ir tik pašsaprotami, ka iepriekš nepieredzētās situācijās un apstākļos tiek pieņemti pārsteidzīgi vai gluži otrādi — nokavēti lēmumi un rodas jautājumi, uz kuriem nevar laikus rast atbildes, jo tā īsti neviens uz doto brīdi arī tās nespēj dot. Savā bezspēcībā mēs kļūstam pikti, pat nikni uz tiem, kas mēģina rast izeju no sarežģītās situācijas, lai gan solis varbūt nav tas pareizākais, bet tajā pašā laikā jau arī paši nespējam pateikt, kādā virzienā tad būtu tas pareizais sperams. Dusmās gānāmies par valdības lēmumiem, kas patiešām arī ne vienmēr ir līdz galam pārdomāti, sociālajos tīklos dalāmies ar dažādu prātvēderu asprātībām, daudz nedomājot, pievienojot savu «patīk», bet paši jau tāpat nespējam rast atbildi, kāds tad būtu tas pareizais risinājums! No kurienes tad mums rodas tā lielā pārliecība par to vai šo jautājumu, par ko tik izmisīgi cenšamies pārliecināt arī citus? No kāda mutīga runas vīra vai sievas, kam ar savu daiļrunīgo komentāru savukārt izdevies pārliecināt un paraut līdzi veselu baru atbalstītāju. Neprotam vai arī negribam atsijāt viltus ziņas, kas sociālajos tīklos uzņem arvien straujākus apgriezienus, no patiesības. Šādos apstākļos arī paceļas jautājums par iejūtību, kuru savā Jaungada uzrunā iekļāvis Valsts prezidents Egils Levits: «Katram no mums ir sava izlolotā patiesība. Mūsu dažādībā ir spēks. Tomēr pārdzīvojumos un dusmās nereti esam bijuši pārāk skarbi. Atzīstu — arī es. Uzklausīsim tos, kuriem nepiekrītam. Pat ja vārdi, ko dzirdam, mums nepatīk…»
Man bijusi tā laime vei nelaime piedzīvot laikus, kad mute bija jātur ciet abām rokām, ja mēle tā vien niezēja izspļaut kādu frāzi par klaji saskatāmām nejēdzībām; kad bija viena «pareizā» partija un «mūsu ceļamērķis spulgs — jauno ļeņiniešu pulks». Cilvēki, kas pieraduši turēt muti ciet padomju laikā, demokrātijas apstākļos nespēj saprast to, kā var klaji paust savu viedokli, kas ir pretrunā ar pastāvošo valdību — vietējā vai valsts līmenī. Ne vienu reizi vien kāds lasītājs izteicis neapmierinātību par žurnālista viedokli mūsu laikrakstā, jo tas nesaskan ar viņējo vai ir pretējs valdības paustajam. Bet tāpēc jau tas ir kāda cilvēka viedoklis, kas var nesaskanēt ar citu viedokļiem, un ne vienmēr tas saskan arī ar pārējo laikraksta veidotāju viedokli. Mūsu laikrakstā nav cenzūras (jā, arī tādu pārmetumu nācies dzirdēt!), kā tas varbūt bija tajos aizgājušajos laikos. Tieši tāpēc arī iepriekšējā laikraksta numurā ievietojām Jaungada vēlējumus no tik dažādām personībām, ne tikai Valsts prezidenta un Ministru prezidenta uzrunas, bet arī rakstnieces un 13. Saeimas deputāta — opozicionāra vēlējumus. Protams, īstenojot laikraksta galvenā redaktora ideju ievietot līdzās oficiālo valsts augstāko amatpersonu uzrunām arī Alda Gobzema apsveikumu tautai, mēs apzinājāmies, ka būs daļa lasītāju, kuri par to sašutīs, bet būs arī daļa, kura to novērtēs. Novērtēs to, ka esam neatkarīgs laikraksts un demokrātijas apstākļos sniedzam iespēju izteikties katram, kaut arī tas nesaskan ar mūsu pašu nostāju. Turklāt atsauksim atmiņā politiskās partijas «KPV LV», kuru pārstāvēja arī viens no tās toreizējiem līderiem Aldis Gobzems, 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus. Latvijā vēlētāji šai partijai bija sarūpējuši 14,25 procentus balsu, kas nodrošināja partijai 16 vietas Saeimā; Kurzemē — 20, 28 procentus, Talsu novadā — 24,37; Rojas novadā — 18,75; Dundagas novadā — 18,36 un Mērsraga novadā — 22, 81 procentu balsu. Un mēs nevaram to ignorēt. Lai nu tauta pati novērtē, kam devusi priekšroku! Kā zināms, Aldis Gobzems no partijas vēlāk izstājās, tādējādi savus vēlētājus nododams. Viens no žurnālistu galvenajiem uzdevumiem ir veicināt kritisko domāšanu. Tad nu domāsim, par ko vēlēsim šoreiz!