«Katrs gūtais punkts sniedz gandarījumu»

Sports

«Šī sportiste ir cīnītāja, kurai gūt panākumus palīdz raksturs un centība,» Rojas novada apbalvojuma «Gada sportists» saņēmēju Tīnu Luīzi Bernāni raksturo Rojas novada sporta skolas treneris Valdis Dombrovskis. 2018./2019. mācību gadā basketboliste bija iekļauta Latvijas izlases kandidātu sarakstā un piedalījās Eiropas NBA junioru līgas nometnē Itālijā, bet šobrīd komandas līdere trenējas Rojas novada sporta skolas U—17 komandā un paralēli spēlē basketbolu Kandavā.
Ar basketbolu Tīna sāka aizrauties sešu gadu vecumā, uzsākot skolas gaitas 1. klasītē. «Jau no mazām dienām esmu mīlējusi sportu — nevaru iedomāties dzīvi bez tā. Ar lielāko prieku izmantoju iespēju izmēģināt spēku dažādos sporta veidos. Vasarā viena no manām mīļākajām aktivitātēm ir volejbols, bet ziemā — slēpošana. Šobrīd ir pagājuši deviņi gadi, kopš trenējos Rojas novada sporta skolā. Pirmajos gados trenējos gan vieglatlētikā, gan basketbolā, bet galu galā no vieglatlētikas nācās aiziet, jo nespēju apvienot treniņu grafiku un man bija veselības problēmas. Basketbolu ir spēlējusi mana vecmamma, onkulis, māsas, brāļi un citi radinieki… Basketbols mums ir asinīs,» smejoties atzīst jauniete. Visvairāk viņu šajā sporta veidā aizrauj azarts un cīņasspars — lai gūtu uzvaru, nepieciešams nepārtraukti sevi motivēt. Rezultātā katrs gūtais punkts sniedz gandarījumu.
Par komandas lielāko sasniegumu viņa sauc 6. vietu Latvijas bērnu un jaunatnes čempionātā. Ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, bet, lai arī ar kādiem izaicinājumiem nāktos sastapties, kopīgi tiek atrasti veidi, kā tos pārvarēt. Tīna atzīst, ka komandas dalībnieces ir ar savu raksturiņu, bet, neskatoties uz situācijām, spēlētājas cita citu atbalsta un uzmundrina. Lai noskaņotos sacensībām un tiktu galā ar satraukumu, Tīna uz sacensībām ierodas savlaicīgi. «Spēles sākšanos parasti gaidu ar lielu nepacietību — lai nedaudz mazinātu stresu, pirms sacensībām dzeru ļoti daudz ūdens. Arī katrs treniņš ir kā mazs izaicinājums. Trenējos četras līdz piecas reizes nedēļā — katrs treniņš ilgst apmēram divas stundas. Lai saglabātu labu fizisko formu, brīvajā laikā skrienu un pilnveidoju prasmes āra basketbola laukumā.»
Tīna savā līgā ir rezultatīvākā — par veiksmīgāko spēli viņa sauc reizi, kad izdevās izcīnīt 53 punktus un 30 reizes atņemt pretinieku komandai bumbu. Jāņem vērā, ka jauniete spēlē pie gadu vecākām meitenēm. Neskaitot dalību Eiropas NBA junioru līgas nometnē, basketboliste ir piedalījusies dažāda mēroga sacensībās un pabijusi tādās valstīs kā Baltkrievija, Čehija, Francija, Itālija, Igaunija un Austrija — Čehijā Rojas komandas sastāvā izcīnīta sudraba godalga. Neaizmirstamu pieredzi Tīna guva Eiropas NBA junioru līgas nometnē Itālijā, kas pulcēja labākos no labākajiem. «No sākuma baidījos uz turieni braukt, bet, kad aizbraucu, negribēju braukt atpakaļ. Katrā treniņā nācās sevi pierādīt, un pie mazākās kļūdas bija jāsaņem sevi rokās un jācenšas vēl vairāk. Šī nometne ir atstājusi daudz spilgtu atmiņu,» piedzīvotajā dalās Tīna.
Šobrīd lielā mērā viņas ikdienu ir ietekmējusi ārkārtas situācija un ierobežojumi, kas noteikti, lai apturētu «Covid—19» izplatību. «Izmaiņas ir diezgan lielas —vairs nedrīkstu braukt uz Kandavas komandas treniņiem un trenēties kopā ar Rojas komandu. Ārkārtas situācijas laikā treniņi Rojā tiek aizvadīti individuāli. Ienākot zālē, jādezinficē rokas un jāizvairās no tiešas saskarsmes ar treneri. Uzzinot par ārkārtas situācijas izsludināšanu, biju nedaudz šokēta un dusmīga, jo zināju, ka tas situāciju pasliktinās vēl vairāk. Psiholoģiskajā ziņā nav viegli sevi piespiest, jo ierastais ritms ir izjaukts. Cenšos pielāgoties izmaiņām, rast motivāciju, piespiest sevi sportot un turpinu virzīties uz savu mērķi! Viens no mērķiem, par ko sapņoju jau bērnībā, ir spēlēt Latvijas izlases sastāvā un iekļūt Sieviešu nacionālā basketbola asociācijā jeb WNBA, kas ir vadošā sieviešu basketbola līga pasaulē. Ceru, ka reiz to izdosies piepildīt.»
Par savu iedvesmas avotu un panākumu atslēgu jauniete sauc draugus un ģimeni, bez kuru palīdzības un atbalsta viņa tik tālu nebūtu tikusi. «Saņemot vēstuli ar ielūgumu un uzzinot, ka 18. novembrī man tiks pasniegts Rojas novada apbalvojums «Gada sportists», biju šokēta, jo Rojas novadā ir daudz labu sportistu. Sajūtas, izlasot ielūgumu, bija neaprakstāmas. Cenšos dzīvot pēc moto — nekad neko neatstāj pusdarītu! Ja kaut kas ir iesākts, tas jāizdara līdz galam!»