Ārpasaules mūzikas pieskārienā

Kultūra

Sestdienas, 8. augusta, vakarā kā gaistošs sapnis pār Talsiem nolaidās dvēseliski vieglas mūzikas koncerts — norisinājās jau devītais Raimonda Tigula brīvdabas autorkoncerts «Tiguļkalns». Kamēr visapkārt Talsos valdīja vasaras vakaram neraksturīgi gaišs klusums, zem Tiguļkalna ozolu lapu vainagiem ārpasaulīgu emociju pieskārienu izjuta vairāki tūkstoši cilvēku, pilnībā aizmirstot par savu saikni ar laicīgo pasauli.
«Kad ierastajā laikā — jūnija sākumā — koncerts nevarēja notikt, saņēmu kaudzēm vēstuļu, kas lika man saprast: daudziem šis vakars ir kļuvis par īpaši gaidītu notikumu. Arī manā radošajā dzīvē šis katru gadu ir bijis ļoti brīnumains vakars, jo varu satikties ar saviem skatuves biedriem, draugiem, kolēģiem, lai muzicētu gada laikā radīto,» koncerta atklāšanas uzrunā vēstīja pats koncerta organizētājs, mūziķis Raimonds Tiguls.
Līdz šim katrā Tiguļkalna mūzikas koncertā piedalījies plašs mūziķu loks: dziedātāji un dažādu mūzikas instrumentu pārvaldītāji no Armēnijas, Gruzijas, Lielbritānijas, Islandes un pat Gotlandes, taču šā gada programma globālās pandēmijas dēļ tika saglabāta vietējo mūziķu līmenī. Ar savdabīgu mūzikas instrumentu — rataliru — uzstājās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis, kurš ar R. Tigulu ir pazīstams jau kopš 2000. gada. Viņš ir grupas «Schola Cantorum Riga» dibinātājs, un Tiguļkalnā viesojies arī pirms diviem gadiem. «Ratalira ir instruments, kas līdzīgi ozoliem savā ziņā ir saistīti ar daudzām kultūrām, jo oriģināli tas ir radies Spānijā, bet ir vēstis, ka arī 16. gadsimta Livonijā šāds instruments ir pastāvējis. Rataliras savdabīgā uzbūve un īpatnējais skanējums ir noslēpums un reizē arī milzīga aizraušanās mūziķiem gan viduslaikos, gan vēl joprojām,» no Dienvidvācijas atceļojušo mūzikas instrumentu apraksta pats Guntars Prānis. Viņš klausītājus veda cauri ceļojumam laikā — no impresijas par viduslaikiem līdz mūsdienu saulainajai Provansai. Melodijas pavadībā šarmantās balss īpašnieks, dziedātājs Rūdolfs Bērtiņš franciski izdziedāja burvīgus šansonus un mīlas balādes. Piebiedrojoties mūziķim Andim Klučniekam, basģitāristam Robertam Rasam un bundzeniekam talseniekam Kristeram Hartmanim, tika uzburta citu melodiju virkne — tajā vairāk tika ieskicēta pastiprināta smalkās melodijas robežu sadursme ar sitaminstrumentu skaudrumu. Ar ģitāras spēli klātesošos gluži vai apbūra šarmantais un filigrānais ģitārists Rihards Lībietis, savukārt talantīgā dziedātāja Beāte Zviedre izpildīja skaņdarbus «Beauty and Love» (teksta autors — persiešu 13. gadsimta musulmaņu dzejnieks Rūmī) un «Little Star» (teksta autors — islandiešu autors Gisli Olafsson). «Abu dziesmu pamatdoma manā interpretācijā ir vienīgās un patiesās zvaigznes meklējumi katra cilvēka dzīvē,» piebilda R. Tiguls.
R. Tiguls, gremdējoties atmiņās par astoņiem iepriekšējo gadu koncertiem, piebilda: «2016. gadā, kad šeit viesojās prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, viņa stāstīja, ka, viņasprāt, ozolu saknes zem zemes, mums neredzot, ir savijušās, un grūtos brīžos koki cits citu stiprina. Tas mani uzrunāja, tādēļ rosinu — sargāsim un no visas sirds mīlēsim arī mēs cits citu!»
Paverot acis augšup, bija vērojams, kā gaismu projekcijas izgaismoja savdabīgās ozollapu kontūras, izceļot tās uz biezo koku lapotņu fona. Savukārt, satumstot vakaram, ksilofona filigrānās notis papildināja sienāžu un circeņu čīgāšana — dažubrīd liekot sajusties pat tā, it kā arī tie būtu aicināti uzstāties un pasākumu pagodināt ar savu klātbūtni.
Raimonda Tigula autorkoncertu noslēdza daļa no koncertprogrammas «Rīta un vakara dziesmas», kas tika veidota sadarbībā ar diriģentu Mārtiņu Klišānu un Rīgas Doma zēnu kori, un tajā ietverti dziedātāja skaistākie kora skaņdarbi, kuriem vārdus piešķīrušas Latvijā atzītas rakstnieces un dzejnieces: Rasa Bugavičute-Pēce un Nora Ikstena. Tika izmantoti arī fragmenti no Vairas Vīķes-Freibergas un Imata Freiberga grāmatas «Saules dainas». Koncertā uzstājās vairāki solisti no Rīgas Doma zēnu kora — Olivers Veldre, Emīls Dzenītis, Elijs Rudovičs un citi, izpildot jau zināmas dziesmas: «Mēness skaita savas zvaigznes», «Strēlnieka lūgšana» un «Griezes dziesma».
Koncerta īpašā viešņa bija Nora Ikstena — viena no izcilākajām latviešu rakstniecēm, kas uzrunu teica īsi pirms koncerta izskaņas un pēdējām divām dziesmām. «Man galvā pašlaik klīst galaktikas. Tiguļkalns ir pieredzējis it visu — šeit notikušas mistērijas, uzstājušies mūziķi no visas pasaules un pat svinētas kāzas. Pēdējās divas dziesmas būs par visu, kas cilvēkam nepieciešams: izskanēs tādas atziņas kā «mīlestība dziedē», «jūrai ir spēks» un «Dieviņš bieži palīdz».» Dziesmu «Mīlestības jūra» izpildīja diriģents Mārtiņš Klišāns, bet pašu nobeiguma kulmināciju koncerts sasniedza pēdējās dziesmas laikā — skaņdarbā «Dod, Dieviņi…», kura vārdu autore ir izcilā rakstniece Nora Ikstena.
Uz tikšanos nākamajā vasarā zem Tiguļkalna ozollapu vainaga!