Mērsragā mācījās likvidēt naftas piesārņojumu

Mērsraga novads

Trešdien, 29. jūlijā, Mērsraga ostā un ārējā reidā jūrā notika Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta organizētās naftas piesārņojuma seku likvidācijas mācības «National Oilex 2020».
Mācību mērķis bija uzturēt un pilnveidot gatavību reaģēt uz vides piesārņojuma negadījumiem gan atklātā jūrā, gan ostu teritorijās, lai spētu efektīvi ierobežot piesārņojumu, to iztīrot no ūdenstilpes, kā arī lai pēc iespējas ātrāk novērstu kaitējumu videi. Informāciju par Mērsraga ostā notiekošo sniedza NBS Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vides pārvaldības speciālists Ojārs Gerke: «Mācību scenārijs paredz, ka no iedomātā cietušā kuģa plūst iedomāta degviela, kas pārvietojas pa Mērsraga kanālu, vadoties pēc vēja virziena. Mūsu uzdevums ir savākt pēc iespējas vairāk iedomāto naftas produktu no ūdens virsmas. NBS Jūras spēku Jūras incidentu novēršanas vienība vispirms veica Mērsraga ostas kanāla norobežošanu ar peldošajām jūras bonām un barjerām, lai nepieļautu iespējamo naftas produktu nonākšanu atklātā jūrā. Pie bonām tika izveidota tā saucamā kabata, kurā tik iegremdēta naftas savākšanas iekārta — sūknis, ar kuru atplūdušos naftas produktus varējām pārvietot uz krastā novietoto tilpni. Ar otru norobežojošo bonu posmu esam ierobežojuši iedomāto cietušo tankkuģi, no kura joprojām plūst degviela. Protams, tā ir tikai imitācija, jo arī tankkuģa lomu spēlē velkonis.»
Mācības — tikai sagatavošanās reālās dzīves situācijām
«Mācībās tika izmantots krasta apsardzes kuģis KA—14 «Astra» un štāba un apgādes kuģis A—90 «Varonis». NBS Jūras spēku Jūras incidentu novēršanas vienības personāls — karavīri, kuri ir apmācīti šā darba veikšanā, ¾ ar trim kravas automašīnām veica nepieciešamā aprīkojuma uzstādīšanu. Izmēģinājām aprīkojumu, paralēli dzīvei pietuvinātām situācijām, sagatavojot personālu. Pasākumu organizēja NBS Jūras spēku Krasta apsardzes dienests, un mācības vadījām sadarbībā ar Mērsraga ostas pārvaldi, bet pašu mācību norisi vēroja Pasaules dabas fonda, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts vides dienesta un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja pārstāvji, kā arī brīvprātīgie novērotāji,» vēsta O. Gerke.
Pilna ekipāža tiek izmantota reti
«Mēs iztīrām ūdeni tik daudz, lai ūdenstilpē vairs vizuāli nebūtu redzamu pa virsu peldošu naftas vai degvielas pleķu. Ja uz ūdens ir naftas plēve, taču mēs to vairs nevaram savākt, vedam absorbējošos materiālus — paklājiņus, kas uzsūktu atlikušo naftas piesārņojumu. Lai konstatētu atlikušo naftas atkritumproduktu koncentrāciju ūdenī, ūdens paraugus ņem Valsts vides dienests,» informē Ojārs Gerke. «Rezervuāri tiek izmantoti gadījumos, ja naftas noplūde ir tuvu krastam — tad ūdenstilpē ievieto sūkni un ar hidraulikas spēka palīdzību nafta caur caurulēm ieplūst rezervuāros. Savukārt speciālos naftas atkritumiem paredzētos maisus var izmantot, esot uz ūdens, tos vēlāk aizzīmogojot un nododot. Tieši šis kuģis naftas atkritumu savākšanā pēdējoreiz palīdzēja 2007. gada janvārī Ventspilī «Golden Sky» kuģa avārijā. Vēl viens gadījums bija šā gada janvārī Ventspilī, kad barža «Trias» bija uzdūrusies uz sēkļa. Vienība bija sagatavota tam, ka barža varētu lūzt. Procedūra tika ilgi atlikta, jo nebija labu laikapstākļu, bija vētras, un baržas kuģi vētrainos laik-apstākļos nodabūt nost no sēkļa būtu bijis sarežģīti. Pārējie gadījumi, kad izmantojam šo ekipāžu, ir bijuši tikai mācību vajadzībām.»
Naftu krastā palīdz tīrīt brīvpātīgie
«Periodos, kad vētras turpinās nedēļām ilgi, nafta, visticamāk, tiek izskalota piekrastē, un šo darbu veic brīvprātīgie vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki. Ja nafta ir izskalota uz mola akmeņiem, ar karstu tvaiku jātīra un jāskalo akmeņi, kamēr apkārt lokāli apliktas bonas, nost noskaloto naftu no ūdens virsmas paralēli sūknējot ar sūkni. Tomēr tas ir ļoti laikietilpīgs darbs, tādēļ parasti cenšamies starp sliktiem laikapstākļiem sameklēt «logus» — uzreiz, vētrām pierimstot, steidzamies strādāt, lai aptuveni trīs līdz piecu stundu laikā darbi būtu pabeigti. Piemēram, šeit, ostā, varētu pūst vējš līdz pat 20 m/s, un tas mums netraucētu optimāli strādāt, bet atklātā jūrā tādā vēja stiprumā darbs varētu būt apgrūtināts,» skaidro Krasta apsardzes dienesta vides pārvaldības speciālists.
NBS Jūras spēku Krasta apsardzes dienests sadarbībā ar Latvijas ostām katru gadu rīko piesārņojuma novēršanas vingrinājumus. Šādas mācības ieņem nozīmīgu lomu, jo palīdz NBS Jūras spēku personālam trenēties jūrā notikušo avāriju seku likvidēšanā, vienlaikus novēršot naftas produktu radīto piesārņojumu.