Likums, kas darbojas arī dzīvē

Žurnālista viedoklis

Ar laikapstākļiem mūsdienās ir tāpat kā ar bitēm — neko īsti nevar paredzēt. Kaut gan vasarā, kad ciemojos pie bišu ganāmpulku saimnieces, uzzināju, ka bites nemaz tik neparedzamas nav, tāpēc šis teiciens nebūs īsti korekts. Bet šis gads iesācies ar smalkākiem vērojumiem cita sakāmvārda sakarā, kura patiesumu iepriekš tā līdz precīzai kvadrātsaknei nebiju izvilkusi. Runa ir par to, ka, rokot bedri citam, pats tajā iekrīti. Tas tiek pārfrazēts arī bumeranga līdzībā un citās. It kā zināms un tautā populārs sakāmais, bet nebiju pamanījusi, ka tas darbojas lielās līnijās, jo bieži redzēts, ka ļaunais un negodīgais turpina būt tāds pats bez izmaiņām. Tas, kas kulsta mēli un zog citam godu, turpina to darīt un dzīvo, cepuri kuldams. Lai gan man īsti nekad nav bijusi saprotama deguna bāšana citu dzīvē, it sevišķi, ja iemesls tam ir atklāta nepatika pret otru cilvēku, kad nekad, nekad neviens objektīvi neko labu otrā nav spējīgs saskatīt, tomēr, pazīstot daudzus dzīvesstāstus, nākas dzirdēt ne vienu vien brīnumu no pašu cilvēku līdzdalītā. Ja cilvēks riebjas, tad viņš riebjas tā pavisam un galīgi, un viņš viss būs melns. It sevišķi, ja tas naids ir sevis paša uzkurināts gadiem un rūgtuma sakne ir iedzinusi dziļu mietsakni svarīgā sirds artērijā. Un, nedod Dievs, kāds cits par to «nelabo» pateiks ko labu. Tad izvirdīs milzīgs indes vulkāns, un uzvedība no vienmēr korektās un līdzsvarotās paliks diezgan neadekvāta.
Nu tā tas vienkārši ir, un domāju, ka daudzi ir ar to saskārušies. Lai gan mūsdienās ir jauna tendence, proti, lai mazinātu savas klačas un melnās avs nomelnošanas kampaņas smagumu, mēdz jau tai mēslu čupai pa virsu uzstādīt kādu floksi un piemest divus labus vārdus. Tad uzreiz nevainojamā apsūdzētāja sirdsapziņa mazliet tiek atmazgāta un tas spriedums par otru, kā es smejos, šķiet, uzreiz objektīvāks. Viedokļi un tautas parunas šajā sakarā ir daudzas, bet es parasti ieskatos, ko par konkrētu dzīves situāciju saka Bībele. Izrādās, ka atbilde par to, kas notiek ar paļātāju, manuprāt, vislabāk atklājas 7. psalmā, kurā ir teikts: «Redzi, naidniekam ir noziegums prātā, viņš ir ļaunuma pilns un rada tikai viltu! Viņš rok bedri un dara to dziļu, bet pats iekrīt slazdā, ko izlicis. Viņa ļaunums griežas atpakaļ uz viņa paša galvas, viņa briesmu darbi skar viņa paša skaustu.» Tad uzausa atmiņā zināma situācija, kad kāds ģimenes pāris, kas aizsēdējies seriālos, citu tiesāšanā un kritizēšanā, tikai sevis izvērtēšanai nekad nav veltījis laiku un tad, kad viens otru bija labi noknābājuši un izkāvušies, ik pa laikam atveldzei ķērušies klāt sava bērna otrajai pusītei. Kā vien varēja, tā vien ķengāja, jo uzskatīja, ka tā puse nav gana laba, un sēja bumbas klāt visur, kur varēja. Bet tas cilvēks atklāti nekā nereaģēja. Zināja visu, bet palika mierā. Arī tad, kad mazbērniem nesmuki ķengāja viņa «nelabo» vecāku, mazie atbrauca mājās un teica, ka vairs negrib tur braukt. Sanāca tā, ka lieliskais duets pamazām palika bez visa, kas viņus turēja augstā vērtē. Burtiski. Palika pie tukšas siles. Pazaudēja automašīnu, darbu, māju, godu un arī mazbērnus pazaudēja. Jo tas likums darbojas, es jums saku — patiešām darbojas. Jums pašiem sevi nav jāaizstāv. Bedres likums darbojas bez jūsu pašu līdzdalības. Ja kāds jums rok bedri, viņš patiešām pats tajā iekritīs. Un viņa ļaunums patiešām atgriezīsies pie paša atpakaļ.