Spītējot Mātei Zemei, iespītēsim paši sev 24.01.2018
Izdzirdot laika prognozes, atliek vien smagi noelsties — no
trešdienas līdz svētdienai nokrišņu daudzums lielā daļā Latvijas
sasniegs 15 līdz 30 milimetrus, kas ir vairāk nekā puse no
mēneša normas. Līdz ar to nāksies atvadīties arī no sniega segas,
kas Latvijā kļūst arvien retāka dabas parādība.
Lai gan šajā nedēļas nogalē sniega netrūka un ziemas priekus varēja
baudīt pilniem malkiem, man tie gāja secen. Brīdī, kad nopriecājos
par savu veselības stāvokli, man pavisam klusi un nemanāmi piezagās
saaukstēšanās. Uz netveramo ziemas ainavu, kas tā vien aicināja
meklēt piedzīvojumus, varēju tikai noraudzīties. Ceru, ka ziema
atgriezīsies un vēl paspēšu izbaudīt priekšrocības, ko tā sniedz.
Galu galā — cerība mirst pēdējā.
Vides zinātnieks Māris Kļaviņš uzsver — tas, kas notiek
pasaulē, ir redzams un jūtams arī Latvijā. Jārunā ne tik daudz par
globālo sasilšanu, kā par klimata mainību, kuru ietekmē globālie un
reģionālie procesi. Piemērs šādai ietekmei ir gada vidējās
temperatūras pieaugums. Rīgā temperatūras pieaugums pēdējo simt
gadu laikā pārsniedzis divus grādus. Tajā pašā laikā Zemes klimata
mainība ietekmē citus procesus. Sekas ir sniega segas noturības un
biezuma samazināšanās, kā arī ledus iešanas režīma izmaiņas
upēs.
Lūk, daži no ieteikumiem, ko aicina darīt Eiropas Savienība, lai
mazinātu siltumnīcas efektu, — nepārkurināt māju (uzturot
temperatūru istabā par grādu zemāku, iespējams par septiņiem
procentiem samazināt rēķinu par apkuri), mazgājoties biežāk
izmantot dušu, nevis vannu, dzeršanai sildīt tikai tik daudz ūdens,
cik tobrīd nepieciešams, vēdinot māju, atvērt logus uz īsu laiciņu,
nevis turēt tos plaši atvērtus visu dienu, regulāri atkausēt
ledusskapi — tā iespējams ietaupīt līdz 30 procentiem
enerģijas, vienmēr izslēgt gaismu, neatstāt ieslēgtu televizoru,
radio vai citu aparatūru nogaidīšanas režīmā (televizors var
patērēt pat 45 procentus no darbībai vajadzīgās strāvas),
tīrot zobus, aizgriezt ūdens krānu, lietot vairākkārt izmantojamus
iepirkšanās maisus un somas, lai mazāka enerģija būtu jāpatērē to
iznīcināšanai, un pēc iespējas mazāk izmantot automašīnu. Cik daudz
no uzskaitītā īstenojam savā ikdienā? Vai nav tā, ka, domājot par
savu dzīves kvalitāti, aizmirstam par nākamo paaudžu dzīves
kvalitāti?
Ziemas un vasaras, kuras vairs nelīdzinās tām, kādas piedzīvojām
agrāk, liek apstāties un izvērtēt savu ikdienu. Lai gan janvāris ir
laiks, kad saaukstēšanās ne reizi vien pieveic organismu un izjauc
plānus, sapnis par bieza sniega segu un dienu, kas pavadīta
piesnigušā pasakā, nekur nepazūd.
Izrādās — janvārī iekrīt arī gada depresīvākā diena. Par katra
gada depresīvāko dienu tiek uzskatīta janvāra trešā pirmdiena.
Precīzu skumjās pirmdienas datumu aprēķina, ņemot vērā tādus
faktorus kā parādi un iespējas tos atmaksāt, laikapstākļi,
aizvadītais laiks kopš Ziemassvētkiem, neveiksmes, cenšoties
izpildīt jaunā gada apņemšanās, un vēlme situāciju mainīt. Drīz
vien pēc Jaunā gada sagaidīšanas motivācija sāk zust — Vecgada
vakarā tiek uzstādīti jauni mērķi, un, ja tos neizdodas izpildīt,
rodas vilšanās. Šādos brīžos der atcerēties, ka, sēžot un domājot
par saviem sapņiem, tos sasniegt neizdosies.
Līdzīgi ir ar Māti Zemi — ja rūpēsimies par savu labklājību,
aizmirstot parūpēties par vietu, kurā dzīvojam, drīz vien sniegu
varēsim ieraudzīt tikai fotogrāfijās. Protams, tas ir visas
sabiedrības kopējs darbs, taču ar kaut ko ir jāsāk. Tikai izmainot
savu ikdienu, spēsim ieraudzīt to, kā mainās cilvēki un pasaule
mums apkārt. Tāpat kā viena balss spēj izšķirt vēlēšanu rezultātus,
viena cilvēka rīcība spēj ietekmēt planētas nākotni.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: