Par «vacapu» šaubos, bet meteņa mīzienu grūti aizmirst 07.02.2018

Ilze Kārkluvalka
ilze@talsuvestis.lv
63223337

Tweet

Iespēja dažās minūtēs saņemt milzu apjoma informāciju ir tagadējā laika priekšrocība un kreņķis vienlaikus. Ja tik daudz neuzzinātu, piemēram, par mūsu valstī notiekošajām nejēdzībām, arī šajā pārdomu gabaliņā mierīgi žūžotu par dāvanām simtgadei, janvāra barikāžu dūmu nozīmi un tā joprojām. Lasu, pētu, rokos interneta vēderā un jūtu, ka sāku, beidzot!, atmest naivajam ideālismam ar roku. Pieķeros man būtiskākajam, un domas par mazbērniem tiešām ir svarīgākas par izsaimniekotāju, varas grābēju un šovinistu ambīcijām.
Piekrītu viedoklim, ka jābeidz izmantot populistiskais jēdziens «mēs», runājot par atbildību. Kolektīvās at-, piedodiet, bez-atbildības laiks ir palicis tur, pirmsatmodas periodā. Šī jaunā paaudze tiek mācīta: katrs ir atbildīgs vienīgi par paša pastrādāto, nevienam nav jāuzņemas atbildība par cita izdarītajiem varasdarbiem. Ja katrs atbild par sevi pats, atbildības jēdzienam vajadzētu pieaugt. Nedarīt neko tādu, par ko taviem pēcnācējiem vēlāk nāktos kaunēties, ar savu dzīvi, ar dzīves laikā paveikto neapkaunot savus bērnus un mazbērnus. «Savu dzīvi nodzīvot tā, lai nākamajām paaudzēm paliktu labā atmiņā, nevis liktu šausmās novērsties. Un te nu čekas «stukačiem» palīdzēt nevar neviens, tai kauna jūrai cauri būs jāizbrien,» intervijā saka kāda augsta amatpersona.
Režisors Viesturs Kairišs, filmas «Melānijas hronika» autors, publiski runājis par to, ka mēs šajā valstī kaut ko neesam izdarījuši, lai varētu uzskatīt, ka latviešu cilvēku upuri Sibīrijā nav bijuši veltīgi, un aicināja sabiedrību virzīt uz priekšu «čekas maisu» atvēršanu. «Mums kā sabiedrībai ir jādod solījums, ka nenotiks raganu medības. Taču, kamēr mēs neizdarīsim šo soli, diemžēl mēs strēgsim un buksēsim.» Manuprāt, viņa ķecerīgā doma paralēli Lāčplēša ordenim ieviest arī Kangara ordeni, arī nav zemē metama. «Svētku nedēļa, kas ir starp 11. novembri un 18. novembri, būtu laba šī ordeņa pasniegšanai. Iespējams, daudzi, kuriem tauta iedotu Kangara ordeni, pēc nedēļas jau saņemtu Triju Zvaigžņu ordeni. Tāda ir mūsu situācija,» viņš saka, «nav mums šodien varoņi ne Lidija Lasmane-Doroņina, ne Gunārs Astra. Varoņi ir konjunktūristi — veiksminieki, kuri izmantojuši apstākļus savā labā. Vadošie čekisti veiksmīgi strādā biznesā. Uz šādiem pamatiem būvēta mūsu sabiedrība.»
Par jēdzienu «kauns» runājot, jo­projām nevaru neitrāli pārlasīt Māras Zālītes dzeju, sevišķi «Balādi par parādīto godu», kura autorei un publicētājiem tolaik varēja bargi maksāt. To vajadzētu lasīt un kopīgi apspriest zemtekstu literatūras stundās pirmo līdz 12. klašu bērniem. Ar to vajadzētu iepazīstināt profesionālus demagogus, kuri ar savu rīcību nenogurstoši sēj naidu un nicinājumu demokrātiskai Latvijas valstij tās «daudztautu bērnu» sabiedrībā. Daudzus gadus strādājot Eiropas Parlamentā, tomēr nav izdevies panākt Latvijai svarīgu lēmumu pieņemšanu Eiropas institūcijās, intervijā Latvijas Radio atzina no EP aizejošā Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka. Viņasprāt, Eiropas Savienība vienkārši negrib uzņemties vairāk atbildības par to, kas visvairāk rūp cilvēkiem — par sociālajiem jautājumiem, pilsonību, izglītību un kultūru. Kārtējo reizi runājot par Latvijā gaidāmo pāreju uz izglītību valsts valodā, Ždanoka atgādināja, ka padomju laikos «visiem bija iespēja iegūt izglītību visos līmeņos dzimtajā valodā». Viņa nolēmusi nolikt EP deputātes mandātu un iesaistīties LKS Saeimas vēlēšanu kampaņā. Ždanokai kandidēšana Latvijas parlamenta vēlēšanās pagaidām ir liegta, jo likums paredz, ka Saeimas vēlēšanām par kandidātiem nevar pieteikt un parlamentā nevar ievēlēt personas, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Ždanoka gan minēto likuma normu ir apstrīdējusi Satversmes tiesā, kura pēc viņas pieteikuma ir ierosinājusi lietu un 18. martā lems par tās izskatīšanas datumu.
Labi zinot ģeogrāfiju, mani pat ļoti satrauc fakts, ka šajās dienās Kaļi­ņingradas apgabalā Krievija izvieto ballistiskās raķetes «Iskander», kas spēj nest kodollādiņus, turklāt šoreiz gatavojas dislocēt tās uz pastāvīgu palikšanu. Kā norādījuši Lietuvas izlūkdienesti, «Iskander» dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā ir potenciāli bīstama galvenokārt tādēļ, ka tos var izmantot, lai kavētu NATO sabiedroto darbību reģionā. Apjēdzot mūsdienu tehniskās iespējas, iznīcību nesošās «podziņas» ir tepat blakus.
Kad esmu garajā dienā sasmēlusies no visiem iespējamajiem ziņu avotiem, gribas nomazgāties ar stiprām ziepēm vai izklaiņoties piesnigušā mežā. Vai atrast internetā ko tik jauku kā šo komentāru: «Mēģināju mammai (80 gadi) paskaidrot, kas ir feisbuks, tviteris un instagrams, izmantojot viņai saprotamas līdzības. Pirmais, kas iešāvās prātā, — instagrams ir kā izstāde un cirks, feisbuks un tviteris — baznīca, tirgus laukums un tiesa.» Jūtos gudrāka, bet atzīstos — šie jēdzieni ik pa laikam izbirst. Toties nez kāpēc atceros, ka šogad senseno baltu laika griežu pietura — Meteņi — svinami 6. un 7. februārī, un… viena no piekoptajām tradīcijām senčiem bijusi augstākā un tālākā mīziena sacensības, auglības spēku simboliska aktivizācija sējas laikam. Balsoju par atjaunošanu!

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: