Par «vacapu» šaubos, bet meteņa mīzienu grūti aizmirst 07.02.2018

Iespēja dažās minūtēs saņemt milzu apjoma informāciju ir
tagadējā laika priekšrocība un kreņķis vienlaikus. Ja tik daudz
neuzzinātu, piemēram, par mūsu valstī notiekošajām nejēdzībām, arī
šajā pārdomu gabaliņā mierīgi žūžotu par dāvanām simtgadei, janvāra
barikāžu dūmu nozīmi un tā joprojām. Lasu, pētu, rokos interneta
vēderā un jūtu, ka sāku, beidzot!, atmest naivajam ideālismam ar
roku. Pieķeros man būtiskākajam, un domas par mazbērniem tiešām ir
svarīgākas par izsaimniekotāju, varas grābēju un šovinistu
ambīcijām.
Piekrītu viedoklim, ka jābeidz izmantot populistiskais jēdziens
«mēs», runājot par atbildību. Kolektīvās at-, piedodiet,
bez-atbildības laiks ir palicis tur, pirmsatmodas periodā. Šī jaunā
paaudze tiek mācīta: katrs ir atbildīgs vienīgi par paša
pastrādāto, nevienam nav jāuzņemas atbildība par cita izdarītajiem
varasdarbiem. Ja katrs atbild par sevi pats, atbildības jēdzienam
vajadzētu pieaugt. Nedarīt neko tādu, par ko taviem pēcnācējiem
vēlāk nāktos kaunēties, ar savu dzīvi, ar dzīves laikā paveikto
neapkaunot savus bērnus un mazbērnus. «Savu dzīvi nodzīvot tā, lai
nākamajām paaudzēm paliktu labā atmiņā, nevis liktu šausmās
novērsties. Un te nu čekas «stukačiem» palīdzēt nevar neviens, tai
kauna jūrai cauri būs jāizbrien,» intervijā saka kāda augsta
amatpersona.
Režisors Viesturs Kairišs, filmas «Melānijas hronika» autors,
publiski runājis par to, ka mēs šajā valstī kaut ko neesam
izdarījuši, lai varētu uzskatīt, ka latviešu cilvēku upuri Sibīrijā
nav bijuši veltīgi, un aicināja sabiedrību virzīt uz priekšu «čekas
maisu» atvēršanu. «Mums kā sabiedrībai ir jādod solījums, ka
nenotiks raganu medības. Taču, kamēr mēs neizdarīsim šo soli,
diemžēl mēs strēgsim un buksēsim.» Manuprāt, viņa ķecerīgā doma
paralēli Lāčplēša ordenim ieviest arī Kangara ordeni, arī nav zemē
metama. «Svētku nedēļa, kas ir starp 11. novembri un
18. novembri, būtu laba šī ordeņa pasniegšanai. Iespējams,
daudzi, kuriem tauta iedotu Kangara ordeni, pēc nedēļas jau saņemtu
Triju Zvaigžņu ordeni. Tāda ir mūsu situācija,» viņš saka, «nav
mums šodien varoņi ne Lidija Lasmane-Doroņina, ne Gunārs Astra.
Varoņi ir konjunktūristi — veiksminieki, kuri izmantojuši
apstākļus savā labā. Vadošie čekisti veiksmīgi strādā biznesā. Uz
šādiem pamatiem būvēta mūsu sabiedrība.»
Par jēdzienu «kauns» runājot, joprojām nevaru neitrāli pārlasīt
Māras Zālītes dzeju, sevišķi «Balādi par parādīto godu», kura
autorei un publicētājiem tolaik varēja bargi maksāt. To vajadzētu
lasīt un kopīgi apspriest zemtekstu literatūras stundās pirmo līdz
12. klašu bērniem. Ar to vajadzētu iepazīstināt profesionālus
demagogus, kuri ar savu rīcību nenogurstoši sēj naidu un nicinājumu
demokrātiskai Latvijas valstij tās «daudztautu bērnu» sabiedrībā.
Daudzus gadus strādājot Eiropas Parlamentā, tomēr nav izdevies
panākt Latvijai svarīgu lēmumu pieņemšanu Eiropas institūcijās,
intervijā Latvijas Radio atzina no EP aizejošā Latvijas Krievu
savienības līdere Tatjana Ždanoka. Viņasprāt, Eiropas Savienība
vienkārši negrib uzņemties vairāk atbildības par to, kas visvairāk
rūp cilvēkiem — par sociālajiem jautājumiem, pilsonību,
izglītību un kultūru. Kārtējo reizi runājot par Latvijā gaidāmo
pāreju uz izglītību valsts valodā, Ždanoka atgādināja, ka padomju
laikos «visiem bija iespēja iegūt izglītību visos līmeņos dzimtajā
valodā». Viņa nolēmusi nolikt EP deputātes mandātu un iesaistīties
LKS Saeimas vēlēšanu kampaņā. Ždanokai kandidēšana Latvijas
parlamenta vēlēšanās pagaidām ir liegta, jo likums paredz, ka
Saeimas vēlēšanām par kandidātiem nevar pieteikt un parlamentā
nevar ievēlēt personas, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra
darbojušās Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu
internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara
un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas
komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Ždanoka gan minēto likuma
normu ir apstrīdējusi Satversmes tiesā, kura pēc viņas pieteikuma
ir ierosinājusi lietu un 18. martā lems par tās izskatīšanas
datumu.
Labi zinot ģeogrāfiju, mani pat ļoti satrauc fakts, ka šajās dienās
Kaļiņingradas apgabalā Krievija izvieto ballistiskās raķetes
«Iskander», kas spēj nest kodollādiņus, turklāt šoreiz gatavojas
dislocēt tās uz pastāvīgu palikšanu. Kā norādījuši Lietuvas
izlūkdienesti, «Iskander» dislocēšana Kaļiņingradas apgabalā ir
potenciāli bīstama galvenokārt tādēļ, ka tos var izmantot, lai
kavētu NATO sabiedroto darbību reģionā. Apjēdzot mūsdienu tehniskās
iespējas, iznīcību nesošās «podziņas» ir tepat blakus.
Kad esmu garajā dienā sasmēlusies no visiem iespējamajiem ziņu
avotiem, gribas nomazgāties ar stiprām ziepēm vai izklaiņoties
piesnigušā mežā. Vai atrast internetā ko tik jauku kā šo komentāru:
«Mēģināju mammai (80 gadi) paskaidrot, kas ir feisbuks,
tviteris un instagrams, izmantojot viņai saprotamas līdzības.
Pirmais, kas iešāvās prātā, — instagrams ir kā izstāde un
cirks, feisbuks un tviteris — baznīca, tirgus laukums un
tiesa.» Jūtos gudrāka, bet atzīstos — šie jēdzieni ik pa
laikam izbirst. Toties nez kāpēc atceros, ka šogad senseno baltu
laika griežu pietura — Meteņi — svinami 6. un
7. februārī, un… viena no piekoptajām tradīcijām senčiem
bijusi augstākā un tālākā mīziena sacensības, auglības spēku
simboliska aktivizācija sējas laikam. Balsoju par atjaunošanu!
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: