Atkal par aitām un vilkiem
Rakstot šo viedokli, man vēl nav zināms, kā izvērtīsies ceturtdienas vakara ārkārtas domes sēde, kur deputāti lems par Talsu novada domes priekšsēdētāja Edgara Zeldera atstādināšanu no amata. Esmu par šo jautājumu runājusi ar ārkārtīgi daudziem cilvēkiem, ļoti dažāda vecuma un nodarbošanās. Secinājums ir viens: viedokļu ir daudz, un tie ir dažādi, nereti uz izdomātiem faktiem vai pārspīlējumiem balstīti. Gribas teikt — žēl. Bet tajā pašā laikā saprotu iedzīvotājus, kuri pat nevēlas iedziļināties politiskajās cīņās, komēdijā un traģēdijā vienlaicīgi, kas novērojama deputātu izpildījumā. «Mums to nesaprast, tā ir pavisam cita pasaule…» man teic kāda paziņa. Pilnībā piekrītu. Cilvēkam no malas ir ļoti grūti saprast, kas gan patiesībā notiek politiskajā virtuvē, jo tas ir zināms vien pašiem virtuves dalībniekiem: kurš kurā brīdī un ar ko malko tēju, kamēr kāds cits cenšas tējā iepilināt miega zāles vai pat indi. Un vienalga, vai tā ir reģionālā politika laukos, nacionālā vai starptautiskā līmenī.Lasīt vēl / 15.06.2018 / Mārīte Jankeleviča
Lūkojoties svešā spoguļattēlā
Sociālo tīklu laikmetā komunikācija pamazām zaudē sākotnējo formu un nozīmi. Vai nav ironiski, ka nospiest podziņu «patīk» sociālajos tīklos ir vieglāk nekā uz ielas sasveicināties ar tā saucamo «draugu»? Zināmā mērā piekrītu viedoklim, ka situāciju nav nepieciešams pārlieku dramatizēt, taču, no otras puses — pati uz savas ādas esmu izjutusi to, kā palīgs ar laiku var kļūt par traucēkli.Lasīt vēl / 13.06.2018 / Agrita Blumberga
«Es neko negribej… un nekas ar nesanāc!»
Kārtējais mācību gads izglītības iestādēs aizvadīts, laureāti un skolas lepnumi godam nopelnītās balvas saņēmuši un izlaidumi skolās to absolventiem noslēdz attiecīgo izglītības ceļa distanci, paverot iespējas jaunu zinību uzkrāšanai jau nākamajā līmenī. Vieniem, ceļoties no skolas sola, uzreiz būs skaidrs, kādā virzienā doties, citi vēl šaubīsies, bet vēl kādam jau pēc pirmā kursa izvēlētā nākotnes profesija vairs nešķitīs vilinoša, un viņš meklēs iespējas to nomainīt pret citu. Un labi, ja tas notiek jau laikus, nevis pēc vairākiem mokpilniem gadiem studējot «nepareizajā» specialitātē, vai vēl trakāk — pēc tam visu mūžu strādājot sirdij netīkamu darbu, kas nenes augļus ne pašam, ne sabiedrībai.Lasīt vēl / 11.06.2018 / Mairita Balode
Brīdis, lai atgrieztos bērnībā
Vai vēl atceraties to laiku, kad, mazi ķipari būdami, sapņojām, ilgojāmies un nevarējām vien sagaidīt, kad beidzot izaugsim lieli? Cik gan tas būs lieliski, mēs pie sevis domājām. Nevajadzēs no rītiem vairs agri celties uz skolu vai bērnudārzu. Vakaros nebūs jālien zem segas, kaut arī vēl taču varēja spēlēt kariņus sētā, kāpelēt pagalma kokos vai peldināt kuģīšus tuvējā dīķī. Nebūs jāklausa vecāki, vecmāmiņas, vectētiņi un skolotāji, jo mēs taču būsim lieli. Toreiz mums visiem šķita, ka būt lielam un pieaugušam ir kaut kas tik «foršs»!Lasīt vēl / 08.06.2018 / Krauze Renāte
Karstās diskusijas
Ja pagājušā gadā jūnijs bija pirmais mēnesis bez sniega, tad šogad ēnaināks stūrītis dienas vidū jāmeklē jau no maija. Peldvietās pulcējas aizvien kuplāki atpūtnieku bariņi, bet veikalos goda vietā jau izlikts degšķīdums, ogles un gaļa. Līdz ar karsto laiku arī ziņās biežāk parādās frāzes par atpūtas vietās no vecākiem aizklīdušiem bērniem vai uzkarsušās automašīnās atstātiem dzīvniekiem. Mēs protam baudīt silto laiku, bet vai protam sevi tajā arī sargāt?Lasīt vēl / 06.06.2018 / Sabīne Kleinhofa-Prūse
Krēsls šūpojas
Mans krēsls mēdz šūpoties trijos, nu labi, četros gadījumos: ja tas ir salūzis, ja cits manu krēslu šūpo, ja pati tajā skolnieciski šūpojos un ja tas ir šūpuļkrēsls.Lasīt vēl / 04.06.2018 / Elīna Lāce
Sveika, Muša, te Saulstariņš!
25. maijā stājās spēkā Vispārīgo datu aizsardzības regula. Spriežot pēc visdažādākās informācijas, tā pamatīgi sajaukusi galvas dažādās jomās strādājošiem.Lasīt vēl / 01.06.2018 / Ilze Kārkluvalka
Mainīgās normas
Cik gan plūstošas ir robežas tam, ko uzskatām par normu. Protams, var iedziļināties pat cilvēktiesību un politikas jautājumos, bet šajā gadījumā mainīgums redzams pat sīkās lietās. Kāds ēdiens latvietim nāk prātā, iestājoties karstam laikam? Saldējums un aukstā zupa! Daloties aukstās zupas receptē ar ārzemju paziņām, viņiem tas šķita kas neiedomājami eksotisks. Kaut kas auksts, zupai pavisam ne līdzīgs, rozā… un par spīti tam latvieši vēl apgalvo, ka dabīgs un veselīgs! Apzīmējums «dīvains» bieži vien vairāk atkarīgs ne no paša objekta vai situācijas, bet no vērotāja attieksmes un pieredzes.Lasīt vēl / 30.05.2018 / Sabīne Kleinhofa-Prūse
Redzēsim, kas būs!
Pēdējā laika aktualitāte noteikti ir jaunā datu regula, par kuru publiskajā telpā dzirdami daudzi skaidrojumi, ko tad cilvēki turpmāk drīkstēs un nedrīkstēs darīt, kas uzņēmējiem veicams, lai jauninājumus ieviestu. Taču arvien vairāk savus apgriezienus uzņem arī politiskās partijas, kas gatavojas šoruden gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Izbijuši politiķi nodibinājuši jaunus spēkus un sociālajos tīklos jau spriež, kāpēc Latvija šo gadu laikā nav attīstījusies, lai gan paši arī bijuši pie varas. Kāds no Saeimas tribīnes skaļi izrāda nepatiku pret citiem politiskajiem spēkiem un norāda, ka strādāts slikti un vietas Saeimā vairs nepienākoties. Interneta portālos jau lasāmi un skatāmi video, kur žurnālisti sākuši iztaujāt katru no politiskajiem spēkiem, lai uzzinātu, kas šo četru gadu laikā izdarīts un kādi tad ir to plāni nākamajam darba cēlienam. Priekšvēlēšanu cīņa šajā karstajā pavasarī uzņēmusi apgriezienus, un tā turpināsies līdz pat oktobrim, kad vēlētājiem būs jāizdara nozīmīgā izvēle. Interesanti būs vērot, kā šoreiz politiskie spēki izlems uzrunāt savus vēlētājus, cik godīgi to darīs un kādus veicamos darbus solīs. Kādi deputātu kandidāti atbrauks uz lauku reģioniem, lai stāstītu, ka viņi ir tie, par kuriem rudenī tad būtu nododama balss 13. Saeimas vēlēšanās.Lasīt vēl / 28.05.2018 / Aiga Naudiņa
Pēc izlaiduma balles uz… lidostu?
Lai arī skolā drīz vien sāks iet mazbērns, tas laiks no manas dzīves domās ir tepat vien. Atmiņai ir citi laika mēri. Pat reizēm atmostos no briesmīga sapņa — mani izsauc nīstajā algebrā vai ķīmijā, bet neko sakarīgu nespēju atbildēt… Kad nakts murgs nopurināts, dzerot rīta kafiju, ar sevi godīgi aprunājos — ko gribu visvairāk: pensionāres statusu ar nosacīto brīvestību vai zaļo, dullo jaunību ar tās pienākumiem un neizbēgamo nemitīgo šķēršļu un sava rakstura pārvarēšanu? Kaut izstieptos, bet tā otrā iespēja vienkārši ir garām. Viss! (Tā saka mana trīsgadīgā mazmeita, pusizēsto šķīvi strauji un kategoriski nostumdama sāņus, lai vai zupa pa gaisu).Lasīt vēl / 25.05.2018 / Ilze Kārkluvalka
Runāt vienu, darīt citu
Ierodoties no rīta darbā, redakcijā mani sagaida smaidīgs kungs ar milzīgu (tik lielu, ka knapi savietoju lielākajā vāzē) ceriņu klēpi. Gribot parunāt par kādu sasāpējušu jautājumu. Apsēžamies rīta saules pielietajā telpā, nāsīs patīkami plūst ceriņu smarža. Nodomāju: atmosfēra ļoti laba, nez kā tā mainīsies sarunas laikā… Jo nereti cilvēkiem patīk atnākt un demonstratīvi klaigāt, savu sāpi pasniedzot kā pasaules galu un visu pārējo uz šīs zemeslodes nolīdzinot līdz ar zemi. Šis gadījums bija citādāks. Lai arī par būtisku problēmu, tomēr uzvedības normas viņam nebija svešas (šo uzsveru, jo ikdienā (diemžēl!) novēroju, ka ļoti bieži cilvēki nemāk sarunāties un neciena cits citu).Lasīt vēl / 23.05.2018 / Mārīte Jankeleviča
Mācoties izsaiņot dāvanas
Domājot par to, cik ātri pienākusi vasara un pumpuri pārvērtušies ziedošu kupenu kalnos, vēlreiz apjaušu, cik dabā viss ir trausls un pārejošs. Skaistums, kas plešas mūsu acu priekšā, pēc laika pazudīs, atstājot vien saldsērīgas atmiņas. Kāds kaislīgs makšķernieks intervijā atzina, ka makšķerējot viņa domas riņķo tikai ap to, kā piemānīt zivi. Ar mani ir līdzīgi — pienākot pavasarim, kas pēc laika apstākļiem līdzinās vasarai, prātoju, kā to aizkavēt. Gribas taču ilgāk pabūt šai pasakā!Lasīt vēl / 21.05.2018 / Agrita Blumberga
