Ierocis, kas iznīcina
Tieši pirms nedēļas ar nelielām bailēm pakrūtē devos uz vietu, no kuras atgriezos pavisam citādāka. Daiļā dzimuma pārstāves, iespējams, saprot, par ko runāju — tā ir frizētava. No vienas puses, biju izlēmusi, ka vēlos ko mainīt, bet, no otras — baidījos par pārlieku lielām izmaiņām. Par laimi, stāsts beidzās laimīgi — tiku pie iecerētā, nezaudējot savu identitāti. Pirmās dienas laikā nepārtraukti meklēju kādu virsmu, kurā rotātos mans atspulgs, un vēlreiz pārliecinājos, ka man nav svarīgs apkārtējo viedoklis, bet gan pašas vērtējums. Protams, komplimenti par sliktu nenāk, taču tas nav noteicošais faktors.Lasīt vēl / 18.09.2017 / Agrita Blumberga
Sērām nav iemesla
Ar bažām trešdienas rītā vēros internetā publicētajos komentāros par mūsu valstsvienības pēdējo spēli Eiropas čempionātā basketbolā, vai neieraudzīšu nievājošas replikas, kā tas nereti mēdz būt pēc zaudējuma, kad vēl nesenie līdzjutēji pārvēršas visgudros spriedelētājos un zobgaļos. Par laimi, tā šoreiz nebija, jo pat vislielākais skeptiķis un ciniķis nespēja nenovērtēt mūsu izlases lielisko sniegumu šajā čempionātā. Piecas uzvaras pēc kārtas — pat pret tādām basketbola lielvalstīm kā Krievija un Turcija! Nu jā, zaudēja dramatiskajā mačā pret Slovēniju, kas aizvēra mūsu valstsvienībai vārtus uz pusfinālu.Lasīt vēl / 15.09.2017 / Mairita Balode
Raibi robainas pārdomas
Nolēmu uzrakstīt par gaišiem un sirdi sildošiem stāstiem, kas pēdējās dienās mani uzrunājuši interneta dzīlēs, bet pēkšņi saņēmu kā ar āmura sitienu pa pieri. Zvans. Kāda kundze sākotnēji mierīgā, pēc tam kliedzošā balsī stāstīja par netaisnību vietējā apkaimē. Kad nolamāti visi, viņa vien noteica: «Gribēšu gan redzēt, vai jūs kaut ko izdarīsiet, neticu! Tad jau uzreiz labāk jāzvana «Bez tabu»!»Lasīt vēl / 13.09.2017 / Mārīte Jankeleviča
Kamēr gurķu marināde silst, pasaule vārās
Beidzot starp mākoņiem parādījās skopa saulīte, tāpēc ar visu būtni iegrimu dārza darbos. Lasīju naktī sakritušos ābolus, izbaudīju jau rudenīgās smaržas un krāsas. Tik idillisko, apcerīgo ritmu gabalos sagrieza lidmašīna. Tās spalgais, agresīvais troksnis it kā skarbi atgādināja, kam tagad mūsu valsts uzticējusi savas drošības garantēšanu.Lasīt vēl / 11.09.2017 / Ilze Kārkluvalka
Par jaunu sākumu
Lasu Egīla Zirņa kārtējo dienas atziņu — «Mīlēts darbs ir tas, uz kuru tu ej ar tikpat priecīgu satraukumu kā pie ledusskapja». Vārdu «darbs» varētu aizstāt arī ar «jaunu sākumu». Arī tam jānāk ar prieku un patīkamu satraukumu par gaidāmajiem izaicinājumiem. Daudziem šis izaicinājums sākās 1. septembrī, pirmo reizi ieejot klasē un apsēžoties skolas solā. Šis brīdis noteikti bija emocionāli piesātināts arī bērnu vecākiem, kuri savas atvases pavadīja pirmajā nopietnajā ceļā. Vecāki joprojām būs viņu lielākie atbalstītāji, tomēr turpmāk daudz būs atkarīgs no viņu pašu apņēmības un veiktās izvēles. Šķiet, tieši tur ar pirmo zvanu sākas cita dzīve.Lasīt vēl / 08.09.2017 / Paula Kārkluvalka
Ar autobusu — atpakaļ pie sevis
Pagājušajā nedēļā ieraudzīju savu pilsētu — Talsus — citām acīm. Mazliet arī pati sevi. Manā pēdējā atvaļinājuma (un nākas vien teikt — arī vasaras) nedēļā vīrs gana nopietni saslima. Zinot, ka man tūlīt jāatgriežas darbā, lai cik neatpūtusies es objektīvu iemeslu dēļ būtu, viņš jutās ļoti vainīgs. Bet izrādījās, ka tas bija labākais scenārijs! Droši vien ne jau vīra ķermenim, bet mana atvaļinājuma nobeigumam gan! Nācās novērst skatienu no tā noguruma, kas tik negribīgi atkāpās, un atteikties no negribuļa, kas liek neko negribēt, nevienu negribēt, nekad vairs negribēt. Kā citādi, ja meitai atsākas bērnudārza gaitas, bērnudārzs atrodas otrā pilsētas malā, man nav autovadītāja apliecības un nav arī vedēja, kurš bez liekām neērtībām varētu izbrīvēt to brītiņu, cik vajag mazā pasažiera nogādāšanai no punkta A uz punktu B?Lasīt vēl / 06.09.2017 / Elīna Lāce
Līdz ar rudens atnākšanu
Pēdējie vasaras mirkļi un rudens klātesamība manī raisīja izjūtas, kas nebeidz rimties vēl šobrīd. Pārmaiņu laiks, kura priekšā atrodamies, klusinātā balsī aizskāra ne tikai manu prātu, bet arī sirdi. Rudens ir skaists, taču vienlaikus — drūms periods. Pieraduši dzīvot nebeidzamā vasarā, pēkšņi tiekam sapurināti un atmodināti. Gluži kā dzīvē — brīdī, kad to vismazāk gaidi, notiek kas neparedzēts. Lai arī ar prātu saprotu, ka rudens iestāšanās ir neapturams un nebeidzams process, gribas ticēt, ka kaut kas tomēr var mainīties. Ja ne ārēji, tad vismaz iekšēji.Lasīt vēl / 04.09.2017 / Agrita Blumberga
Katram savs ceļš ejams
Neskaitāmas reizes ir dzirdēta frāze, ka ikviens cilvēks šajā pasaulē neienāk tāpat vien, bet gan ar kādu konkrētu mērķi, kas jāīsteno dzīves laikā. Aizvadītajā sestdienā viesojos Latvijas pirmajā vegānu festivālā, kas kopumā pulcēja vairāk nekā 5000 apmeklētāju. Noteikti pa starpai bija tādi kā es, kas turp devās ziņkārības dēļ.Lasīt vēl / 01.09.2017 / Sabīne Blūmentāle
Neesi vairs interesants
Mūsdienās reti kurš nav sastapies ar kādu, es pat teiktu, uzbāzīgu piedāvājumu, ko izteic viens vai otrs uzņēmums ar mērķi saviem produktiem un pakalpojumiem piesaistīt lielāku cilvēku skaitu. Klientu «savaņģošanai» tie izmanto dažādas metodes un, lai tajās neapjuktu, rakstītajam un sacītajam rūpīgi jāseko līdzi. Kad telefona klausulē kāds saviļņotā balsī stāsta kārtējo «izdevīgo» piedāvājumu, kas mēnesī maksās tikai pāris desmit eiro un kādas iespējas tas pavēršot tumšajos ziemas vakaros, var vien nobrīnīties. Interesanti, ka zvanītāja balss piezemētāka kļūst brīdī, kad sāc interesēties, kāds ir lētākais uzņēmuma piedāvājums. Negribīgi pastāstīdams par to, «noplakusī» balss vēl telefona klausulē noteic, ka tad gan pašam jāinteresējas — jāzvana un jāprasa par lēto iespēju. Izpaliek arī laipnais piedāvājums sazināties ar klientu vēlāk, dodot laiku pārdomām. Interesējies pats, ja gribi, ko lētu saņemt! Neesi vairs mums tik interesants.Lasīt vēl / 30.08.2017 / Aiga Naudiņa
«Kad gāzes pedālis līdz grīdai»…
Aizvadītajā nedēļā pārsteidza ziņa, ka Ventspilī, Talsu ielā, apturēts transportlīdzekļa vadītājs, kurš triecis savu spēkratu ar ātrumu 226 kilometri stundā. Vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 kilometru stundā! Te nu ausīs ieskanas agrākos laikos populārās Raimonda Paula dziesmas vārdi valstī tolaik zināmākā sieviešu estrādes vokālā ansambļa izpildījumā: «Lēnāk brauksi, tālāk tiksi,/ Šis teiciens zināms ir jau sen…» Par laimi, šoreiz priekšā negadījās ne grāvis, ne stabs, kā dziesmā dzied, nedz arī cits transporta līdzeklis vai kājāmgājējs, kas (nedod, Dievs!) sadursmē varētu apturēt trako braucēju, — bet gan Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes kārtības policijas biroja satiksmes uzraudzības rotas darbinieki. Policijas informācijā minēts, ka par šādu pārkāpumu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 540 līdz 680 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divpadsmit mēnešiem. Šajā gadījumā tika pieņemts lēmums ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējam piemērot maksimālo sodu — 680 eiro un tiesību atņemšanu uz divpadsmit mēnešiem.Lasīt vēl / 28.08.2017 / Mairita Balode
Vismaz kaut kas pilnīgi paredzami
Tūlīt, tūlīt būs rīts ar tukšām stārķu ligzdām. Zinu, ka vienmēr manā zemē augusta nogalē tas notiek, bet nekad neesmu emocionāli gatava tik tiešam atgādinājumam. Par rudens tuvumu, par atkal viena gada apriti. Par dabas likumiem un kārtību, kā priekšā ar savu cilvēcisko «gribu» vai «negribu» esmu mazliet smieklīgs puteklītis.Lasīt vēl / 25.08.2017 / Ilze Kārkluvalka
Ar vienu paaudzi nepietiek
Vakar runājot ar vēsturnieci un politoloģi, vairāku grāmatu autori, pasniedzēju utt. Antru Grūbi (apbrīnojamu cilvēku), apspriedām Latvijas sabiedrības attieksmi pret politiku. Cik ļoti asi un rupji viss tiek noķengāts, pašiem gan neiesaistoties, nedarot, tikai pieprasot no valsts, nemaz nedomājot, ka pašiem kaut kas jāiegulda, vai gluži vienkārši esot vienaldzīgiem. Ja bija cerība, ka jaunā paaudze varētu kaut ko mainīt, esot demokrātiskiem, čakliem, godprātīgiem un tā tālāk, tad varam secināt, ka tā nav. Jaunie ir tādi paši kā viņu vecāki. Politiskā kultūra tiek nodota caur ģimeni. Laikam jau loģiski. Ja vecāki mājās tikai lamā, kritizē, bet paši necenšas iesaistīties, lai kaut kas mainītos un, papildu visam, piemēram, piekopj nelikumīgas darbības (kaut vai ar aplokšņu algām), loģiski, ka to pārņem arī viņu bērni, uztverdami kā normu. Tas ir sava veida padomju laika politiskās kultūras mantojums.Lasīt vēl / 23.08.2017 / Mārīte Jankeleviča
