Par jaunu slotu novadā un slimu suņu murgiem valstī
Šķiet, uz vienas rokas pirkstiem varētu saskaitīt tos cilvēkus, kuri man nav prasījuši viedokli par jauno Talsu novada domes sasaukumu. Cilvēki tik atklāti pauž cerības un paļaujas uz jauno domi, ka dzīve novadā varētu uzlaboties! Te gan jāsaprot, ka daudzi jautājumi ir tikai valdības kompetencē un pašvaldībai tos neatrisināt, bet, jā, ir neskaitāmi aspekti, kas ir pašvaldības spēkos.Lasīt vēl / 26.07.2017 / Mārīte Jankeleviča
Kāpēcītis
Pēc teorijas, interviju varētu pielīdzināt jautājumu—atbilžu spēlei, kuras mērķis ir savākt atbildes uz vismaz daļu no septiņiem «K»: Kas? Kur? Kad? Ko? Kā? Kam? Kāpēc?! Ironijai — kādas Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādes nosaukums ir «Kāpēcīši». Šķiet, žurnālistiem «kāpēcīšu» vecums nekad nebeidzas. Dzīve dod tik daudz dažādu iemeslu, lai atkal atkārtotu un atkārtotu — «Kāpēc?».Lasīt vēl / 25.07.2017 / Paula Kārkluvalka
Bez stereotipiem
Pavisam nesen, vācot materiālus sadaļai «Aktuāls jautājums», vaicāju cilvēkiem, kā viņi vērtē iespēju, ka bērniem būs jāsāk iet skolā no sešu gadu vecuma? Runājot ar nejauši satiktiem cilvēkiem uz ielas, sapratu, ka lielākā daļa topošos skolēnus uztver kā viendabīgu masu — pārsvarā dominēja izteikts atbalsts vai noliegums. Tikai retais atzina, ka nepieciešams vērtēt katru individuāli.Lasīt vēl / 21.07.2017 / Agrita Blumberga
Nezāļu ravētājas piezīmes, uz lielceļu lūkojoties
Vasaru tik ļoti, ļoti daudzi gaida kā bezmāju ceļinieki Apsolīto Zemi. Ar patīkamām nojausmām, lieliem plāniem un cerībām. Lielākā vēlme šajā laika nogrieznī pēc intensīva darba gada garumā ir beidzot pabūt vienatnē ar sevi, klusumā un mierā.Lasīt vēl / 19.07.2017 / Ilze Kārkluvalka
Viens. Pārāk viens
Šoreiz pie viedokļa rakstīšanas ķeros ar ļoti smagu sirdi. Kā citādi, ja saprotu, ka nespēšu nerakstīt par traģiskā nāvē bojāgājušo Liepājas puisēnu Ivanu?Lasīt vēl / 19.07.2017 /
Vai ir vēlme saredzēt?
Ilgāku laiku publiskajā telpā izskan viedokļi par topošo nodokļu reformu, kas skars ikvienu, kas šajā valstī dzīvo. Tam, ka skaidrībai par spēles noteikumiem vajadzēja būt jau sen, šaubos, vai kāds iebilstu. Uzņēmēji par to runājuši sausām mutēm jau vairākus gadus. Ja no uzņēmēja prasa plānot, domāt un skatīties uz priekšu, ne tikai vadot uzņēmumu, bet arī īstenojot vienu vai otru projektu, tad pašsaprotami šķiet, ka priekšzīmi šajā jautājumā lēmumu pieņēmējiem vajadzētu rādīt vispirms. Ļoti ceru, ka neatkārtosies pagājušā gada nogalē notikušais, ka pēdējās gada dienās kādi attapās, ka viss kārtībā gluži nav, un nopietni izsveramus lēmumus, kas ietekmēja daudzus uzņēmējus, pieņēma pāris dienu laikā.Lasīt vēl / 12.07.2017 / Aiga Naudiņa
Saliedētība priekos un bēdās
Aizvadītā nedēļa Latvijā bijusi īpaši trauksmaina un cerību pilna. Teju ikvienam nu jau ir pazīstams piecgadīgā, bezvēsts pazudušā Ivana Berladina vārds, kas plaši izskanējis visos medijos. Noteikti katram, kurš sekojis līdzi šim bēdīgajam un saspringtajam notikumam, ir sava versija par to, kāds liktenis varētu būt piemeklējis puisēnu, tomēr vēlējos akcentēt tieši iedzīvotāju reakciju uz notikušo, kam meklēšanas darbos bija nozīmīga loma. Par mums kā tautu ir izveidojušies daudzi dažādi stereotipi, piemēram, latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis un tamlīdzīgi, tomēr ir dažādas situācijas, kad beigu beigās pierādās tieši pretējais. Viena no tādām ir arī šī. Visvairāk mani pārsteidza cilvēku pašaizliedzība un neviltota vēlme palīdzēt no sirds. Tiklīdz policija izziņoja papildspēku nepieciešamību, cilvēki, ilgi nedomājot, devās palīgā, sapulcējot pamatīgu pulku brīvprātīgo — aptuveni divus tūkstošus.Lasīt vēl / 11.07.2017 / Sabīne Blūmentāle
Laiks pacelt latiņu
Viena no nedēļas karstākajām tēmām ir nupat publicētās oligarhu sarunas. Pārrunājot lasīto ar kolēģiem, secinu, ka izjūtas ir līdzīgas — sašutums un spēcīga cerība, ka nu gan būs pārmaiņas! Taču, kad «Rīdzenes» sarunu tēma iemaldās kādā neformālā radu, draugu vai paziņu čalošanā, atskāršu, ka vairumam, ikdienā aizņemtiem ar naudas pelnīšanu un citām rūpēm, medijos izskanējušais ir vien ierasts fona troksnis. Tad sajūtos kā retas, apdraudētas naivu ideālistu sugas pārstāve.Lasīt vēl / 07.07.2017 / Anna Ķīviča
Mazu solīti būt tuvāk investoriem
Ne vienreiz vien žurnālistu viedoklī esmu paudusi, ka priecājos par katru jauno, kas atgriežas Talsos vai šeit uzsāk dzīvi un saimniekošanu. Bijušais Talsu rajons ir skaista vieta, kur dzīvot, audzināt bērnus un profesionāli attīstīties. Lai gan skaitļi nepielūdzami rāda, ka iedzīvotāju skaits gadu no gada samazinās, gribas cerēt un ticēt, ka reiz lejupslīde beigsies.Lasīt vēl / 03.07.2017 / Aiga Naudiņa
Ieraudzīt pasauli sev apkārt
Tuvojoties jūlijam, aizvien vairāk un biežāk izjūtu vēlmi atrasties ārpus četrām sienām, kas savā ciešajā tvērienā man, un domāju — ne man vienīgajai, traucē tā pa īstam ievilkt elpu. Iespēju izrauties no šīs izjūtas izmantoju aizvadītajā nedēļas nogalē. Šis laiks ļāva atvērt acis un ieraudzīt krāsas sev visapkārt, taču tikpat viegli un nemanāmi, kā vasaras gaidītākie svētki atnāca, tā tie arī aizgāja.Lasīt vēl / 30.06.2017 / Blumberga Agrita
Gandrīz katrs vēl nav katrs
«Pēc svētkiem jau vajadzīga atslodze,» ieminas priekšnieks, kad es pirmās pēcsvētku darbadienas vidū pietiekami skaļi izsakos par to, ka gribas ēst. Izdzirdot par atslodzes iespēju, sabuntojos, jo, lai nu kādi netikumi man piemistu, ar šo vienu tikumu gan nudien varu lepoties: man nepiemīt kaite, par kuru sūdzas tik daudzi — tieksme svētkos pārēsties! Jā, ēdienkarte, protams, nav gluži ikdienišķa, tomēr pārspīlējumi izpaliek.Lasīt vēl / 28.06.2017 / Elīna Lāce
Ar kuplu ziedu vainagu
Peoniju, īrisu, saldās mīlestības un tikko atplaukušu filadelfu smaržas sajaukums pavada katru pagalmā sperto soli. Gribētos šo skaistumu paturēt vēl mirkli ilgāk. Tomēr peoniju tumši sarkanie ziedi izzied un nobirst. Tikpat nepielūdzamas arī citas man tik mīļās smaržu notis izspēlē savu dziesmu un paliek aizvien pieklusinātākas, līdz apdziest pavisam.Lasīt vēl / 22.06.2017 / Paula Kārkluvalka
