Ar cerību, ka būs labāk
Šī vasara mūs pārsteidz ar pārāk lielo karstumu, kas, pieņemu, daudziem sagādā arī zināmas neērtības. Bet nav ko sūdzēties, vasara paliek vasara. Norisēm dabā nepavēlēsi, kur nu vēl — mainīsi tās! Mazliet citādāk ir ar valdības un Saeimas darba izvērtējumu un iespējām savu balsi nodot Saeimas vēlēšanās, kas gaidāmas 6. oktobrī. Lai arī cik karsts solās būt priekšvēlēšanu laiks, katra vēlētāja balss tomēr ir svarīga un var ietekmēt rezultātu. Šoreiz, atšķirībā no dabas varenības, mūsu spēkos ir mainīt, kuriem uzticēt deputāta mandātus nākamos četrus gadus. Kā par šo tēmu teica seniori, kuru viedokli varat lasīt šīs dienas avīzē, vēlēšanās, izmantojot pildspalvu, ir pietiekami liela vara pamainīt partiju sarakstos iekļauto kandidātu secību. Kāds no pirmās pozīcijas var noslīdēt krietni zemāk, cits — no zemākās pakāpties augstāk.Lasīt vēl / 08.08.2018 / Aiga Naudiņa
Negantā svelme
Jūlija tveicīgās dienas, gluži kā sārta ugunīs, spilgtāk izgaismojušas dažas līdz tam vairāk vai mazāk apslēptas, varbūt tikai neskaidri apjaustas lietas, kas tagad kā ar daudzkārtēju palielināmo stiklu kļuvušas acīmredzamas daudziem. Droši vien neesmu vienīgais, bet tikai viens no simtiem un tūkstošiem, kuri neklātienē varēja sekot plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajai plašajai ugunsnelaimei Vandzenes pagastā, just līdzi cilvēku izmisumam un bailēm, ugunij tuvojoties viņu dzīvesvietām, kā piemēram, Stiklu ciemā, ko iedzīvotājiem nācās pamest pilnīgā neziņā, kas viņus sagaida un vai vispār būs iespējams atgriezties. Nenoliedzami, šāds posts, kādas stihiskas nelaimes vai līdzcilvēku bezatbildības raisīts, var piemeklēt ikvienu no mums. Neviens nevaram justies no tā pilnībā pasargāti. Un tad vienīgi no glābēju, attiecīgās jomas lietpratēju izveicības un profesionālisma būs atkarīgs, uz kuru pusi nosvērsies svaru kausi — vai ugunsnelaime tiks novērsta un uzveikta jebšu tā aizvien pletīsies plašumā, iznīcinot visu savā ceļā.Lasīt vēl / 06.08.2018 / Guntars Tenne
Vasaras auduma mierīgā krāsa
Šī vasara steidzas tik ātri nebūt, ka apmulsina. Kāpēc labības vācējiem laukos jāiebrauc vismaz divas nedēļas ātrāk kā ierasts, kāpēc mellenes man piedāvā jūnijā, bet augusta puķes jau tagad pilnos ziedos, kāpēc…Lasīt vēl / 03.08.2018 / Ilze Kārkluvalka
Par tiem, kuri nepadodas uguns priekšā
Uguns ir viena no bīstamākajām stihijām. Tā pelnos un izdedžos pārvērš visu, kas gadās ceļā. To katram māca vecāki jau bērnībā, par to stāsta bērnudārzos un skolās. To atgādina gan informatīvos materiālos, gan televīzijas reklāmās. Pēdējo dienu notikumi Talsu novada Valdgales pagastā daudziem bija skaudrs pierādījums šī fakta patiesumam.Lasīt vēl / 01.08.2018 / Krauze Renāte
Nevis tādēļ, ka to prasītu likums
Sekojot pēdējo nedēļu notikumiem un klausoties kolēģu, kuri bijuši kūdras un meža ugunsgrēka vietā Valdgales pagastā, stāstītajā, raisās dažādas pārdomas. Cik patiesi šādās nelaimēs esam un cik pārbaudītu, precīzu informāciju spējam dot notikumā iesaistītajiem (arī tiem, kuri nelaimes novēršanā tieši nepiedalās, bet izjūt tās ietekmi).Lasīt vēl / 30.07.2018 / Aiga Naudiņa
Uguns sakarsētajā sabiedrībā
Vakar apritēja nedēļa kopš ugunsgrēka izcelšanās Talsu novada Valdgales pagastā. Ugunsgrēka dzēšanā iesaistīto dienestu pārstāvji atturas nosaukt izdegušās platības apmērus. Ziņu portāls «Lsm.lv», izmantojot satelītattēlu informāciju, aprēķinājis, ka izdedzis jau vairāk nekā 1000 hektāru purva, meža, krūmāju un zālāju. Pirms nedēļas tie bija 100 hektāri. Tomēr tikai pirmdien tika sasaukta Krīzes vadības padomes ārkārtas sēde. To vadīja Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Jānis Dūklavs. Tika secināts, ka Latvija vērsīsies pēc palīdzības pie visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, prognozējot, ka to sniegs tuvākie kaimiņi — Igaunija un Lietuva. Jo «mūsu helikopteri ir jāapkopj, tie nevar lidot nepārtraukti, ilgi un dikti; apkope prasīs zināmu laiku» — tā skaidroja J. Dūklavs.Lasīt vēl / 25.07.2018 / Mārīte Jankeleviča
Līdzsvaru meklējot
Tūlīt pēc brokastīm aši ieslēgt datoru un vismaz lielos vilcienos pārskatīt plašajā pasaulē notiekošo jau kļuvis pašsaprotami. Tāpēc acis aizķērās aiz avīzē milzu burtiem izcelta tēmas pieteikuma: «Kā dzīvo 21 procents Latvijas iedzīvotāju, kuriem nav pieejams internets?» Redz, pat projekts ar tādu moto izdomāts, tikai neiedziļinājos, vai rezultātā šie «procenti» iegūs moderno saziņas un informācijas ieguves iespēju. Tas nu gan būtu interesanti.Lasīt vēl / 23.07.2018 / Ilze Kārkluvalka
Virsotņu tikšanās Helsinkos
Pirms dažām dienām Somijas galvaspilsētā notikušais ASV un Krievijas līderu samits nule kļuvis par vienu no visapspriestākajiem tematiem plašsaziņas līdzekļos un komentāros. Tiešām, teju vai visas redzamākās pasaules valstis, nemaz nerunājot par Eiropas Savienības loceklēm, nav atstājušas šo faktu bez ievērības. Politiskie komentētāji, apskatnieki un starptautisko attiecību eksperti cenšas cits citu pārspēt daiļrunībā un šķietamā kompetencē, no atsevišķām visai paskopām līderu oficiālajām frāzēm cenšoties izlobīt jeb salikt puzli ar daudzmaz apjaušamu kopainu — ko abu lielvaru līderu nesenā tikšanās varētu nozīmēt pasaulei un, jo īpaši, Eiropai.Lasīt vēl / 20.07.2018 / Guntars Tenne
Pasaules kausa spīdumā
Ja Latvijā par šī gada lielāko notikumu varētu uzskatīt nesen noslēgušos Dziesmu un deju svētkus, tad mūsu kaimiņvalstī Krievijā tas noteikti bija nule kā aizvadītais pasaules čempionāts futbolā, ko sauc arī par Pasaules kausa izcīņu. Šie neikdienišķie pasākumi ar savu norisi bija īsteni svētki un izraisīja ļoti daudzu ļaužu interesi, neatstājot mūs vienaldzīgus, un dāvāja mums daudzum daudz pozitīvu emociju.Lasīt vēl / 18.07.2018 / Eduards Juhņevičs
Meklējot robežšķirtni
Dziesmu un deju svētki, kas veltīti Latvijas simtgadei, nu ir izskanējuši, taču liela daļa dalībnieku vēl dzīvo šajās izjūtās. Svētku noslēgumā lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš medijos izteicās, ka deju svētki ir maize latvieša dvēselei. Viņš ir pārliecināts, ka ikviens, kurš tajos šovasar piedalījās, var droši teikt — Latvija ir mana dzīve. Tā ir mūsu dzimtas pagātne, tagadnes mirklis un nākotnes sapnis.Lasīt vēl / 16.07.2018 / Agrita Blumberga
Palikt vai nepalikt ārpusē?
Allaž esmu teikusi — kam ir gribēšana, tas pat tik mazā pilsētā kā Talsi var nemanīt, ka notiek pilsētas svētki, rallijs vai cits liels pasākums. Vismaz tie, kuri nedzīvo pašā centrā vai pie tautas nama, to var pilnīgi noteikti. Zinu, ko runāju, jo šovasar pamanījos saslimt tieši uz pilsētas svētku laiku. Lai cik plaša un interesantiem akcentiem bagāta bija svētku programma (ak, baltā skaudība, pēc tam skatoties sociālajos tīklos publicētās bildes!), manu Darba ielas dzīvokli tā neskāra.Lasīt vēl / 13.07.2018 / Elīna Lāce
Caurums svētku kliņģerī
Nule izskanējušais Dziesmu un deju svētku noslēguma lielkoncerts droši vien daudzām sirdīm lika iepukstēties straujāk, dažai kristāldzidrai asarai noritēt pāri vaigam un, kā sarunā ar televīzijas žurnālistiem izteicās komponists un lielkoncertā izpildītās dziesmas autors Raimonds Tiguls, sajust, kā vertikāle sastopas ar horizontāli.Lasīt vēl / 11.07.2018 / Guntars Tenne
