Pieņemu, ka izmantotu daudzi
Ik pa brīdim publiski izskan jautājums par atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Tā nav jauna prakse, jo plaši izplatīta vairākās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā vairākus gadus arī Latvijai tuvākajās — Lietuvā un Igaunijā. Latvijā līdz šim pie konkrēta rezultāta joprojām nav nonākts. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pauž, ka jāpieņem izmaiņas vairākos noteikumos un likumos, domājot, ka depozīta sistēmu Latvijā varētu ieviest no 2020. gada 1. janvāra. Bet, vai izdosies, rādīs laiks? Ja tādu ieviestu, pieņemu, ka izmantotu daudzi.Lasīt vēl / 18.04.2018 / Aiga Naudiņa
Laukos var atļauties dzīvot tikai miljonāri?
Tā kā dzīvoju laukos, Talsu novada nomalē, un arī bērnību esmu aizvadījusi laukos, man par šo tēmu ir daudz sakāmā. Un manas domas un secinājumus tikai pastiprina ikdienā notiekošais, kā arī medijos izskanējušais.Lasīt vēl / 16.04.2018 / Mārīte Jankeleviča
Starp «jā» un «nē»
Kad otrdienas vakarā devos uz Aleksandra Pelēča prēmijas laureātu apbalvošanas pasākumu Talsu Galvenajā bibliotēkā, manu ceļu šķērsoja sākumskolas vecuma meitenīte. Viņa gāja viena un dziedāja. «Maza, maza meitenīte tek pa ceļu dziedādam’» — te viņa bija! Man, protams, bija silti jāpasmaida par bērna spēju būt sava ceļa gājējam un savas dzīves solo partijas dziedātājam.Lasīt vēl / 13.04.2018 / Elīna Lāce
Par atbildību un cieņu pret citiem
To, ka tuvojas pavasaris, var just jau labu laiku. Gaiss atspirdzina un reizē arī nogurdina, ja rosīšanās ārā sanāk garāka. Lieldienu vakarā un Otrajās Lieldienās baltā sniega sega un naktī uz otrdienu nelielais sals dažiem vēl sagādāja grūtības šīs nedēļas pirmajā darba dienā nokļūt uz darbu un pārsteigumu, ka vēl aprīlī jāšķūrē sniegs no ietvēm un ceļiem. Ko tu sniegam padarīsi! Jātīra tas vien ir, nevis jāgaida, kad saulīte visu nokausēs.Lasīt vēl / 04.04.2018 / Aiga Naudiņa
Ļaujoties Lieldienu brīnumam
Šogad pavasari gaidīju mazākā mērā nekā citus gadus. Šķiet, esmu pieradusi pie gadalaiku īpatnībām, niķiem un stiķiem — tie nomainās brīdī, kad to vismazāk gaidu. Zināmu laika posmu ziema un pavasaris mani vilka katrs savā virzienā. No vienas puses, alku izbaudīt beidzamos ziemas priekus, bet, no otras — masīvo zābaku vietā apaut vieglas kurpītes un doties pavasarīgā pastaigā. Protams, tuvojoties Lieldienām, pavasaris guva uzvaru un pārvilināja mani savā pusē.Lasīt vēl / 29.03.2018 / Agrita Blumberga
Vislieliskākais vecums: 18+
Pagājušajā nedēļā piedzīvoju tik brīnišķīgu dzimšanas dienu, ka jūtu — domas atkal un atkal atgriežas pie tās. Daudzo mīļo vārdu un piedzīvoto pārsteigumu dēļ gribas stiept dvēseles stīgas šī notikuma virzienā, kā stiepj rokas, sildoties pie ugunskura. Vispirms jau — ārkārtīgi labi ļauj justies konstatējums, ka ar katru gadu dzīve kļūst skaistāka, piepildītāka, dziļāka. Droši vien esmu vecumā, kad tā ir visnotaļ objektīva izjūta. Ķermenis vēl ir jauns un ļauj man plosīties, savas brīžam negausīgās ieceres cenšoties piepildīt. Prāta kļuvis vairāk, savu spēju novērtējums tapis reālistiskāks, tomēr pieredzēts tik daudz brīnumu (ko nabaga skeptiķis varētu saukt par sakritībām…), ka krietni lielāka ir arī paļāvība uz negaidītiem pavērsieniem un gandrīz neiespējamā piepildīšanās iespējām.Lasīt vēl / 26.03.2018 / Elīna Lāce
Vest kā stulbas aitas. Kur vien grib
Medijus pāršalkušas ziņas par britu datu analīzes firmu «Cambridge Analytica», kas ierauta skandālā par desmitiem miljonu sociālās vietnes «Facebook» lietotāju datu neatļautu izmantošanu ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņas vajadzībām. Tie izmantoti, lai izstrādātu sistēmu vēlētāju ietekmēšanai. Piemēram, ja kāds «Facebook» aktīvi iestājas pret karadarbību, šis cilvēks redzēja reklāmu, kas saka: Hilarija Klintone atbalsta karu. Ja personu satrauc bezdarbs, viņš redzēja reklāmu, kurā norādīts — H. Klintone samazinās darbavietas u.tml.Lasīt vēl / 23.03.2018 / Mārīte Jankeleviča
Pavasara būšanas un nebūšanas
Lēnām sākas pats atklājošākais gadalaiks. Šķiet — arī visgaidītākais. Sniegam kūstot un pazūdot pavisam, nāk gaismā viss, ko pusgada laikā esam sakrājuši vispirms zem lapām, tad zem sniega. Cerībā, ka pazudīs pats no sevis, ka tiks aizskalots kopā ar izkusušo sniegu. Bet reizēm tur ir tik daudz no krātā, ka pats no sevis nezudīs vis.Lasīt vēl / 21.03.2018 / Veinberga Janita
Tārpainās jāatlasa
Aizvien vairāk informācijas mūsdienās iegūstam internetā — tiek izteiktas dažādas prognozes par drukāto mediju nākotni un daļa «ziņu ražotāju» pārvākušies uz pastāvīgu dzīvi virtuālajā vidē. Diemžēl laikmetā, kad teju jebkurš var izveidot mājaslapu un tajā publicēt jebkādu saturu, savairojušies vieglas naudas tīkotāji, kas pelna uz cilvēku vientiesību un nezināšanu. Reiz draudzene sociālajos tīklos satraukta dalījās ar visai apšaubāma satura ziņu, bet, kad jautāju, kāpēc viņa tam noticējusi, atbildē saņēmu izbrīnu — es taču izlasīju internetā! Interneta biezokņos var doties informācijas meklējumos gluži kā sēņu medībās rudenī, jo guvums var būt tiešām vērtīgs, tomēr arī tur neliekam grozā visu ieraudzīto bez izvērtēšanas. Kā zināt, kas labs un kas derīgs virtuālajā vidē? Un kā atšķirt labo no tārpainās (nepatiesās), ja cepurītes visām vienādas jeb visas tiešām izskatās pēc ziņām?Lasīt vēl / 19.03.2018 / Sabīne Kleinhofa-Prūse
Joprojām ierakumos
Neērtais datums atkal klāt — 16. marts, neoficiālā latviešu leģionāru piemiņas diena. Šis datums ir gluži kā neērtas kurpes — it kā uzvilkt var, bet vietām spiež vai rīvē. Visneērtākās tās ir mūsu valdībai, jo, no vienas puses — kā gan aizliegt vecajiem, sirmajiem vīriem, kas toreiz, vēl gluži zēni būdami, kaut arī Vācijas bruņotajos spēkos, latviešu leģiona sastāvā cīnījušies par neatkarīgu Latviju, pret Padomju savienību, kas jau baigajā 1940. gadā pierādīja savu vēlmi sabradāt un dubļos iemīt mūsu valsts brīvību. Bet, no otras puses — jāņem taču vērā, ko teiks «lielais kaimiņš», ko sacīs tie, kuri latviešu leģionārus vienmēr uzskatījuši un laikam jau arī līdz sava mūža norietam uzskatīs par fašistu līdzskrējējiem, un kā izvairīties no nekārtībām un trača, ko, iespējams, sacels šādi domājošie?Lasīt vēl / 16.03.2018 / Mairita Balode
Tik pēkšņi un skarbi iesāpas bezspēcība
Nupat rīta agrumā gluži tuvu manai mašīnai šoseju pārlēkšoja briežu bars. Cēli un smagi, garajām kājām bez grūtībām pievarot kūstošā sniega vēl biezo segu. Jauks iesākums garajai darba dienai, pilnai ar interneta blīvo jaunas informācijas pasauli, sadzīvisku steigu un tās radītu kreņķu čupu, neizbēgamu saziņu ar desmitiem domubiedru un pilnīgi citādu uzskatu piekritēju man būtiskos jautājumos.Lasīt vēl / 14.03.2018 / Ilze Kārkluvalka
Dīvains laiks
Pārskatot šīs nedēļas publiskajā telpā pausto, nepatīkamo pārsteigumu un ziņu, kā vienmēr, ir vairumā. Tas nepārsteidz, jo ir ierasts. Var jau tagad teikt, ka Latvijas simtgade vēsturē aiziet ar vienas bankas aizvēršanu, skandāliem, kas saistīti ar Latvijas Bankas prezidenta, maksātnespējas administratora aizturēšanu, augstajiem elektrības rēķiniem un atziņu, ka obligātā iepirkumu komponente ir tautas «slaukšanas» mehānisms. Tam piepulcējas haoss, kas bija vērojams 3. martā, kad tirdzniecībā nonāca šovasar Rīgā gaidāmo Latvijas Vispārējo dziesmu un deju svētku biļetes. Lielākā daļa no minētā pašu neizdarība vien ir. Ja kāds no malas pabaksta, tad pēkšņi rīkojamies un arī ne vienmēr, lai aizstāvētu savus cilvēkus.Lasīt vēl / 12.03.2018 / Aiga Naudiņa
