Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
 
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Viedoklis

Vai izjūtat cenu pieaugumu?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Visspēcīgākais uz zemes ir mīlestība» 26.06.2018

Agrita Blumberga
agritablumberga@inbox.lv
63222048

Satiekot Talsu kinoloģiskā kluba valdes priekšsēdētāju Svetlanu Matveju, apkārtējos neviļus pārņem miers, harmonija un dzīvesprieks. Pie sevis nodomāju, ka tā izskatās cilvēks, kurš pēc ilgiem sevis meklējumiem beidzot sasniedzis mērķi. Svetlana uzskata, ka vārds «mīlestība» mūsdienās ir zaudējis savu nozīmi, tāpēc ir svarīgi visu darīt pa īstam. Tad, kad mīlestība vairs nebūs tikai vārds, mēs varam cerēt uz ko patiešām skaistu.
Pirms sarunas Svetlana atzīst, ka intervija viņai sniegusi iemeslu padomāt par dzīvi. Viņa nonākusi pie secinājuma: katram cilvēkam ir kas stāstāms, jo neviena dzīve neaizrit bez pavērsieniem. Tajā vienmēr sastopamas zināmas kolīzijas. Viņas dzīvē šādu kolīziju bijis ne mazums.
Svetlana piedzimusi Gulbenes rajona Lejasciemā, taču jau pēc diviem gadiem viņas māsa Tatjana piedzimusi Baltkrievijā un jaunākā māsa Alla (pēc pieciem gadiem) — Talsos. Tā kā viņas tēvs bija jaunais speciālists, viņu ik pa brīdim pārcēla no vienas vietas darbavietas uz citu. Galu galā ģimene iesakņojās Lubezerē, kur tēvs vadīja Lubezeres zvēru fermu un mamma strādāja par sovhoza «Lubezere» kluba vadītāju.
«Ģimenē esam pieci — mamma, tētis un trīs meitas. Ar vidējo māsu mums ir divu gadu starpība, līdz ar to mazotnē intereses bija diezgan līdzīgas. Spēlējāmies kopā ar sētas bērniem, staigājām pa mežiem, gājām rotaļās un braucām makšķerēt. Man patika meži, ezeri, pļavas, un es vienmēr rāpos kokos. Reiz nogāzos no koka un sasitu galvu — tas bija piedzīvojums, ko mammai nedrīkstēja stāstīt. Nupat biju aizbraukusi pie mammas uz Cēsīm, atcerējāmies piedzīvoto, un es sapratu, cik ļoti atšķiras mana uztvere. Tas, ko agrāk darīju, ar šīs dienas acīm liekas pavisam citādāks, nekā tad, kad tur dzīvoju. Tas ir normāli, ka mēs augam, attīstāmies un veidojamies.
Salīdzinot ar pasaules
revolūciju, lielu nedarbu nebija — revolūciju neizveidojām. Vienu reizi apēdu končas, pēc tam mamma mani pratināja, bet es neatzinos, esmu spītīga. Man ļoti garšoja saldumi — tā bija pilnīga katastrofa. Par končām varēju pārdot tēvu, māti un dzimteni. Gaidīju tās reizes, kad ciemos brauks tēva draugi, jo viņi atveda asorti vai trifeles. Tā ir mana bērnības nostaļģija. Vēl man vienmēr paticis iet pirtī. Kad biju maza, ome kopā ar draudzenēm gāja uz sovhoza pirti, un es kā ķipis sēdēju augšā,» smaidot teic Svetlana.
Viņas atbalsts vienmēr bijusi vecmāmiņa no mammas puses. Tā kā Svetlanas tēvs ir dzimis Maskavā, tur dzīvo visi viņa radi — tēva tēvs krita karā, savukārt ome dzīvoja Piemaskavā, tāpēc satikties sanāca reti.
«Meitām ar tēviem bieži vien ir labākas attiecības nekā ar mammām. Man tiešām ar tēvu bija ļoti labas attiecības. Nesen biju seminārā, kur lika atsaukt atmiņā kaut ko negatīvu par mammu, tēti un savstarpējām attiecībām. Dzīvē gadās visādi, nevar būt tā, ka viss vienmēr ir skaisti, bet sapratu, ka neko nevaru atcerēties. Mani vecāki vienmēr ir darījuši visu to labāko. Cita lieta ir tas, kā uztvēru viņus toreiz un ko tagad domāju par mūsu attiecībām. Tolaik biju ierāvusies dziļi sevī. Varēju iet un skriet, bet man bija izjūta, ka mani nesaprot, ka cilvēki nemaz nezina, kāda esmu patiesībā. Pieļauju, ka tāda ir daudzu bērnu iekšēja sajūta. Vecākiem ir tik daudz laika bērniem, cik ir. Bieži vien jāpelna naudiņa un jārūpējas par materiālām lietām. Mana pasaules uztvere ir mainījusies, un līdz ar to arī skats uz lietām ir citādāks. Tas, kas bērnībā likās katastrofa, nu šķiet sīkums,» pārdomās dalās Svetlana.
Kad ģimene pārcēlās
uz Lubezeri, viņai bija pieci gadi. Tā kā Svetlana ir dzimusi septembrī, vecāki nevarēja izlemt, vai laist meitu skolā no sešu vai septiņu gadu vecuma. Galu galā viņa skolas gaitas uzsāka sešu gadu vecumā. Svetlana beidza Popervāles astoņgadīgo skolu, pēc tam mācījās Valdemārpils vidusskolā, Rojas vidusskolā un Rīgas 2. vidusskolā. Viņa aktīvi trenējās vieglatlētikā, tāpēc ik pa laikam nācās mainīt skolu. Brīdī, kad Rojā uzcēla jaunu stadionu, jauniete pusgadu apmeklēja Rojas vidusskolu. Pēc tam treneris sāka strādāt Rīgā, un viņa saņēma uzaicinājumu doties līdzi. Jauniete trenējās armijas sporta klubā un dzīvoja Gorkija ielā, kas atradās netālu no Rīgas 2. vidusskolas.
«Es nevarētu teikt, ka man kāds mācību priekšmets ļoti patika. Man patika lasīt, pa kluso lasīju grāmatas, mani saistīja detektīvi, bet īpaši mīļa mācību priekšmeta man nebija. Man ļoti patika zīmēt, kādreiz pamatskolā pusei klases sazīmēju darbus, domājot, ka neviens nepamanīs. Dažkārt sačkojām skolu — man kaimiņos dzīvoja klasesbiedrs, aizgājām līdz pieturai, izlikāmies, ka autobuss neatnāca un gājām mājās.
Bērnībā man ļoti patika ārstēt cilvēkus. Vienmēr nēsāju līdzi smaržu pudelītes un marles. Droši vien tas bija iesākums tam, ko daru tagad. Man ļoti daudz lietu padevās viegli. Mana draudzene Romāra teica — es no skolas laikiem zināju, ka būšu tikai un vienīgi veterinārārste. Man bija ļoti grūti šajā ziņā, jo izvēlēties kaut ko vienu bija sarežģīti. Es labi zīmēju, dejoju un sportoju, bet dziedu gan skaļi un nepareizi. Dievs man ir iedevis tādu rīkli, ka varu kori pārbļaut,» smejas Svetlana.
Pa vasarām viņa strādāja:
sovhozā — lasīja jāņogas, ravēja bietes un kāpostus. Nostrādājot noteiktu dienu skaitu, sovhozs skolēniem apmaksāja brīvpusdienas. Pēc tam viņa pastrādāja Lubezeres bērnudārzā par auklīti un iestājās Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, ko pēc diviem gadiem pameta. Šobrīd Svetlana priecājas, ka to izdarīja, jo agrāk viņai nebija pietiekami lielas pacietības un saprašanas, lai kļūtu par skolotāju. Vēlāk viņa pārcēlās uz Maskavu un iestājās darbā medicīniski sanitārajā daļā. Tā bija slēgta slimnīca, kas apkalpoja «Kurčatova institūtu». Tā kā jauniete sportoja un interesējās par medicīnu, viņa Maskavā pabeidza medicīnas skolas vakara nodaļu. Svetlana atzīst, ka bija grūti dzīvot tik tālu prom no mājām, neskatoties uz to, ka Maskavā uzturējās viņas radi un tēva draugi.
«Aizbraucu uz Krieviju mīlas dēļ, kas vēlāk izjuka. Manai mīlai bija brālis, kas uzņēmās šefību par mani. Šis cilvēks kļuva par manu skolotāju ar lielo burtu. Viņš bija tas, kurš man palīdzēja ieraudzīt, apjaust sevi un attīstīt visu, kas manī šodien ir vērtīgs. Viņš runāja ne tikai par padomju medicīnu, bet arī tādām lietām, par kurām tajā laikā nerunāja, piemēram, dziedniecību.
Maskavā nodzīvoju 15 gadus. Kad sākās perestroika, bija iespējams privatizēt dzīvokli. Tā bija reāla iespēja atgriezties un iekārtoties Latvijā. Viss notika tā, kā tam jānotiek. Sapratu, ka šis posms manā dzīvē ir noslēdzies,» atklāj Svetlana.
Latvijā Svetlana atgriezās brīdī, kad viņas dēlam Andrejam bija jāuzsāk skolas gaitas. Viņa pieņēma lēmumu par labu Talsiem, nopirka dzīvokli, noformēja privātpraksi un sāka strādāt par masieri. Sākums bija grūts — kamēr viņa ieguva klientus, pagāja aptuveni divi gadi. «Cilvēki domā, ka citur zāle ir zaļāka, debesis zilākas un saule spožāka, taču katram pašam jāsaprot, ko viņš var un kā vēlas dzīvot. Tā noteikti bija izturības pārbaude, bet es izturēju. Galva man vietā, rokas arī. Izrādījās, ka esmu pat ļoti laba masierīte.
Tā kā masāža ir darbs
uz kājām, man ļoti sāpēja kājas. Gribēju iet vingrot, bet īsti nevarēju saprast, ko vēlos. Uzskatu, ka jāvingro nevis tāpēc, ka vajag, bet tāpēc, ka sirds prasa darīt tieši tā un ne citādāk. Teicu vīram, ka man daudz jāstaigā, tāpēc man vajag sunīti. No draudzenes dabūju Veltas Bergas telefona numuru. Velta bija tā, kura mani ieveda suņu pasaulē. Aizgāju parunāt par sunīšiem, un viņa man jautāja: «Ko tu īsti gribi?» Teicu, ka vēlos sunīti, kurš pēc smagas darba dienas man ieliks galvu klēpī, skatīsies acīs un pažēlos. Viņa teica: «Tad tev vajag vācu aitu suni!» Tā es tiku pie savas Santanas. Paņēmu viņu rokās un sapratu — tas ir mans suns! Ar laiku mēs ar Veltu sākām kopā braukt uz izstādēm. Reiz Velta man parādīja Bernes ganu suņus, un sapratu, ka man arī tādu vajag. Nopirku Britiņu, pēc laika sākām celt māju un Beļģijā nopirku Britiņai brūtgānu — Elīti,» stāsta kinoloģiskā kluba vadītāja. Pateicoties suņiem, viņa ir bijusi izstādēs Krievijā, Čehijā, Vācijā un citās valstīs.
Talsu kinoloģiskajā klubā Svetlana darbojas jau no pirmsākumiem. Brīdī, kad kluba biedri pieņēma lēmumu no Latvijas Kinoloģiskās apvienības pāriet uz Latvijas Kinoloģisko federāciju, kas ir visā pasaulē atzīta organizācija, Svetlana uzņēmās kluba vadību. Viņa atzīst, ka tas ir atbildīgs un sarežģīts darbs, kam vajag labu komandu. Šo gadu gaitā viņa ir iemācījusies paļauties uz komandu un saprast, kas katram ir pa spēkam. Cilvēki ir ļoti dažādi, un cilvēcisko faktoru neviens nav izslēdzis. Lai saprastu, ko kurš var izdarīt, jābūt apveltītam ar diplomāta spējām.
Par savu lielāko atbalstu
Svetlana sauc vīru Uldi, ar kuru viņa iepazinās draudzenes vīra dzimšanas dienā. «Ģimenes draugi mūs uzaicināja ciemos, un tā mēs saskatījāmies. Zināmā mērā esam atšķirīgi. Viņš ir stabils, viņam vajag māju, zemi, visu tā pamatīgi, smuki, garšīgi, ērti un labi. Manī ir daudz gaisa un uguns. Domāju, ka tas ir labs salikums, lai es galīgi neaizlidotu pa gaisu. Vīrs mani noenkuro, bet tajā pašā laikā, ja kaut kur plivinos ar suņiem, zinu, ka man ir droša aizmugure un mājās viss notiks. Šajā ziņā vīrs man ir liels atbalsts. Šo vīru esmu nopelnījusi par labu uzvedību. Tādu var dabūt tikai par labiem darbiem,» smaidot teic Svetlana.
Viņa kopā ar vīru izaudzinājusi divus bērnus — dēlu Andreju un meitu Moniku. Monika gan nav viņas bioloģiskā meita. «Visu mūžu esmu gribējusi meitiņu, bet meitiņa nav sanākusi. Kādā skaistā pavasara dienā sēdēju pie māsas un runājām par dzīvi. Teicu, ka man ir palikusi viena kucīte, kuru nevaru pārdot, tāpēc droši vien nāksies atstāt sev. Viņa teica — tā vietā, lai ņemtu suni, labāk paņem bērnu. Nodomāju — visu mūžu esmu gribējusi meitiņu, varbūt tiešām jāpaņem. Kāpēc gan nepalīdzēt cilvēkbērnam izaugt? Gribēju paskatīties, kādas būs manas iekšējās izjūtas. Izlēmu kārtot papīrus — ja viss sanāks, tas man ir lemts. Ja mēs paļaujamies uz to, ka mums debesīs ierakstīts, viss būs vislabākajā kārtībā. Ja spirināsimies, ceļā būs grābekļi, uz kuriem kāpjam un dabūjam punus. Nokārtoju aizbildniecības dokumentus un paņēmu viņu audzināšanā. Tolaik Monikai bija astoņi gadi, tagad viņai ir 21. Viņa bija dzīvojusi audžuģimenē, no kuras tika izņemta. Kad televīzijā rāda, ka Āfrikā ir bads, tā ir viena lieta, bet, kad tev priekšā sēž bērns un stāsta, kā viņa ir sista un badojusies, tās ir citas izjūtas. Šobrīd Monika ir atradusi darbu un pārcēlusies uz Cēsīm, taču esam runājušas par to, ka šīs vienmēr būs viņas mājas.
Kad biju jaunāka
un sāku piedalīties semināros, bieži dzirdēju vārdus, ka ar sevi ir jāstrādā. Protams, ar sevi ir jāstrādā, tikai tagad man ir tāda sajūta, ka ļoti daudzas lietas ir tā novazātas, ka tās nonivelējas. Kad cilvēks runā par mīlestību un svētām lietām, tam jānāk no sirds, lai tas patiešām būtu patiesi. Skaistajiem vārdiem, ko cilvēki ir salasījušies grāmatās un internetā, nav seguma. To es redzu arī darbā. Katru reizi, kad dzirdu tekstu bez dzīvības un enerģijas, man paliek skumji. Ir svarīgi būt pa īstam. Esmu pārliecināta, ka visspēcīgākais, visstiprākais uz zemes ir mīlestība jebkurā tās izpausmē. Ja mēs nedzīvosim mīlestībā, nekā nebūs. Attiecībām ar sevi, zemi, draugiem, radiem, pasauli un Dievu jābūt mīlestības piepildītām. Tad, kad tie mums katram nebūs tikai vārdi, varam cerēt uz kaut ko patiešām skaistu,» pārliecību pauž Svetlana.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Nedēļas viesis
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----