Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
 
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Viedoklis

Vai gada nogalē izvērtējat nodzīvoto gadu?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Vija Vētra: «Turiet savas muguras taisnas! Jo uz līkām mugurām sit!» 14.07.2017

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

9. jūlijā dievkalpojuma noslēgums Talsu luterāņu baznīcā bija ļoti netipisks — pēdējās kopdziesmas vietā altāra priekšā basām pēdām nostājās pasaulslavenā latviešu dejotāja Vija Vētra, kura ir vien piecus gadus jaunāka par Latviju, lai, ērģelēm skanot, izdejotu sakrālo deju. Vēlāk draudzes namā pāris desmiti ļoti dažāda vecuma indiešu dejas cienītāju piedalījās ekskluzīvā dejas mākslinieces vadītā meistarklasē.
«Tā — lūdzu, sastājieties man priekšā! Basām kājām, lūdzu, — nekādas kurpītes!» tie bija pirmie Vijas Vētras vārdi meistarklases dalībniecēm uzreiz pēc labdienas došanas, ļaujot noprast, ka te nebūs sēdēšanas un garu runu, bet gan saruna caur deju. «Esmu Talsos, dodu klasi! Nevaru runāt — mani skolnieki gaida uz vienas kājas!» atbildot uz svarīgu telefona zvanu, viņa smīdināja klātesošos un arī pārējā kopā būšanas laikā ļāva baudīt savu labo humora izjūtu.
Godīgi sakot, tie, kam indiešu deja ir sveša, meistarklasē varēja vien skatīties un brīnīties, kā tie, kuri šai dejā jau mazliet ielauzījušies, ritmā dipina kājas un saka vārdus sanskritā, izrunājot to, ko dejos, un izdejojot to, kas tiek runāts. Jā, un tik varenu kāju dipoņu arī šis nams diez vai jebkad ir piedzīvojis!
Meistarklase tika sākta ar sveicienu Dievam, bet drīz ikviens bija aicināts sagatavot ķermeni dejai ar jogas elementu palīdzību, izpildot Saules sveicienu un te iejūtoties suņa vai kaķa lomā («Suns un kaķis ir ļoti gudrs — nekad neskrien uzreiz pēc tam, kad gulējuši, bet vienmēr izstaipās un tikai tad kustas,» piezīmēja V. Vētra), te ieņemot kobras pozu. Šādu vingrojumu izpilde palīdzot palielināt spēju sistemātiski elpot dziļi iepretim ierasti nepareizajai seklajai elpošanai.
Nedot iemeslu sitienam
Savukārt mugurkauls esot ķermeņa enkurs. «No tā atkarīgs daudz kas, vispirms — jūsu stāja. Mugurai jābūt taisnai — vai jūs sēžat, vai stāvat, vai ejat. Tiklīdz jūs sašļūkat uz priekšu, kas tagad īpaši raksturīgi jauniem cilvēkiem, tiklīdz jūsu mugura nav taisna, jūs esat paši sev ceļā! Orgāni vairs nestrādā pilnīgi, kā tiem būtu jāstrādā. Jūs nedabūjat sevī pietiekami daudz skābekļa, jo saspiežat krūšukurvi. Ja jūs šo situāciju pagarināt, tad ātrāk nogurstat. Ja jūs vēl ilgāk to pagarināt, tad sākas pat depresija! Ēdienu jūsu orgāni vairs tik labi nepārstrādā, jo jūs taču tam grūžaties virsū! Tāpēc vienmēr mēģiniet turēt taisnu muguru, bet plecus — novilktus lejā! Lāpstiņas mums ir palikušas pāri no laika, kad bijām eņģeļi un mums bija spārni! Lāpstiņas jāsavelk kopā un lejā, kas arī palīdz taisnai mugurai.
Bez tam — arī psiholoģiski ir ļoti svarīgi rādīties pasaulei kā lepnam, taisnam, stipram cilvēkam. Turiet savas muguras taisnas! Jo uz līkām mugurām sit! Tā tas ir —, ja cilvēks redz, ka otrs jau ir švaks, tad uzsit vēl vienu reizi, lai ir pagalam! Bet, ja telpā ienākat ar taisnu muguru, kas iet kopā ar lepnumu, pašapziņu, tad ar jums rēķināsies. Atcerieties to!» mudināja V. Vētra.
Viņa atgādināja arī, ka ķermenis nekad nemelo. «Mēs varam lasīt ķermeni un tūlīt uzzināt kaut ko par otru cilvēku. Mēs nevaram melot ar ķermeni. Jā, mēs varam melot ar vārdiem, mēs varam briesmīgi melot, visu ko sameloties ar vārdiem, bet ķermenis pateiks patiesību.
Reiz aprunājos ar vienu muitas darbinieku (ļoti bieži ceļoju, esmu izceļojusi piecus kontinentus), jo mani interesēja, kā viņi izvēlas, kuriem cilvēkiem prasīt attaisīt bagāžu, lai pārbaudītu, vai tur nav kontrabanda. Viņš ļoti interesanti atbildēja — vispirms viņi skatoties uz seju, jo cilvēkam, kurš melo, acis šaudās, viņš īsti nespēj otram skatīties acīs. Arī sejas izteiksme ir ļoti būtiska (to jau Indijā sen atzīst, tāpēc indiešu dejā mīmika ir ļoti svarīga!). Nākamais — viņi skatās uz rokām, jo, ja cilvēks melo un kaut ko negrib pateikt, rokas, mums nezinot, kaut ko dara, nervozi bružā… Atkal — tas pats ir indiešu klasiskajā dejā! Cik svarīga ir roku kustība kopā ar sejas izteiksmi! Rokas pieder augšējai ķermeņa daļai, kas ir mūsu debesu daļa, garīgā daļa. Rokas apvieno jūtas un domas. No saules pinuma uz leju mēs pieskaramies zemei, mēs esam saknes, pārstrādājam ēdienu, tur ir seksa orgāni, ar ko sevi turpinām. Tātad no saules pinuma uz leju mēs esam zeme, bet uz augšu — debesis! Tas tiek ļoti skaisti saprasts indiešu klasiskajā dejā. Rokas un sejas izteiksme runā par kaut ko garīgu, reliģiozu, sakrālu, bet, piesitot kājas, mēs sev atgādinām, ka tai pašā reizē esam piederoši zemei,» pretstata V. Vētra. Būtiski esot jebkurā dejā ievērot vienu principu: «Kurp iet roka, tur seko skats; kurp iet skats, tur seko doma; kurp iet doma, tur kaut kas zīmīgs notiek!»
Deja kā arhitektūra
Dejots tika ļoti daudz, bet starp dejām meistarklases vadītāja gluži nemanot paguva arī izteikt daudz atziņu un dalīties pieredzē. «Atcerieties, ka jūs šo telpu maināt ar savām kustībām! Jūs atstājat telpā zināmas formas,» aizdomāties aicināja V. Vētra, rādot, cik dažādas formas ar deju iespējams iezīmēt telpā. «Dejā ir svarīgi to atcerēties. Par to domājot, apzinoties, ka tā ir, jūsu kustība kļūst vēl bagātāka. Mēs atstājam telpā veidolus! Ja istaba ir pilna ar dūmiem, ja tiem virsū uzspīdina gaismu un ja cilvēks iet cauri, jūs redzat, ko viņš atstāj aiz sevis! Kā laiva ūdenī, viņš aiz sevis atstāj tādu trijstūri! Bet to var redzēt vien, ja telpā ir izgaismoti dūmi, citādi to neredz. Tad tas ir jāizjūt, tā bagātinot savu fantāziju un domāšanas veidu. Telpa nav tukšums, kas uz mums nereaģē.»
Viņai nepatīkot runāt par dejas horeogrāfiju, jo šī grieķu valodas izcelsmes vārda nozīme liekot domāt par deju kā grafisku līniju. «Bet deja ir trīsdimensionāla kā skulptūra! Mēs esam tuvāk skulptūrai, dejojot ar savu trīsdimensionālo ķermeni, un mēs esam tuvāk arhitektūrai, kur ir iekšpuse, ārpuse un zināmas formas. Tāpēc man drīzāk patīk teikt nevis «horeogrāfija», bet «dejas arhitektūra», jo tas ir daudz tuvāk tam, kas deja tiešām ir,» uzsvēra V. Vētra.
Prātā paliekošs bija stāsts par lotosa ziedu — tīrības, skaistuma un dievišķa šķīstuma simbolu. Skaistākais kompliments, ko otram varam pateikt, esot: «Tava seja ir tik skaista kā lotosa zieds.», un ik vārdu ir iespējams ietvert gleznainās kustībās, kuras gan laikrakstā atspoguļot nav iespējams. V. Vētra šādu lotosa ziedu 1979. gadā uz skatuves pasniegusi aktierim Alfrēdam Jaunušanam 60. jubilejā. «Mani aicināja uz skatuves viņu apsveikt no ārzemju latviešiem. Visiem pārējiem bija ziedi, man — neviena! Tad es viņam teicu: «Tagad es jums došu vienu ziedu, kas nekad nenovītīs.» Un iedevu viņam šo lotosa ziedu. (Rāda ar plaukstām.) Kā jau aktieris, viņš tieši tā arī šo ziedu paņēma, iedeva meitenītei, lai pieliek pie pārējām puķēm, un tādu viņš esot arī aiznesis uz mājām!» atcerējās māksliniece.
Par ziediem runājot, V. Vētra ar saviem dejotājiem ir iestudējusi deju «Saulespuķes», iedvesmojoties no saulespuķu laukiem, kur ik zieds ir gluži kā cilvēks ar izteiksmīgu galvu, kas grozās pretī saulei. Fakts, ka šī deja notiek pilnīgā klusumā, ne reizi vien mulsinājis jaunos mūziķus, bet tad viņi pamanījuši, ka šāda deja tāpat rada muzikālos elementus — ritmu, formu, harmoniju, kontrastus —, un atzinuši, ka mūzika caur deju kļūst vizuāli redzama.
Privilēģija būt dzīvam
Skaisti V. Vētra runāja arī par dejas improvizāciju, kurā var vadīties pēc mūzikas, sekot tai vai, pirmoreiz dzirdot, spēt nojaust, kā tā attīstīsies. «Es bieži tā daru, man ļoti patīk improvizēt. Tas ir kaut kas neatkārtojams! Tāpat kā dzīvē, kur neviens mirklis neatkārtojas. Nekas neatkārtojas! Var būt kaut kas līdzīgs, bet nekad — pilnīgi tāds pats! Jums vairs nekad nebūs šāda klase kā šodien! Būs kaut kas līdzīgs, bet ne pilnīgi tāds. Tā tas ir dzīvē, un tā tas ir, kad dejā improvizē. Tas ir vienreizēji.
Faktiski — viss ir vienreizēji! Pat, ja tu dejo jau sen iestudētu deju, tu to vienmēr nodejosi drusciņ savādāk. Cilvēks pa starplaiku ir vēl ko citu piedzīvojis, tātad mainījies, ļoti smalkas izmaiņas viņā notiek, tāpēc, pat darot to pašu, ko varbūt aizvakar, viņš jau to darīs citādāk. Tāda ir visa dzīve, un tas ir tas interesantākais! Tāpēc mēs daudzreiz ejam skatīties to pašu operu — notis būs tieši tādas, kā uzrakstītas, bet katrs tās tulkos savādāk. Tāpēc mēs ejam vēl un vēl, un vēl uz to pašu izrādi, lai redzētu citus dziedātājus tajās pašās lomās. Tāpat dzīve ir tik interesanta, jo mūžīgi mainās, mūs pārsteidz, iepriecina, arī sadusmo. Tas viss ir viens liels piedzīvojums.
Vispār es jums ieteiktu katru dienu pateikties Dievam par to, ka jūs esat, jo dabā ir tik daudz sēklu, kas aiziet zudībā. Ne katrs koks top! Ne katra sēkla top par koku vai puķi! Arī ne katra sēkla cilvēkā top par cilvēku! Bet mēs esam tapuši, un tā ir privilēģija. Mēs te esam ar kādu noteiktu nozīmi, un mums ir jāpiepilda sava dzīve ar domu, ka esam oriģināli, otra tāda nav un mēs kaut ko dodam pasaulei, pieliekam tai kaut ko ļoti oriģinālu klāt. Līdz ar to mums ir jāsvin dzīve katru dienu! Ir svarīgi to paturēt kā dzīves filozofiju.
Dejā tas notiek! Deja pastāv tikai tajā momentā, kurā tu kusties. Līdz ar to deja kļūst par dzīves un dzīves svinēšanas simbolu. Viss, kas kustas, ir dzīvs! Pat augs, pat puķe kustas augot,» salīdzināja V. Vētra.
Kārtībai jābūt!
Viņu pašu darbībā vērojot, neviļus ienāca prātā, ka te ir uzskatāms piemērs, kā būt 94 gadus jaunam — jā, tieši jaunam! Grūti arī iedomāties šai māksliniecei citu, vēl piemērotāku uzvārdu, jo, jau pavadot nieka divas stundas V. Vētras sabiedrībā, tapa skaidrs, ka viņa nudien ir kā dabas parādība. Te dejotāja pacietīgi atkal un atkal atkārtoja ne tik viegli tveramās kustības indiešu dejā pirmos soļus sperošajām meistarklases dalībniecēm, te ļoti noteiktā tonī veltīja viņām tādas godīgas frāzes kā «Es neredzu nevienu, kas darītu pareizi!». Un tūdaļ dejas māksliniece gāja katrai klāt, lai individuāli ierādītu, ka plaukstas kustināmas pēc pavisam cita principa.
«Kārtībai jābūt ne tikai dejā, bet arī dzīvē! Jāzina, kur tu esi un kāpēc. Ir labi drusciņ vairāk padomāt, nekā tikai kaut ko darīt. Dažreiz mēs automātiski darām, bet tikai darīt — tas nav viss! Darīšana, darbība jāpiepilda arī ar domām, jāiedod tai garīgs saturs. Tāda ir indiešu deja, un tāda vispār ir nozīmīga deja,» atgādināja pieredzējusī skolotāja.
«Ko lai es ar jums daru? Piedošu šoreiz, bet, ja būs nākamā klase, tad vairs ne!» kādā brīdī, kad dalībniecēm bija kļuvis grūtāk koncentrēties uz nebūt ne vieglajiem deju soļiem, V. Vētra koķeti izlēma, uzliekot skolniecēm zināmu mājasdarbu. Galu galā, tas, ka šī varētu nebūt pēdējā viņas vadītā meistarklase Talsos, patiešām var izrādīties tiesa! «Ja mani aicinās, tad — jā! Man Talsi ļoti patīk, un man te ir jauki draugi,» apliecināja ievērojamā viešņa.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
sabiedrība
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----