Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
 
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Viedoklis

Vai izjūtat cenu pieaugumu?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Valdemārpilī, Indriksonu klana vidū 26.03.2018

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Valdemārpils pilsētas un Ārlavas pagasta pārvaldes komunālās daļas speciālists Gunārs Indriksons ir patīkams sarunu biedrs. Lielos vilcienos intervijā pārskrienot pāri viņa dzīvei, rodas iespaids, ka tajā viss ir labā līdzsvarā — komunālie jautājumi iepretim rododendriem, autosporta izaicinājums pret iekšēju prasību mākslinieciski izpausties savam priekam un stabila laulība pret labu, urdošu nemieru, tuvojoties pavasarim.
Zinot, ka svētdien būs Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, sarunu sākam ar izsūtījumu tēmu, jo arī Gunāra dzīvei šis skaudrais fons ir. 1941. gadā viņa vecātēva ģimene, tostarp Gunāra tolaik vien septiņgadīgā mamma, izsūtīta uz Sibīriju. Vecvectēvs brīvprātīgi pieteicies doties savējiem līdzi, saprotot, ka dēla ģimenei ar trim maziem bērniem svešumā būs grūti. Gunāra mamma uz Latviju pārbraukusi 1946. gada decembrī, bet ne jau visiem no šīs ģimenes bija lemts atgriezties…
«Paldies Dievam, viņi tika atpakaļ mājā, kura viņiem kādreiz bija piederējusi, — Ārlavas pagasta «Aivaros», mājā, ko vecaistēvs bija cēlis 1932. gadā. Nodzīvoju tur līdz 1978. gadam,» stāsta Gunārs. «Aiva­ros» bijusi ļoti laba aura — katrs, kas turp aizbraucis, atzinis, ka kļuvis viegli elpot.
Kad Gunārs ar māsu audzis, situācija Ārlavas pagastā bijusi pavisam citādāka nekā tagad. Visapkārt bijušas mājas, un katrā — ģimenes ar bērniem. «Gājām Popervāles skolā, un pie tā saucamā Popervāles kalna 8.00 no visām pusēm salasījāmies vairāk nekā 20 bērnu, lai kopā ietu uz skolu! Nebija ne autobusu, ne mašīnu, visi gājām kājām, un bija interesanti, tiešām interesanti! Lielākie jau, protams, mazos apcēla. Pa ceļam bija lieli grāvji un, sākot dauzīties, meitenes sagrūda puikas tajos iekšā!» smejas Gunārs. Dažkārt cietēji bijuši arī skolotāji. «Matemātikas skolotājs ar šperraku brauca uz skolu, bet ceļā bija jāmēro tāds tiltiņš, laipiņa. Lai viņš neatbrauktu līdz skolai, klasesbiedrs to tiltiņu iezāģēja! Skolotājs, protams, krita un salauza roku… Bet vainīgo jau nenoķēra! Viņš tik pēc tam mums izstāstīja,» atceras Gunārs.
Kad māsa beigusi 8. klasi
un sākusi mācīties Valdemārpils vidusskolā, arī brālis no 7. klases kļuvis par šīs skolas skolēnu. «Protams, atkal ar kājām no rītiem — kādus piecus kilometrus turp un piecus atpakaļ. Pa laukiem taisni nācām, atkal bariņš kopā. Gāja jau arī satiksmes autobuss no Rojas, bet tas mūždien bija pārpildīts, tāpēc Ārlavā pat neapstājās. Reizēm gan mēs speciāli tajā autobusā nemaz nekāpām iekšā! Gājām kājām un skolā paziņojām, ka autobuss mūs neuzņēma. Izkontrolēt jau nevarēja,» Gunārs atkal smejas, bijušo atceroties.
Pēc vidusskolas viņam bijis nodoms iestāties Celtniecības fakultātē Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā. «Aizbraucu pie Lubezeres sovhoza priekšsēdētāja, viņš man iedeva nosūtījumu ar mērķi, lai atgriežos atpakaļ Lubezerē strādāt, stipendiju solīja maksāt, bet neizturēju konkursu. Ko puika? Dokumentus kabatā un šurp, uz mājām! Lai gan būtu varējis pāriet uz citu fakultāti, piemēram, melioratoros pietrūka studentu,» tagad spriež Gunārs.
Sekojuši divi gadi armijā. «Nenožēloju nevienu minūti, ko pavadīju armijā! Mums nebija tā saucamās ģedovščinas, viss bija solīdi. Dienēju aiz Maskavas, no 900 cilvēkiem bijām tikai trīs latvieši. Uzskatu, ka armija mani izveidoja par vīrieti! Tā bija skola, kur iemācījies pogu piešūt, zeķes salāpīt, stāja izveidojās… Kuram jaunietim tagad ir stāja? Jā, varbūt vienīgi tiem, kuri dejo tautas dejas. Arī tautas dejas un modernās dejas ilgus gadus esmu dejojis! Modernās dejas sāku dejot kādā 3. klasē Popervāles skolā un kopā ar Igurda Baņķa sievu Gunu aizdejojos līdz pat Pionieru pilij, kur dabūjām 3. vietu,» palepojas Gunārs.
30 darba gadus viņš aizvadījis, strādājot par autovadītāju. «Tad 2005. gadā bija vēlēšanas, un mani ievēlēja pilsētas domē par deputātu. Abi ar Andri Grīnbergu sākām strādāt šeit, viņš par priekšnieku, es par vietnieku. 2009. gadā kļuvu par speciālistu komunālajos jautājumos. Aprīlī apritēs jau 13. gads šajā kabinetā,» konstatē Gunārs.
Tagadējais amats prasa orientēšanos visās lietās, darbalauks ir plašs. «Visur jau vainīga komunālā nodaļa! (Smejas.) Tad elektrība pazūd, tad ūdensvads pārplīsis… Tagad gan ūdenssaimniecību pārņēmis «Talsu ūdens», bet līdz tam man pat trijos naktī varēja piezvanīt no privātmājas, ar ko man nebūtu nekāda sakara, lai pateiktu: «Man mājās ūdens tek! Ko lai daru?» Sākumā par katru mazāko nieku uztraucos, bet tagad jau ir mierīgāk,» salīdzina Gunārs.
Vidusskolas laikā viņš mācījies
ļoti labā klasē, par ko liecina fakts, ka bijušie klasesbiedri visu dzīvi turpina regulāri satikties ne vien salidojumos, bet ir arī klāt cits cita bēdīgajos notikumos, piemēram, klasesbiedru tuvinieku bērēs. Starp citu, arī Gunāra sieva ir bijusī vidusskolas klasesbiedrene! «Iepazināmies 7. klasē, kad pārnācu uz Valdemārpils vidusskolu. Ievēroju tādu meiteni ar garu bizi un melnām kurpēm. (Smejas.) Vidusskolā ballēs padejojām, bet neko vairāk. Kad atnācu no armijas, prāta bija vairāk, satikāmies, un tā viss notika. Kad ejam uz salidojumiem, mūždien smejos, ka es eju kā skolnieks, nevis kopā ar sievu, un mēs tur atkal satiekamies!» joko Gunārs. 22. jūlijā abi ar Vēsmu svinēs jau 40 gadu kāzu jubileju.
Indriksonu ģimenē izauguši divi dēli: Mārtiņš un Hardijs. «Abi dēli ar ģimenēm dzīvo tepat, Valdemārpilī. Mārtiņam ir dēls un divas meitas, bet Hardijam ir divas meitas un dēls, kurš piedzima pagājušā gada decembrī! Seši mazbērni, tas ir tā — ja kādu vakaru kāds neatnāk ciemos, tad ir tā savādi! Var teikt, ka Indriksonu klans ir pa visu Valdemārpili — pa kreisi ir viens dēls, pa labi ir otrs dēls, un mēs — pa vidu!» konstatē Gunārs.
Kad priecājos, ka viņa dēli nav izvēlējušies doties uz ārzemēm, bet spēj savas ģimenes nodrošināt tepat (Mārtiņš ir santehniķis, bet Hardijs — elektriķis), Gunārs saka: «Bet kādam ir te jāpaliek! Ja viss ārzemēs latviešiem ir tik labi, kāpēc tad viņi brauc uz šejieni visus ārstus apmeklēt, zobārstus un tā tālāk? Kāpēc tad viņi nemaksā tur tās lielās naudas? Nē, bet brauc uz Latviju, un tad Latvija ir laba, bet, kad te ir jāstrādā, tad Latvija nav laba! Kas grib strādāt, tas var te atrast darbu. Nav jau tik traki! Tur viņi ir ar mieru pat tualetes tīrīt, bet te — atnāk simtlatnieks, es saku: «Jānotīra iela!», bet viņš man atbild: «Ko tu iedomājies — es tīrīšu ielu?! Nē, nekādā ziņā!» Bet ārzemēs latvieši dara pilnīgi visu!» salīdzina Gunārs. No otras puses, protams, viņš atzīst, ka absurda ir situācija, kad izdevīgāk sanāk aizbraukt iepirkties uz Lietuvu, nekā uz tuvējo veikalu…
Gunārs savulaik aizrāvies ar
autosportu — vispirms no 1979. gada līdz 1984. gadam braucis kā ekipāžas pilots, bet pēc tam 2004. gadā Lauris Bērziņš uzaicinājis Gunāru par stūrmani. «Turējos rokām un kājām pretī, ka vairs negribu sākt. Viņš teica: «Tikai to vienu mini ralliju nobrauksim, un tad meklēšu citu stūrmani!» Beigās viņš mani pierunāja… Kā 2004. gadā atsāku, tā tikai 2010. gadā beidzu! (Smejas.) Kad pateicu, ka nu gan man pietiek, manā vietā stājās dēls Mārtiņš un turpināja līdz pat pagājušajam gadam, kad pats Lauris pateica: «Viss!» Tagad Mārtiņš brauc kopā ar Laura dēlu! Viss turpinās!» viņš priecājas.
Gunārs autosportu uzskata gluži vai par slimību. Ātrums autosportā neesot galvenais, svarīgākais esot prāts, lai gan lielais risks arī Gunāram bijis tuvs. «Kamēr tiec pirmajā grāvī… Tad jau kļūsti mazliet mierīgāks. 1982. gadā rallijā Kuldīgā cīnījāmies par otro vietu GAZ 51 klasē. Bija palikuši pēdējie divi ātrumposmi. Tos, protams, pirms tam izbrauc. Man šķita — es šo dopu ļoti labi zinu, nu mēs te vilksim! Bet naktī uznāca sals, un peļķes jau stenogrammā nebija ierakstītas… Pirmais straujais līkums, un mēs bijām ābeļdārzā! Viens kūlenis, otrs — palikām ar riteņiem gaisā. Skatos — stūrmanis vairs nav man blakus! Bļauju: «Harald, Harald, tu esi dzīvs?» Klusums. Uzreiz dzirdu sev zem kājām: «Es esmu dzīvs, bet nokāp man no vēdera!» (Smejas.)
Ar Lauri tādas īstas avārijas mums nav bijušas. Grāvī gan tikām Madonā,» neslēpj Gunārs. Toreiz pilots aizdomājies un nav ņēmis vērā stūrmaņa dotās norādes. Kad attapies, bijis jau par vēlu. «Priekšā liels novadgrāvis, bet grāvī — fotogrāfs! Mašīna grāvī, braucam pa to, bet fotogrāfs ar fotoaparātu pār plecu skrien mums pa priekšu! Paldies Dievam, viņš izskrēja pa vienu pusi ārā, mēs — pa otru pusi. Bet skats bija ko vērts!» kuriozo epizodi atklāj Gunārs.
Viņš spriež, ka stūrmanim autosportā ar divām acīm nav gana, jo ar vienu jāskatās uz ceļa, ar otru — stenogrammā, bet vēl ir jāredz, kas notiek abpus ceļam, lai spētu orientēties vidē arī tad, ja, iebraucot bedrē, gadījies stenogrammā pazaudēties, un jāseko līdzi tam, ko dara pilots! «Adrenalīna netrūka… Bet, kad izbraucām, bija ļoti forša sajūta. Miers,» apmierināti atceras Gunārs.
Tagad viņš mieru rod
citādākā veidā. Abi ar sievu pa vasarām dzīvo nostāk no cilvēkiem — paši uz sava zemes gabaliņa, uz kura mājas funkcijas pilda pārvietojams vagoniņš. Kolīdz iestājas siltāks laiks, tā Indriksoni ir tur! «Kas to būtu domājis, ka es vēl kļūšu par dārznieku! Bet tagad tā gaidu, kad tikšu tur, ka briesmas! Es tur visu ko izdomāju savam priekam — ko sagribu, to pa vakariem un nedēļas nogalēm taisu. Kad sieva ir darbā degvielas uzpildes stacijā, varu vienatnē izpausties! Tad man visādas muļķības nāk galvā. (Smejas.) Pagājušajā vasarā sadomāju, ka jāuztaisa lauku sētas fragments: vecais žogs, uz kura sakārtas visādas noderīgas lietas — grozs, lejkanna, govju kasīklis —, vecā aka ar vindu, sile, kur dzirdināja govis un zirgus, sile, kur cūkām kapāja bietes… Tā man viss tur stāv!
Un tad vēl, protams, puķes! Rododendri — tie ir manējie! Kad mēs to zemi paņēmām, draugi iedeva pamestu rododendru stādus podos. Trīs lapiņas vien bija palikušas. Iestādīju, kopu… Līdz tie uzziedēja tieši pa manu dzimšanas dienu maijā! Tagad man jau ir 14 rododendri. Biju domājis — viss, vairs nevienu nepirkšu! Abi ar sievu tā vienojāmies. Bet atnāk māsa un jautā: «Tu esi bijis tur, kur aiz Rīgas ir tas skaistais puķu dārzs? Aizbrauksim vienu dienu, bet neko nepirksim!» Labi, laižam prom! Piekrāvām mašīnu tik pilnu, ka pašiem gandrīz nebija, kur sēdēt! (Smejas.) Rododendrs maksā ap 20 eiro, bet ar atlaidēm  — tikai septiņus! Kā tu vari paiet garām, nu, kā?!» Gunārs aizrautīgi stāsta un rāda bildes ar rododendriem, lilijām un sievas vājību — peonijām. Viņiem esot sadalīti pienākumi: Vēsma audzē stādus, bet tas, kas notiek tālāk siltumnīcā, ir Gunāra pārziņā. «Tur mums ir miera osta, kur var kaut vai pliks staigāt! Pilsētā es pat ar basām kājām nevaru iziet ārā… Bet tur daru, ko gribu,» novērtē Gunārs un turpina stāstīt par dīķīti ar ūdensrozēm. «Tas ir viens ārprāts, kā es gaidu pavasari, kad atkal tikšu kaut ko darīt!» viņš izsaucas. Un kur tad vēl vēžošana un sēņošana!
Pagājušajā gadā abi ar sievu atzīmējuši 60 gadu jubileju. Vēsmai dzimšanas diena ir februārī, Gunāram — maijā, bet svinējuši jūnijā. Ģimene aug aizvien lielāka, un, lai nesanāk tā, ka tuvākos radiniekus satiek vien skumjos notikumos, sarīkotas svinības Tiņģeres pilī. «Mēs neesam tādi mierīgi, mums patīk jautrība — dziedāt, dejot!» jubileju atceroties, atklāj Gunārs.
Tuvojoties pensijas vecumam, viņš spriež, ka tagad ir svarīgi savu darba mūžu līdz galam nostrādāt. Labi esot zināt, ka ir darbinieki, uz kuriem var paļauties. Arī veselība pagaidām turoties, vien iemīļoto slēpošanu vairs neesot iespējams turpināt. «Jādzīvo tālāk. Jāgaida pavasaris! Šodien pirmās dzērves redzēju uz lauka, pagājušajā nedēļā strazdiņš bija kokā ielaidies… Pavasaris tuvojas!» sevi un citus iedrošina Gunārs.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Nedēļas viesis
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----