Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
 
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Viedoklis

Vai pievēršat uzmanību tam, kādu ūdeni lietojat?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Tiņģeres rūķi, indīgās gruzīnu gailenes un «Mātes piens». Rakstniece Nora Ikstena viesojas Tiņģeres svētkos 05.08.2016

Marta Paura

«Tu neuztraucies, Noriņ! No tā rakstnieces likteņa liela labuma jau nav — sabojāti nervi un liels dibens!» Tā Norai Ikstenai reiz teikusi leģendārā Latvijas rakstniece un dzejniece Vizma Belševica. N. Ikstena lasītājus aicināja uz tikšanos Tiņģeres pilī 29. jūlija pievakarē, lai runātu par savu vēsturisko romānu «Mātes piens», atklātu dzīves pieredzi un stāstītu par trim visbūtiskākajām tēmām rakstniecībā — dzīvi, nāvi un mīlestību.
Kopā ar N. Ikstenu Tiņģerē ieradās arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbiniece Liega Piešiņa, kura uzskata, ka grāmatas varētu lasīt 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā. Viņa kopā ar rakstnieci jau no pavasara ceļojot pa Latviju, lai varētu parunāties ar lasītājiem pēc iespējas tālāk no Rīgas.
«Man tas šķiet pilnīgi fantastiski,
ka jūs kā lasītāji atveraties un esat gatavi runāt par grāmatām, jo jūs tās esat izlasījuši, jums ir savs viedoklis, jūs vienkārši nedaudz baidāties to paust!» Norai Ikstenai veidot stāstījumu palīdz Liega Piešiņa, uzdodot uzvedinošus jautājumus, kas apmeklētājiem varētu šķist interesanti. Viņa to salīdzina ar mākslas izstādēm: «Man patīk, ja mani izvadā gids, jo tad es ieraugu ar citādākām acīm. Zināmā mērā sarunas ar Noru būs tieši tāda ekskursija tiem, kas viņas grāmatas nav lasījuši.»
Nora Ikstena atzīstas, ka svēti nosolījusies — visu pavasari braukājot apkārt pa Latviju, viņa nevēlas nevienu izbraucienu vasarā! Taču tad sekojis zvans ar enerģisku uzaicinājumu braukt uz Tiņģeri Īves pagastā. Izdzirdot nosaukumu, rakstniece esot atplaukusi — viņai saistībā ar Tiņģeri ir īpašs stāsts. Proti, viņa pēc smagas slimības esot palīdzējusi dzejniekam Imantam Ziedonim uzrakstīt grāmatu «Nenoteiktā bija». «Imants bija pēc trešā insulta, un viņš bija pazaudējis spēju stāstīt, spēju runāt, spēju rakstīt, taču ļoti vēlējās savu bērnības grāmatu uzrakstīt. Tad nu es gāju pie viņa vairāk nekā pusotru gadu kā māsiņa, kā psihoterapeite, lai palīdzētu viņam atgūt runas spējas,» atklāj rakstniece.
Rezultātā esot tapusi grāmata, taču ar to Imants Ziedonis mierā nelikās — viņš pieprasījis vēl. Dzejnieks vēlējās atrast fotogrāfu, kas nofotografēs viņa mīļākās vietas Latvijā, lai izdotu skaistu albumu «Latvija man». Nora Ikstena palīdzēja, pie attēliem uzrakstot mazus stāstiņus. Visskaistākais stāsts, viņasprāt, esot bijis par Tiņģeres rūķiem. «Imants bija absolūti par 200 procentiem pārliecināts, ka Tiņģeres mežos dzīvo rūķi. Viss. Tur ir rūķi, viņš tos ir redzējis, un tas ir skaidrs,» smejoties atceras rakstniece.
Kopā ar fotogrāfu Kristapu Kalnu iztaujājot dzejnieku par vietām, ko viņš vēlas iekļaut albumā, Imants Ziedonis palicis pie sava — jābrauc uz Tiņģeri fotografēt rūķus. «Un tad Kristaps man zvana no Tiņģeres meža un saka: «Es satiku rūķi!»» stāsta N. Ikstena. «Zināt, viņš bija saticis tādu mazu, mazītiņu vecu tantiņu, kurai esot bijusi rūķa sejiņa. Parādījusies un pazudusi, fotografēties gan neesot gribējusi. Kad fotogrāfs atbraucis no Tiņģeres un rādījis dzejniekam fotogrāfijas, viņš neesot varējis saprast, kur tad ir tā bilde ar rūķi. Fotogrāfs atteicis: «Imant, rūķi taču neļauj, ka viņus fotografē!» Nora Ikstena ir pārliecināta, ka tas arī ir rakstniekiem raksturīgi — dažkārt noticēt savai iztēlei vairāk nekā realitātei.
Romānā «Mātes piens»,
kas vēsta par dzīvi Latvijā un trīs paaudžu likteņiem pēc 2. Pasaules kara, rakstnieces iztēle savijas ar realitāti, jo daļa no notikumiem balstīta Noras Ikstenas bērnības gaitās. Viņasprāt, tieši realitāte ir tā, kas visvairāk uzrunā lasītājus: «Manu vecāku paaudze to lasa kā savas dzīves gājuma stāstu, manai paaudzei tā ir bērnības grāmata, bet mūsdienu jaunieši pat nevar iedomāties, kādi tajos laikos bija apstākļi un kas notika. Bija tomātu sulas piltuvīte, glāze ar sarkanīgu ūdeni un alumīnija karotīte, kurai sāls bija aplipusi apkārt. Visi dzēra no viena automāta, vienas glāzes, bet vīrusi kaut kā neizplatījās,» stāsta N. Ikstena. Viņa uzskata, ka šāds romāns ir vajadzīgs, jo vecāki saviem bērniem taču daudz nestāsta par to, kāda Latvija bija, viņiem uzaugot.
Viņa salīdzina «Mātes pienu» ar psihoterapiju — tā lasītājos atsauc atmiņā izjūtas un ģimenes attiecības. Latviešiem ir raksturīgi, ka gribas teikt — dzīvē viss klājas labi, latvieši nenes «uz āru» to, kas notiek mājās. Rakstniece šajā grāmatā vēlējusies paust godīgu, melnbaltu stāstījumu, kas galu galā rezonējis ar to, kas noticis arī lasītāju dzīvē. Grāmata izgaismo smagu un sāpīgu problēmu Latvijas vēsturē un kalpo kā sava veida attīrīšanās.
N. Ikstena uzskata, ka laikā, kad viņai bija 27 gadi un iznāca viņas pirmā grāmata «Dzīves svinēšana», viņa nevarētu uzrakstīt «Mātes pienu». «Tad es biju iesācēja, man vēl nebija tādas valodas brīvības. Kā saka daudzi pasaules prozas rakstnieki, tādu īsti kārtīgu prozu vari rakstīt tikai no 45 gadu vecuma. Varbūt tāpēc, ka tad tu sajūti savu cilvēka, personības, rakstīšanas un valodas briedumu,» pauž rakstniece. N. Ikstena atminas, ka, iesniedzot «Mātes piena» manuskriptu savai redaktorei Gundegai Blumbergai, viņa esot teikusi: «Es priecājos, ka mēs abas palikām dzīvas.»
Romāna rakstīšanas process nebūt neesot bijis viegls, jo rakstniece bijusi godīga pret sevi un savas dzimtas stāstu. Daudzi bieži jautājuši — vai nav bail publiskot kaut ko tik personisku? Viņa gan atzīst, ka, lai arī dzīvē bieži nācies cilvēkos vilties, daudz lielāka bijusi tā enerģētika, kur var sajust cilvēku godīgo, atvērto attieksmi, tāpēc grāmata tāda arī sanākusi.
Nora Ikstena atceras laiku,
kad rakstījusi grāmatu par Māru Zālīti. Viņa esot uzticējusi Norai trīs kastes ar pašas vēl nelasītām lasītāju vēstulēm, kuras M. Zālīte saņēmusi pēc drosmīgā dzejoļu cikla «Kad svešu spārnu sašķelts gaiss» iznākšanas. Viņa no sākuma rakstniecei domātās vēstules atplēst neesot vēlējusies, taču Māra Zālīte uzstājusi, ka tas nepieciešams, lai, grāmatu rakstot, N. Ikstena varētu sajust tā laika elpu. Pašā kastes apakšā bijusi maza vēstulīte, ko sūtījis vecs vīrs no Kuldīgas puses, un, atplēšot to vaļā, viņa ieraudzījusi maisiņu ar mārdadžu sēkliņām. Tas ir augs, kas ne tikai palīdz cilvēka veselībai, bet nes arī lielu nozīmi folklorā. Senie latvieši ticējuši, ka mārdadži, no vienas puses, ļaunumu atvaira, bet, no otras puses, ļaunums pieķeras tiem klāt. Rakstniece to salīdzina ar dzīvi: «Tad, kad tevī izšūpojas tie pozitīvie slāņi, pretī sašūpojas arī negativitāte un ļaunums. Ir jābūt gudram un spēcīgam, lai to izbalansētu.»
«Jūs sakāt, ka mums ir grūti dzīvot šodienā. Paraugieties apkārt! Mēs dzīvojam miera un pieticības zemē,» aicina Nora Ikstena. «Paraugieties, kas notiek! Neviens Berlīnes, Londonas, Parīzes iedzīvotājs nevar justies drošs. Viņš nezina, vai, piemēram, ieejot veikalā, nekas slikts nenotiks,» saka rakstniece. Viņasprāt, notiek slēpts 3. Pasaules karš. Latvijas iedzīvotāji varot dzīvot mierā.
Atminoties savu bērnību, N. Ikstena atceras, ka bijusi dzīvespriecīgs bērns — sēdējusi kolhoza vagā un grauzusi netīrus burkānus. Tajā laikā tas neesot bijis nekas prātam neaptverams vai šausmīgs. «Skola sākās oktobra vidū, pusotru mēnesi vācām bietes un burkānus uz lauka, bet mājās nācām salipuši slapji. Savukārt tad, kad pienāca ilgi gaidītais vasaras brīvlaiks, līdz jūlija vidum atkal bijām vagās un ravējām gurķus,» stāsta rakstniece. Protesta gars viņā sācis gruzdēt 9. klasē, kad aizgājusi mācīties uz Rīgas 7. vidusskolu, kas bijusi prestiža un ideoloģiska skola. Kad skolotāja vai direktore likusi kaut ko darīt, esot gribējies spītēt un būt tam pretī.
Nora Ikstena atzīst, ka tieši notikumi viņas pašas dzīvē iedvesmojuši romāna «Mātes piens» saturu. Imants Ziedonis teicis, ka rakstnieka liktenis esot būt dzīves zaglim un visi ikdienā satiktie cilvēki dodot pamatu rakstīšanai. Lai arī cilvēki var būt jūtīgi, darbā atpazīstot sevi, Nora Ikstena atgādina, ka rakstnieks nedrīkst bažīties par to, kāda būs šī cilvēka reakcija, kādā no darbiem sevi atpazīstot. «Cik nesaudzīga esmu pret sevi, tik nesaudzīga esmu arī pret tēlu prototipiem,» pārliecināta ir N. Ikstena.
Tagad, kad kopš šī romāna iznākšanas pagājis jau kāds laiks, Nora Ikstena plāno izdot triloģiju. Tā sastāvēs no trim viņas grāmatām — «Dzīves svinēšana», «Jaunavas mācība» un «Mātes piens». Nora Ikstena uzskata, ka visu darbu pamatā ir viena un tā pati tēma, kam viņa dažādos savas dzīves periodos gājusi cauri. Taču patiesais rakstnieces sapnis ir izdot sēņu grāmatu. «Sēņošana ir mana īstā dzīves kaislība, un es varētu katru sēnīti aprakstīt no galvas līdz kājām!» pauž rakstniece.
Saistībā ar sēnēm viņai ir vairāki interesanti stāsti no dzīves. Īpaši spilgti viņa atceras epizodi ar rakstnieku Arno Jundzi. «Pirms pusotra gada viņš ielicis fotogrāfiju «Facebook» un raksta, ka pie kokiem atradis nepazīstamas sēnes. Es ieraugu — raganbekas,» priecīga ir rakstniece un informē, ka tādas augot tikai ekoloģiski tīrās vietās. Par raganbekām Nora Ikstena rakstījusi grāmatā «Ulubeles pasakas», un tās ēdot tikai tie, kas tic, ka tās ir ēdamas. «Es gari un plaši rakstu: «Arno! Griez nost, ēd, zināsi zvēru un putnu valodu, brīnišķīgas sēnes!» Uzreiz, protams, sāk parādīties bažīgie aizstāvji: «Arno, vai tu zini, kas ir rakstnieces iztēle? Neklausi tai trakajai Ikstenai, viņa tikai domā, ka tās ir ēdamas, neēd, Arno, neēd!»» Uz ko rakstniece atcirtusi: «Ko? Mani kāds mācīs, kuras sēnes ir ēdamas? Griez nost, cep, vāri un droši ēd!» Pēc tam, stāstot šo stāstu grāmatas «Ulubeles pasakas» prezentācijā Ikšķilē, viņa bailīgi ieminējusies, ka Arno Jundzem arī vajadzējis būt klāt. Pēc klusuma brīža viņš pielēcis kājās un uzsaucis, ka viss kārtībā, sēnes esot ēdis, dzīvs arī palicis.
Tikpat interesants stāsts
rakstniecei ir par Gruzijas sēnēm. Proti, Noras Ikstenas vīrs ir gruzīns, un viņa jau deviņus gadus dzīvo starp Latviju un Gruziju. Protams, pēc pirmajām reizēm nokļūstot Gruzijā, viņu interesējusi tieši sēņošana. Tad nu vīrs sameklējis kādu draugu, kas aizraujas ar sēņošanu, un viņš vedis rakstnieci sēņot. Gruzīni, izrādās, lasot kalnu sēnes, kas līdzīgas austersēnēm — augot augstu kalnos uz vecu koku stumbriem gluži kā pērļu virtenes. Grozs piestiprināts pie muguras, un uz priekšu! Taču, ejot pāri kalnu pļavām, pamanījusi, ka viņas gruzīnu draugs neskatoties brien pāri gailenēm, baravikām, rudmiesēm. Viņa iesaukusies: «Kas, tu esi traks? Šīs ir vislabākās sēnes!» Uz to gruzīns tikai atcirtis: «Tās mēs neņemam, tās mēs nepazīstam.»
Par spīti tam, Nora turpat pielasījusi pilnu grozu ar gailenēm, baravikām, saulsardzenēm, atmatenēm. Ierodoties mājās, vīramāte sākusi mest krustu un paziņojusi, ka šīs sēnes esot indīgas. Rakstniece tās vienalga pagatavojusi, un abi ar vīru arī notiesājuši. Gruzīni gan skatījušies šķībām acīm: «Ja jau tik traki esat un gribat savas pēdējās dienas skaitīt, tad tik ēdiet!» Liels bijis viņu pārsteigums, nākamajā rītā redzot Noru un viņas vīru sveikus un veselus — «indīgās» gailenes uzreiz vēlējās nogaršot ikviens.
Pēc Noras Ikstenas stāstījuma, apmeklētāji varēja uzdot interesējošus jautājumus gan par viņas izdotajām grāmatām, gan pieredzi rakstniecībā. Tiņģeres iedzīvotāji rakstnieci sveica ar lielu klēpi ziedu.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
kultūra
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----