Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
 
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Tā ir reāla iespēja padarīt pasauli labāku» 04.07.2018

Agrita Blumberga
agritablumberga@inbox.lv
63222048

Mūsdienās pastāv daudz mītu par to, kas ir sociālā uzņēmējdarbība. Lai skaidrotu tās būtību, likumdošanu, atbalsta iespējas un iepazīstinātu ar praktiskiem pieredzes stāstiem un padomiem, Talsu kinoteātrī «Auseklis» notika iedvesmas, informācijas un pieredzes apmaiņas seminārs «Sociālā uzņēmējdarbība: kas tas ir un vai man tas der?».
Kurzemes NVO atbalsta centra priekšsēdētāja Inese Siliņa pauda cerību, ka pasākums būs iedvesmojošs un saliks informāciju pa plauktiņiem. Viņa uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti daudz sociālās uzņēmējdarbības veicēju, taču bieži vien viņiem rodas jautājums par to, kā saņemt papildu atbalstu. «Mēs kā biedrība, kā nevalstiska organizācija, kas darbojas visā Kurzemē un sniedz konsultācijas biedrībām, pēdējo gadu laikā esam saņēmuši gana daudz jautājumu no aktīvām sociālās jomas organizācijām, kuras jau nodarbojas ar saimniecisko darbību un sociālo uzņēmējdarbību. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kuri grib uzsākt sociālo uzņēmējdarbību, līdz ar to neskaidrību ir pietiekami daudz,» problēmu aktualizēja I. Siliņa.
Semināra pirmajā daļā
par sociālās uzņēmējdarbības būtību, vēsturi un dažādību pasaulē un Latvijā klātesošajiem pastāstīja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas pārstāve Regita Zeiļa. Viņa norādīja, ka pasaulē daudz kas ir atkarīgs no trim lietām — valsts, biznesa un nevalstiskā sektora lēmumiem. Valsts pārvalda sociālos jautājumus, politiku un likumdošanu, bizness ir brīvais tirgus, kur tiek izmantotas biznesa metodes, savukārt nevalstiskās organizācijas ir tās, kuras domā par interešu aizstāvību, mērķa grupām, biedrošanos, apvienošanu un daudzu sociālo jautājumu risināšanu. Sociālā uzņēmējdarbība ir kaut kas tāds, kas palīdz šīm trim lietām sastapties un kopā darīt lietas ātrāk, lētāk un efektīvāk. Tā ir reāla iespēja padarīt pasauli labāku. Sociālie uzņēmēji bieži darbojas tādās sfērās, kas iedzīvotāju izpratnē atrodas valsts pārvaldībā. Viņi izmanto biznesa metodes un mērķi, ar kādu parasti darbojas nevalstiskās organizācijas.
Sociālie uzņēmumi var palīdzēt risināt kādu sociālu problēmu. Viena no šādām problēmām ir novecojoša sabiedrība un demogrāfiskā situācija — pabalstu saņēmēju kļūst aizvien vairāk, bet samazinās cilvēku skaits, kas tos varētu nodrošināt, līdz ar to daudz tiek runāts par «sudraba ekonomiku». Nozīmīgas problēmas ir arī ekonomiskā nevienlīdzība, riska grupu dzīves kvalitāte, pieeja kvalitatīvai izglītībai, reģionālā attīstība, pieeja veselības pakalpojumiem, tolerance, integrācija, globālie tirgi, migrācijas krīze un drošības situācija.
Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces un sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt sociālu problēmu, nevis gūt finansiālu labumu. Uzņēmējam nākas nest dubultu slogu — domāt gan par to, kā gūt peļņu, gan par to, kā palīdzēt sabiedrībai. Šīm lietām jābūt līdzsvarā — uzņēmējs nevar būt vērsts tikai uz uzņēmējdarbību vai tikai uz sociālajām jomām. Abiem faktoriem jāstrādā kopā.
Sociālās uzņēmējdarbības
parādīšanās Latvijā ir saistīta ar pasaules tendencēm. Apvienoto Nāciju Organizācija ir nonākusi pie 17 mērķiem, uz ko visai sabiedrībai būtu jātiecas: izskaust nabadzību visās tās izpausmēs, izskaust badu, panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlabot uzturu, veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību, nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem, nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas, panākt dzimumu līdztiesību, nodrošināt ūdens un sanitārijas pieejamību un ilgtspējīgu pārvaldību, nodrošināt piekļuvi uzticamai, ilgtspējīgai un mūsdienīgai enerģijai par pieejamu cenu, veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kā arī cilvēka cienīgu darbu, veidot noturīgu infrastruktūru, veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu industrializāciju un sekmēt inovācijas, samazināt nevienlīdzību starp valstīm un valstu iekšienē, padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas, nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus un ražošanas modeļus, veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus, aizsargāt, atjaunot un veicināt sauszemes ekosistēmu ilgtspējīgu izmantošanu, veicināt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai, kā arī stiprināt globālās partnerības īstenošanas līdzekļus un atjaunot globālo partnerību. Tās ir jomas, kur sociālie uzņēmēji var darboties un jau darbojas. Lai arī viens uzņēmējs, visticamāk, nespēs atrisināt problēmu, viņš būs devis savu artavu, lai to izdotos izdarīt pēc iespējas ātrāk.
«Cilvēkam, kurš vēlas
iesaistīties šajā jomā, jāorientējas uzņēmējdarbībā un jāizstrādā konkrēts biznesa modelis. Darbošanās šajā jomā ietver sociālo motivāciju, spēju pielāgoties izmaiņām un ļoti daudz drosmes — tas ir inovatīvs mehānisms, jo tiek mainīts veids, kā sabiedrība skatās uz problēmu. Citreiz tā ir nevis problēma, bet gan iespēja. Visbiežāk mūsu izpratnes veida maiņa palīdz to atrisināt,» uzsvēra R. Zeiļa.
Sociālie uzņēmēji pieķeras problēmām, kuras citi nerisina, viņi tās risināšanā iekļauj sabiedrību un spēj piedāvāt ilgtspējīgu rezultātu — veiksmīgs biznesa modelis ļauj mehānismam turpināt darboties. Galu galā tiek iegūti labāki servisi, preces, labāka sabiedrība un labāks bizness, kas nedomā tikai par to, kā iegūt peļņu. Tā ir sistemātiska un inovatīva pieeja.
Bezpeļņas organizācijas «Ashoka» dibinājis Bils Draitons, kurš izveidojis sociālās uzņēmējdarbības skolu, teicis: «Sociālie uzņēmēji nebūs mierā ar to, ka varēs iedot kādam zivi vai iemācīt zvejot, viņi neapstāsies, kamēr nebūs pilnībā revolucionējuši zvejniecības industriju.» Muhamads Junuss, kurš saņēmis Nobela miera prēmiju par savu sociālo uzņēmumu, izveidojis vairākus sociālās uzņēmējdarbības principus: risināt nabadzību vai kādu citu sociālo problēmu, panākt finansiālu un ekonomisku ilgtspējību, atmaksāt investoriem tikai ieguldījumu, nevis procentus, izmantot uzņēmuma peļņu tālākai attīstībai un problēmas risināšanai, atbildīgi attiekties pret vidi, nodrošināt daba spēkam atbilstošu atalgojumu un labākus darba apstākļus, kā arī darīt darbu ar prieku.
«Sociālā uzņēmējdarbība nav uzņēmuma sociālā korporatīvā atbildība. Tas nav tad, kad liels uzņēmums reizi gadā izdomā kaut ko izdarīt sabiedrības labā, sociālajai uzņēmējdarbībai jāspēj darboties bez lielām pauzēm. Tā nav arī labdarība. Protams, labdarība ir svarīga sociālās uzņēmējdarbības daļa, bet vajadzīgs konkrēts biznesa modelis. Sociālie uzņēmēji var sniegt veselības pakalpojumus, sociālos pakalpojumus, konsultācijas vai darboties vides aizsardzības, izglītības, darba integrācijas, rokdarbu izstrādājumu ražošanas, labdarības veikalu, kā arī kultūras un jaunrades jomās,» atklāja R. Zeiļa.
Lai iedvesmotu klātesošos,
viņa dalījās vairākos pieredzes stāstos. Pirmais stāsts bija par Latvijas zinātnes centru apvienību «Zinoo». Tas ir izglītojošs centrs, kura vadītājs saprata — ir jābūt kādam risinājumam, kā ieinteresēt bērnus ķīmijā, fizikā un eksaktajās zinībās. Lai ieinteresētu bērnus šajā procesā un viņi kaut ko iemācītos, «Zinoo» piedāvā dažādus eksperimentus, lomu spēles un šovus. Kultūras jomā piemērs ir Kaņepes kultūras centrs. Tā dibinātājs saprata, ka ir daudz tukšu ēku, kas netiek izmantotas, jauniešiem nav kur satikties un nav vietas, kur sarīkot pasākumu. Rīgas dome viņam piešķīra iespēju atdzīvināt šo ēku. Nu Kaņepes kultūras centrs gan kā nekomerciālu kultūras pasākumu katalizators, gan sabiedrisku notikumu un jaunrades vieta veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus. Zināms sociālo pakalpojumu sniedzējs ir Latvijas Samariešu apvienība, kas darbojas ļoti efektīvi. Apvienība tiek uzskatīta par vienu no vecākajiem sociālajiem uzņēmējiem Latvijā. Viņi ir pierādījums tam, ka sociālā uzņēmējdarbība var būt kaut kas liels un nozīmīgs visas Latvijas līmenī. Labdarības veikali «Tuvu» ir kristīgā labdarības organizācija, kas palīdz grūtībās nonākušām ģimenēm, bērniem un vientuļiem cilvēkiem. Viņu mērķis ir palīdzēt trūcīgām ģimenēm ilgtermiņā, pieiet problēmām sistemātiski, palīdzot atjaunot māju vai apstākļus, kādos ģimene dzīvo, lai uzlabotu ģimenes sadzīvi un ikdienu.
Par sociālā uzņēmuma šī brīža tiesisko ietvaru un atbalsta iespējām Latvijā pastāstīja Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu komisijas locekle, sociālās uzņēmējdarbības vēstniece Kurzemē un biedrības «Kurzemes NVO atbalsta centrs» valdes locekle Elīna Immere. Viņa norādīja, ka sociālo uzņēmējdarbību var veikt visos sektoros — biznesa, nevalstiskajā un valsts sektorā. Sociālās uzņēmējdarbības veicēji Latvijā var būt biedrības, nodibinājumi, pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti, komercsabiedrības, zemnieku vai zvejnieku saimniecības. Sabiedrībā ir mīts, ka biedrības nedrīkst nodarboties ar saimniecisko darbību, biedrības ir bezpeļņas organizācijas, tāpēc tās nedrīkst gūt peļņu. Patiesībā biedrības drīkst veikt saimniecisko darbību un gūt peļņu, bet šo peļņu nedrīkst sadalīt starp biedriem vai dibinātājiem. Tā ir jāiegulda statūtos noteiktajos mērķos. «Kurzemes NVO atbalsta centrs pagājušajā gadā sniedza pakalpojumus par atlīdzību un pēc būtības nodarbojās ar saimniecisko darbību jeb veica sociālo uzņēmējdarbību, jo visa peļņa tika iztērēta pasākumiem, kas paredzēti plašākai sabiedrībai. Ja saimnieciskajā darbībā gūtā peļņa tiek novirzīta sabiedriskiem mērķiem, tas ir sociālais uzņēmums,» skaidroja E. Immere.
Līdz šī gada sākumam
Latvijā nebija sakārtots tiesiskais regulējums. Statusu «sociālais uzņēmums» varēja iegūt gan biedrības, gan komercsabiedrības, kas veic šīs aktivitātes. Šī gada 1. aprīlī stājās spēkā sociālo uzņēmumu likums, padarot Latviju par vienu no nedaudzajām pasaules valstīm, kurā sociālajiem uzņēmumiem ir savs tiesiskais regulējums. Likums sniedz iespēju saņemt specifisku atbalstu un sevi oficiāli saukt par sociālo uzņēmumu. Likumā ir noteikts, ka sociālais uzņēmums Latvijā var būt tikai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas ir izpildījusi īpašus kritērijus. Vispirms statūtos jābūt ierakstītam sociālajam mērķim, kādēļ uzņēmums ir dibināts vai pārveidots, dalībniekiem jāpieņem apzināts lēmums noformēt to rakstiski un peļņu nesadalīt, bet ieguldīt statūtos ierakstītajam mērķim. Uzņēmumam jānodarbina algoti darbinieki un izpildinstitūcijā — valdē vai padomē —, ja tāda ir izveidota, jāiesaista mērķa grupas pārstāvis. Ja tas nav iespējams, jāizveido konsultatīva institūcija — komisija vai padome, kurā ir iesaistīts mērķa grupas pārstāvis, biedrības pārstāvis vai konkrētās jomas eksperts.
Ja uzņēmums ir izpildījis kritērijus, nepieciešams sagatavot pieteikumu, izveidot nelielu aprakstu par savu darbību, pievienot vajadzīgos dokumentus un iesniegt tos Labklājības ministrijai. Tālāk ministrija pārbaudīs dokumentus un pieprasīs informāciju no valsts iestādēm. Tad, kad būs savākta nepieciešamā informācija, Labklājības ministrija to nodos Sociālo uzņēmumu komisijai. Komisija sniegs motivētu atzinumu, un Labklājības ministrija pieņems gala lēmumu. Komisijai ir divi uzdevumi — izvērtēt topošā uzņēmuma atbilstību statusam un pēc tam, kad uzņēmums ir ieguvis statusus, vērtēt, vai tas tiks saglabāts.
Statusu var zaudēt tad,
ja netiek izpildīts kāds no iepriekš minētajiem kritērijiem, tiek būtiski pārkāptas normatīvo aktu prasības vai rodas neatbilstība noteiktajiem darbības rādītājiem (jābūt izpildītiem vismaz 50 procentiem no pieteikumā vai iepriekšējā pārskatā norādītajiem uzdevumiem; darba integrācijas uzņēmumiem nodarbināto mērķa grupu personu skaitam jābūt vismaz 50 procentiem no kopējā nodarbināto skaita; uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus mērķa grupām, vismaz 30 procenti no sniegtajiem pakalpojumiem jāsniedz mērķa grupām). Ja statuss tiek zaudēts, uzņēmumam jāsamaksā nesamaksātie nodokļi un nokavējuma nauda.
Iegūstot sociālā uzņēmuma statusu, uzņēmumi var saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides (neattiecas uz biedrībām), saņemt nekustamā īpašuma nodokļu atlaides (var saņemt biedrības ar sabiedriskā labuma statusu), valsts, pašvaldības var nodot īpašumā vai bezatlīdzības lietošanā savas mantas (var saņemt biedrības ar sabiedriskā labuma statusu) un iesaistīt darbā brīvprātīgos. Lielākais ieguvums ir iespēja saņemt «Altum» grantu.
Pasākuma otrajā daļā praktiskos pieredzes stāstos dalījās sociālie uzņēmēji no visas Latvijas: Jana Petrenko no SIA «Tanyta» (Liepāja), Kristīne Guste no nodibinājuma «Otra elpa» (Liepāja), Eva Viļķina no SIA «Visi var» (Sigulda) un Artūrs Jansons no biedrības «Homo ecos» (Rīga). Noslēgumā dalībniekiem bija iespēja konsultēties ar sociālās uzņēmējdarbības vēstniekiem un esošajiem sociālajiem uzņēmējiem.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
sabiedrība, bizness
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----