Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
 
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Viedoklis

Vai pievēršat uzmanību tam, kādu ūdeni lietojat?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Sper pirmo soli, lai rastu risinājumu ieilgušajām problēmām ar roņiem 19.04.2017

Mārīte Jankeleviča
marite@talsuvestis.lv
63223336

Zvejnieki dusmīgi, jo roņi iznīcina lomu un zvejas rīkus, savukārt eksperti mudina rast kompromisu, lai nerastos situācija, kad nekontrolētas rīcības dēļ kāda no roņu sugām izmirst.
Aizvadītajā nedēļā, 22. martā, Rojā pulcējās gan no apkaimes, gan no tālākām Latvijas malām atbraukušie zvejnieki, kā arī vides pētnieks, dabas eksperti (tajā skaitā no Igaunijas), Zemkopības ministrijas pārstāve un citi. Sanāksme notika, lai informētu jomā iesaistītos par roņu aizsardzības plāna uzsākšanu. To nepieciešams izstrādāt, lai veicinātu turpmāku cilvēka un roņu līdzās pastāvēšanu.
Roņu aizsardzības plāns ir tikai viena no daļām,
kas ietverta projektā «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» jeb «Dabas skaitīšana». Projekta mērķis ir iegūt detalizētu un pilnīgu informāciju par Latvijas dabas vērtībām, to izplatību un kvalitāti. Tas uzsākts pagājušā gada beigās un ilgs līdz 2020. gada nogalei, paredzot deviņus ar pusi miljonus eiro. Šajā laikā valstī veiks dabas vērtību apzināšanu, digitalizējot un analizējot iegūtos datus; izstrādāti esošajām 20 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām aizsardzības plāni; izstrādāti piecu sugu aizsardzības plāni, kur ietilpst jau minētie roņi.
Kā viens no galvenajiem projekta ieguvumiem nosaukts: būs precīzi un aktuāli dati par biotopu daudzumu, kas ļaus labāk sabalansēt dabas aizsardzības un tautsaimniecības attīstību. Piemēram, roņu gadījumā tieši šāda plāna neesamība nozīmē, ka nav konkrētu datu un pierādījumu par to, kāda ir reālā situācija un cik lielas problēmas zvejniekiem tiek radītas. To pierāda Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» pērn veiktā anketēšana — izsūtīta 141 anketa visiem piekrastes komerczvejniekiem, bet atbildes saņemtas tikai no 26 respondentiem.
Klātesošie zvejnieki vairākkārt vērsa uzmanību kaimiņvalstu virzienā, piemēram, Igaunijas un Somijas eksperti norādīja, ka šajās valstīs roņu jautājumā strādāts jau ilgus gadus. Latvija ir sākuma stadijā (aizsardzības plāna izstrāde ir pats pamats un pirmais solis), lai sasniegtu tādus risinājumus, kādi ir ziemeļu valstīs. Igauņu eksperts un pētnieks Ivars Jusī norādīja, ka tam ir arī sava pozitīvā puse — Latvijai iespējams mācīties no kaimiņu pieredzes un pielāgot pašus labākos risinājumus tieši savai situācijai un vajadzībām.
Par roņu ietekmi uz zveju piekrastē
pirmie ziņojumi konstatēti jau 20. gadsimta 90. gadu sākumā, norādīja «Bior» zivju resursu pētniecības departamenta galvenais pētnieks Māris Plikšs. Tomēr īpaši aktuāla problēma kļuvusi kopš 2006., 2007. gada, kam sekoja zvejnieku neapmierinātība un aicinājumi risināt problēmu. Kā izrādās, pēdējos trīs gados roņi parādījušies arī saldūdeņos: Daugavas, Lielupes un Gaujas lejtecēs, kā arī Buļļupē un Liepājas ezerā. Jāņem vērā, ka roņu sugu sastāva izmaiņas un konfliktsituācijas saasinājums ir saistāms arī ar klimata maiņu, jo ziemas kļuvušas īsākas, ar nepietiekamu salu, līdz ar to neveidojas pietiekama ledus kārta, kur roņiem uzturēties un laist pasaulē pēcnācējus. Kā alternatīvu viņi rod krastmalu. No zvejnieku puses izskanēja minējums, ka roņi palikuši slinkāki un paši vairs neķer zivis, jo apēd tās, kas ir tīklos.
Salīdzinot pērnā gada nozvejas žurnālu statistiku ar 2009., 2010. gadu, nozveja un zvejas dienu samazinājums vērojams lielākajā daļā piekrastes pašvaldību ūdeņos. Lai arī cik dramatiska situācija nešķistu, pētnieks uzsvēra, ka Latvija nav unikāla, jo līdzīga situācija ir arī citur pasaulē un mums jāmācās ar roņiem sadzīvot. «Dabā nav labs vai slikts, visi ir vajadzīgi,» sacīja M. Plikšs. Viņš skaidroja, ka ir jābūt piesardzīgiem ar roņu skaita samazināšanu, jo tas nedrīkst būt mazāks par desmit tūkstošiem, kas nozīmētu, ka draud sugas izmiršana.
«Atkal mēs esam tie sliktie, kuri nogalina roņus! Tas, ka viņi saplēš mūsu tīklus un iznīcina lomu, nevienu neinteresē!» sacīja kāds zvejnieks no Engures. Un zaudējumi ir patiesi lieli, kas, apspriežoties ar dažiem zvejniekiem, ir mērāms tūkstošos, jo rīki ir dārgi. Arī «Bior» anketēšanas datos norādīts, ka vienā tīklu zvejas reizē postījumi var būt desmit līdz 450 eiro apmērā. Gandrīz nemaz zaudējumu neesot stāvvadu zvejā, savukārt ar murdiem — aptuveni 20 eiro apmērā. Lomu postījumi galvenokārt esot rūpnieciski vērtīgām zivīm: lasim, taimiņam, vimbai, reņģei, salakai, mencai, zandartam, asarim un plaudim.
Zvejnieku viedoklis sanāksmē
izskanēja skaidri un gaiši — roņi ir milzīga problēma, tāpēc ir pēdējais laiks, lai rīkotos. Tika minēti piemēri, norādot, ka zvejnieki vairākkārt devušies runāt ar valdības pārstāvjiem. Solīts ir daudz, bet rezultātā nekas nav izdarīts. Rodoties jautājums: kur lai vēršas pēc palīdzības?
«Ronis ir sērga, kas iznīcina piekrastes zvejniecību un tos, kas ar šo jomu vēl nodarbojas. Tas grauj mūsu kultūrvidi, jo roņu dēļ zvejniecība patiesi izmirst! Nepieciešams ierobežot roņu skaitu piekrastē. Ja tiek pieņemts plāns par roņu aizsardzību, tad Zemkopības ministrijai ir jārisina jautājums, kā kompensēt zaudējumus, jo šobrīd nav itin nekāda mehānisma! Kā arī — jūs teicāt, ka grūti iegūt datus statistikas veidošanai, jo zvejnieki neuzrāda beigto roņu skaitu. Vai zināt, kāpēc tas tā notiek? Jo nav sakārtota likumdošana par to, kur viņus utilizēt! Oficiālā utilizēšanas vieta ir Saldus — parēķiniet, ko tas zvejniekam maksā! Ja to neaizved uz Saldu, kur lai liek? Un tajā brīdī zvejnieks jau sāk pārkāpt likumu. Katru reizi nākas traucēt pašvaldību, kuri aizved beigtos dzīvniekus. Jāsaprot, ka jums nav pie­ejams faktiskais beigto roņu skaits, jo zvejnieki to vienkārši neuzrādīs. Piedāvāju roni utilizēt turpat krastā!» pauda zvejnieks un Engures domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Kalnozols.
Pēc šī komentāra M. Plikšs atzina, ka viņam jau bijusi saruna ar Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktoru Normundu Riekstiņu, kurš norādījis, ka kompensācijas būtu jāpiešķir Vides ministrijai… Kārtējais pingpong spēles variants, kad atbildība tiek virzīta no viena otram, bet problēma tikmēr vēršas plašumā. Pašlaik, piemēram, pašvaldībai līdzekļus par roņu utilizāciju piešķir Valsts vides dienests.
Vairākkārt izskanēja piedāvājums — valdības līmenī jāpieņem lēmums, ka zvejniekiem visi zvejas rīki ir jāapdrošina un radītie roņu zaudējumi jāiegūst no Eiropas Savienības. Šāda prakse esot arī Somijā.
A. Kalnozols «Talsu Vēstīm» sacīja, ka viņu pusē problēma ar roņiem tikpat liela kā pārējā piekrastē. «Novērots, ka pēdējo piecu gadu laikā to skaits ir īpaši palielinājies. Iznīcina ne tikai pašpatēriņa, bet arī komerc­zveju,» pauda zvejnieks.
Ar savu pieredzi dalījās vēl kāds zvejnieks no Engures puses, kurš ar zvejniecību nodarbojas jau trešajā paaudzē. «Švaki iet. Man ir tīklu un murdu zveja, stāvvadu zveju vairs neizmantoju, jo sāp mugura. Roņi uzmana mani, nevis es viņus. Atceros, ka vectēvam un tēvam tādu problēmu nebija — roņi nodarīja postījumu reizi vienā divos gados, ne biežāk. Tagad tas ir regulāri! Ja man nebūtu sadarbības ar «Bior», būtu pārstājis zvejot. Man ar viņiem noslēgts līgums, sniedzu datus un paraugus. Vismaz varu atsperties. Grūti aprēķināt konkrētus zaudējumus, jo tādu ir daudz. Vienā dienā izvelku 100 kilogramus sīgu, bet nākamajā, kad ierodas roņi, vien desmit kilogramu. Plus vēl sabojāti tīkli. Roņi gandrīz visu laiku pavada gar tīkliem. Jau izdzirdot motorlaivas skaņu, viņi peld pakaļ. Nākas pa kluso airēties, lai nedzird,» pieredzē dalījās Ilmārs Raginskis.
Lapmežciemā neklājas labāk. «Roņu ir tūkstošiem! Viņi nodara milzīgu skādi! Un tīklu tirgotāji ir ļoti gudri, jo redz, ka ir pieprasījums pēc jauniem, tāpēc nepārtraukti paaugstina cenas. Gada laikā man tiek radīti zaudējumi aptuveni 2000 eiro apmērā. Agrāk ražoja izturīgākus tīklus, kas kalpoja ilgāku laiku. Tagad tā vairs nav, viss pārvērsts biznesā,» stāstīja zvejnieks Ilmārs Legzdiņš.
M. Plikšs vērsa uzmanību uz to, ka dažādos ūdens baseinos roņu un zvejnieku konflikti ir atšķirīgi, jo tos ietekmē gan iesaistītās roņu sugas, gan izmantotie zvejas rīki. Pētnieks piedāvāja apskatīt četrus risinājumus roņu radīto zaudējumu mazināšanai, kādi tiek praktizēti citviet. Kā pirmo viņš minēja roņu drošus zvejas rīkus un metodes, tomēr pontonmurdi ir ļoti dārgi (aptuveni 12 tūkstoši eiro) un konstrukcija nav īsti piemērota Latvijas apstākļiem. Tika apskatīts arī variants par zvejas rīku pārveidošanu, demonstrējot pielāgotu murdu. Tas izmaksā lētāk (400 līdz 1000 eiro), tomēr tam ir arī mīnusi — roņi ložņā ap murdu, līdz ar to atbaida zivis.
Vēl viens risinājums — dzīvnieku atbaidīšana. Ierīces ir dārgas (aptuveni 8500 eiro), ar tehniski sarežģītu apkalpošanu, darbības rādiuss ir aptuveni 250 metri un izmantošana atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem, jo darbojas ar saules baterijām. Kā atzinis zvejnieks no Latvijas, kurš šo ierīci izmēģināja, ar laiku roņi pie atbaidīšanas ierīces vienkārši pierod.
Variants ir arī aizsargājošās medības pie zvejas rīkiem vai noteiktās vietās ar kvotām, kas tiek praktizēts lielākajā daļā valstu, kur ir zvejnieku un roņu konfliktsituācijas. Pētnieks gan norādīja, ka šo medību lietderība nav izvērtēta, tomēr tās ir nozīmīgas, jo dod zvejniekiem iespēju aizsargāt savus zvejas rīkus.
«Bior» pārstāvis kopā ar zvejniekiem apskatīja iespējamās ar medībām saistītās problēmas: Latvijā roņu ieguve bija tikai pirmās brīvvalsts laikā, pēc Otrā pasaules kara vairs ne; nav saglabājušās tradīcijas, līdz ar to ne visi zvejnieki ir mednieki. Nācās arī secināt, ka nav sakārtota likumdošana par to, kur, kad un kā roņus drīkst šaut, kā arī tas, ko darīt ar beigtajiem dzīvniekiem. Tāpat — daļā sabiedrības un dabas aizsargu valda uzskats, ka medības var apdraudēt roņu skaitu. Un tieši šo daudzo jautājumu un neskaidrību dēļ nepieciešams izstrādāt aizsardzības/ apsaimniekošanas plānu, kas būs atspēriena punkts turpmākai rīcībai.
Zvejnieks no Nīcas novada gan uz visu skatījās no citas puses: «Četrus gadus, kamēr norit projekts, turpināsim paši segt zaudējumus, pēc tam jūs centīsieties izstrādāt kompensācijas modeli, bet mums vienalga paliek zaudējumi.»

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
zivsaimniecība, Roja
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----