Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
 
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Viedoklis

Kā vērtējat pašvaldību vēlēšanas rezultātus?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Rojas novada domes deputātu kandidāti atbild uz «Talsu Vēstu» jautājumiem 01.06.2017

Paula Kārkluvalka
paulakarkluvalka@gmail.com
63223336
Anna Ķīviča
anna@talsuvestis.lv
63223336

19. maijā «Talsu Vēstis» uz apaļā galda diskusiju aicināja Rojas novada vēlēšanu apvienību pārstāvjus. Nacionālo apvienību ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK» pārstāvēja Liāna Bērziņa un Ivars Jaun­ozols, Latvijas Zaļo partiju pārstāvēja līdzšinējā domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa un Haralds Valdemārs, bet Latvijas Zemnieku savienību — Ingus Veckāgans un Guntra Stocka.
JAUTĀJUMI VISIEM SARAKSTIEM
— Kādas problēmas vai veicamie uzdevumi Rojas novadā šobrīd ir aktuāli? Kādi būs pirmie darbi, ko veiksiet pēc ievēlēšanas un kur ņemsiet finansējumu?
E. Kārkliņa: — Visi darbi jau ir saplānoti, budžets ir apstiprināts janvārī. Ir projekti, kam tiks piesaistīts Eiropas Savienības finansējums. Viss finansējums jau ir iezīmēts, projekti ir saplānoti, atliek tikai turpināt. Nebūs tā, ka 4. jūnija rītā sāksies jauni projekti. Jau ir apstiprināts Kaltenes kluba projekts, kā arī projekts apgaismotām pastaigu takām, stadiona skrejceļu nomaiņai, estrādei — tie ir lielākie darbi, kas jau iesākti.
L. Bērziņa: — Par pirmo veicamo uzdevumu izvirzīsim to, ko esam pauduši gan programmā, gan sarunās ar vēlētājiem, proti, Rojas vidusskolas sadarbību ar kādu citu izglītības iestādi — pagaidām vēl grūti pateikt, kuru tieši. Mēs iestājamies par to, ka, lai piesaistītu skolēnus Rojas vidusskolai un lai radītu uzņēmējiem darbiniekus ar augstāku kvalifikāciju, nepieciešama sadarbība, kas ļautu vidusskolēniem kopā ar vidējo izglītību iegūt specialitāti. Tai skaitā varētu piesaistīt citu novadu jauniešus, protams, ja šīs specialitātes nekonkurē ar citām blakus esošajos novados piedāvātajām. Par finansējumu šobrīd nevaru atbildēt, ņemot vērā, ka budžets šim gadam jau ir apstiprināts. Protams, vajadzīgi aprēķini, daļa jautājumu noskaidrosies darba procesā. Liels pluss, ka mums jau tagad ir dienesta viesnīca, kā nav citās skolās. Nav jādomā par jauniešu izmitināšanu, jo bāze jau ir.
I. Jaunozols: — Varu papildināt, ka pamatdoma ir saglabāt izglītības iestādi, turklāt augstākā līmenī. Darba ņēmējiem būs iespēja nodrošināt bērniem izglītību, tātad arī vecāki neatstās Rojas novadu.
I. Veckāgans: — Pirmais, ko izdarītu, — mēs pārskatītu un izveidotu jaunu Rojas novada attīstības plānu, iesaistot lēmumu pieņemšanā iedzīvotājus un uzņēmējus. Noteiktu darbus, kas jāizdara. Manuprāt, līdz šim Rojas novada attīstības plānu nosaka šaurs cilvēku loks. Mēs gribam to paplašināt, nosakot gan izpildes termiņus, gan atbildīgos cilvēkus. Galvenā lieta ir kontrolēt lēmumu izpildi, kas, manuprāt, netiek darīts. Ir tikai divas finansējuma iespējas — budžets un Eiropas Savienības (ES) fondi. Par ES fondiem — mēs pārskatītu visus pieņemtos lēmumus un izvērtētu tās alternatīvas, ko šie fondi var sniegt, piesaistot iedzīvotāju viedokli, jo jebkurš attīstības posms ir domāts Rojas novada iedzīvotājiem.
— Iedzīvotāji ir pauduši neapmierinātību ar ūdenssaimniecības tarifiem. Vai izmaksas ir pamatotas un vai tās tikušas pietiekami skaidrotas? Tā kā darbu ūdenssaimniecības attīstībā plānots turpināt, kādas pārmaiņas iedzīvotājus sagaida nākotnē?
I. Jaunozols: — Kopš tarifu apstiprināšanas brīža uzņēmumā griezies viens iedzīvotājs ar rakstisku iesniegumu. Šis pats iedzīvotājs ir vērsies pie sabiedriskā pakalpojuma regulatora. Likuma noteiktajā kārtībā tarifs tika izsludināts, dodot iedzīvotājiem iespēju iepazīties. Nav nekādu šaubu, ka tarifa izcenojums ir pamatots. Paralēli visam regulators atkārtoti veicis pārbaudi. 17. datumā regulators atkārtoti pieprasīja atskaites par 2016. gadu. Šobrīd regulators vērtēs, vai tarifs jāpaaugstina vai jāsamazina. Kāds būs viņa lēmums, tā mēs darīsim, jo šobrīd visu nosaka sabiedrisko pakalpojumu regulators. Viņa pienākumos ir izmaksu pārvalde un tarifu pamatotība.
— Vai tarifi ir pietiekami skaidroti? Bija publiska apspriešana, taču iedzīvotāju atsaucība nebija liela. Vai apspriešana tika pienācīgi izziņota?
I. Jaunozols: — Jā, atsaucība nebija liela. Likuma noteiktajā kārtībā tika izziņota publiskā apspriešana Rudes ciemā, arī Rojas kultūras centrā. Cilvēki diemžēl neieradās. Turklāt tikšanās ar iedzīvotājiem piedalījāmies ne vien mēs, bet arī sabiedrisko pakalpojumu regulators, kas sniedza atbildes un skaidrojumus.
— Kad tiks saņemta atbilde no regulatora?
I. Jaunozols: — Mēneša laikā. Tarifs var palikt esošajā līmenī, to var samazināt vai celt. Mūsu prognozes ir, ka tarifs varētu celties. Pēc 2015. gada aprēķiniem izmaiņas (izmaksu — A. Ķ.) bija jau aptuveni seši procenti. Ja kādas sadaļas izmaksas mainās par desmit procentiem, tarifu ceļ vai samazina. Diemžēl šīs lietas neregulē pašvaldība, bet tās nosaka likumdošana. Mūsu iespējas to ietekmēt ir minimālas.
I. Veckāgans: — Šis jautājums ir apspriests gadu garumā. Uzskatu, ka tas, ko pateica I. Jaunozols, ir pilnīgas muļķības. Pirmkārt, gan dome, gan SIA «Rojas DzKU» var vistiešākā veidā ietekmēt tarifus, regulators tos tikai apstiprina. Otrkārt, tas, ka SIA «Rojas DzKU» griezies tikai viens cilvēks, nenozīmē, ka ir tikai viens interesents. Šis jautājums domes sēdēs izskatīts neskaitāmas reizes, bijušas ļoti karstas diskusijas. Mēs pārstāvam ļoti lielu sabiedrības daļu. Tas nav viens cilvēks. Uzskats, ka nav intereses, ir pilnīgas muļķības. Esmu personīgi lūdzis domes deputātus atbalstīt darba grupas izveidi, lai piesaistītu profesionāļus, kas izvērtētu tarifus un skaidrotu daļai sabiedrības, kāpēc tie ir tādi, kā ir. Domes lēmums diemžēl bija negatīvs, jo neviens nebija ieinteresēts parādīt šo informāciju. Tikai tā šo lēmumu varu skaidrot. Manuprāt, 46 procentu kāpums ir ļoti liels. Neuzskatu, ka SIA «Rojas DzKU» ir darījis visu, lai iedzīvotājiem nodrošinātu atbilstošu tarifu. Tas ir mans viedoklis. Jūs neesat pirmie, kas paziņo, ka iedzīvotāji ir neapmierināti. To jau darījuši citi mediji, tas izskanējis arī televīzijā.
E. Kārkliņa: — Jāsaka: iedzīvotāji bija vairāk neapmierināti tad, kad pa vecajiem ūdensvadiem tecēja oranžs, nekvalitatīvs ūdens. Ja nekas nebūtu darīts un ja nebūtu piesaistīts Eiropas struktūrfondu finansējums, situācija būtu vēl bēdīgāka. Iedzīvotāji diskusijās ir teikuši, ka ir gatavi maksāt vēl vairāk, galvenais, ka viņi saņem kvalitatīvu produkciju. Rojā ūdenssaimniecības projektā ir apgūtas divas kārtas, izvērtēšanai iesniegta trešā. Rudes ciems ir ticis pie jauniem ūdensvadiem, apgūstot Eiropas Savienības struktūrfondus. Fondu apgūšanā esam bijuši pietiekami nadzīgi, un cilvēki saņem kvalitatīvu produktu. Attiecībā uz tarifu skaidrošanu — katrā mājsaimniecībā divas reizes mēnesī tiek piegādāts informatīvais izdevums «Banga». Tajā bija informācija par sabiedrisko apspriešanu. Ja iedzīvotāji vēlējās, viņi varēja aktīvi piedalīties. Kad notika apspriešana ar regulatora piedalīšanos, ieradās viens cilvēks — SIA «Rojas DzKU» pārstāvis. Nevar viennozīmīgi teikt, ka visi iedzīvotāji nav apmierināti ar tarifu. Ieguvums ir lielāks.
G. Stocka: — Jautājums Evai Kārkliņai: kurā gadā Rojā ir bijis brūns ūdens un kāpēc visu laiku to minat kā attaisnojumu?
E. Kārkliņa: — Tas nav attaisnojums, tā bija reāla situācija. Kad beidzās privatizācija fabrikā, ūdensvadi bija bezsaimnieka manta. Tas bija pirms projekta īstenošanas — 2004. un 2005. gadā. Nešaubos, jo tolaik dzīvoju daudzdzīvokļu mājā. Cilvēki bija ļoti sašutuši, ka, piemēram, veļasmašīnās bija brūns ūdens. Pati esmu to izbaudījusi.
I. Veckāgans: — Šeit ir divas konkrētas puses. Mēs sakām, ka nav pareizi, kolēģi saka — ir. Nedomāju, ka mēs te kaut ko atrisināsim. Mūsu programmā ir konkrēti uzrakstīts, ka gribam veikt SIA «Rojas DzKU» neatkarīgu auditu — ne finansiālu, bet par tarifiem. Gribam šo informāciju publiskot. Tas būtu visvienkāršākais veids, kā cilvēkiem šos datus pasniegt.
H. Valdemārs: — Man ļoti nepatīk retorika, ko lieto Veckāgana kungs. Nav korekti mētāt tādus vārdus kā «pilnīgas muļķības». Viņš pats laikā, kad tas viss notika, Rojā nedzīvoja, tāpēc nepārzina situāciju. Es 20 gadus esmu bijis ūdenssaimniecības vadītājs. Pats sastapos ar šiem brūnajiem ūdeņiem. Projekti ir apgūti gandrīz piecu miljonu eiro apmērā. Ir trīskārtīgi, pat četrkārtīgi palielināta ūdensvadu sistēma. Runājot par tarifiem, 2006. gadā mums bija iepriekšējie tarifi. Tie nebija mainīti desmit gadus. Tātad 40 procentu pieaugums; ja zināt matemātiku, tas nozīmē četrus procentus gadā. Krīzes laikā necēlām tarifus. Mūsu attieksme pret iedzīvotājiem vienmēr bijusi lojāla! Nav tā, kā to pasniedz tie, kas šeit atnākuši no malas. Es šeit dzīvoju!
L. Bērziņa: — Tā kā esmu ienācēja no Rīgas, un turienes ūdens kvalitāte man ir ļoti labi zināma, personīgi esmu par to, ka, lai arī tarifs ir augstāks, svarīga ir ūdens kvalitāte. Pati dzīvoju privātmājā, un arī tur pieslēgums liecina par kvalitāti.
— Kāda ir jūsu stratēģija, lai novadā noturētu jaunos, darbspējīgos iedzīvotājus un motivētu jauniešus atgriezties?
I. Veckāgans: — Pirmkārt, nepieciešamas darba vietas. Zināms, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās — tas ir neizbēgami visos novados. Pašvaldība vistiešākā veidā var ietekmēt to, lai jaunieši atgrieztos. To pamatošu ar konkrētu piemēru. Šeit novadā ir uzņēmēji, kuriem vajadzīgi jauni, izglītoti cilvēki, kuri runā vairākās svešvalodās. Labi, ka tāda vajadzība ir. Lai jaunietis atgrieztos, viņš nevar būt viens visā novadā, viņam vajadzīgi kolēģi, ar ko kopā izklaidēties un pavadīt brīvo laiku. Viena no problēmām ir, ka nav, ko darīt pēc darba laika. Tomēr pamatu pamats ir, ka jaunietis šeit nesēdēs, ja nebūs darba, bet Rīgā to piedāvās. Jebkuram jaunietim vajag ienākumus un savam vecumam atbilstošu izklaidi ar mērķi veidot ģimeni. Ir jāizstrādā stratēģija, lai uzņēmumi šeit nāktu un radītu darba vietas.
— Vai jums ir šāda stratēģija?
I. Veckāgans: — Protams. Jāsāk ar to, ka nevar pazemot tos uzņēmumus, kuri te jau strādā. Tas ir pats pamats.
G. Stocka: — Gribu piebilst, ka mēs šeit nenoturēsim ģimenes un jaunus cilvēkus, ja darbā pieņemsim pensionārus. Tas attiecas uz SIA «Rojas DzKU», kur strādā cilvēks pensijas vecumā, uz Rojas vidusskolu, kur darbā tika pieņemts cilvēks pensijas vecumā, kaut arī mums ir jaunas ģimenes un māmiņas, kuras meklē darbu.
E. Kārkliņa: — Mums ir noslēgts līgums ar Biznesa inkubatoru, kas brauc uz pašvaldību un organizē kursus un seminārus, kā arī Talsos sniedz savus pakalpojumus rojeniekiem, kuri ir ieinteresēti sava biznesa attīstībā. Šobrīd tiek aptaujāti Rojas vidusskolas 8. līdz 11. klašu skolēni par divām programmām, kas sniedz iespēju paralēli vispārējās vidējās izglītības programmai apgūt celtnieka un remontstrādnieka profesiju zēniem un biroja administratora un projektu vadītāja profesiju meitenēm. Ir doma septembrī atvērt šādas programmas. Kā jauniešiem atgriezties Rojā? Katrā ziņā, ja jaunietis vēlas kaut ko darīt, iespējas ir. Mums ir infrastruktūra. Ja kāds jaunais uzņēmējs vēršas pašvaldībā, sakot, ka vēlas kaut ko no infrastruktūras izmantot un ka vēlas, lai palīdzam, mēs to arī darām. Taču ir ar likumu aizliegts pašvaldībai nodarboties ar uzņēmējdarbību. Mēs varam vienīgi palīdzēt, tāpēc, cik varam, tik darām. Viss ir atkarīgs no tā, cik katrs pats ir ieinteresēts šeit atgriezties.
H. Valdemārs: — Tika pieminēta atpūta un brīvā laika pavadīšana. Domāju, ka Rojā ir ļoti daudz iespēju, ja vien ir vēlēšanās tās izmantot. Rojas upmala, velosipēdu takas — sakārtotu atpūtas vietu ir ļoti daudz. Jautājums, kādas ir jaunatnes intereses. Dažreiz tā ir vienkārši, kā saka, izklaide, bet neuzskatu, ka tas būtu pareizākais.
G. Stocka: — Eva Kārkliņa runāja, ka jaunieši atgrieztos, bet ļoti labi zinām, ka jūs, Kārkliņas kundze, darbā iekārtojat savus radus un kaimiņus. Kur tad lai jaunieši strādā? Šo jautājumu jau uzdevu iepriekšējā domes sēdē.
E. Kārkliņa: — Kuri ir iekārtoti darbā?
G. Stocka: — Saukt uzvārdus nebūtu ētiski.
E. Kārkliņa: — Kāpēc? Mani arī tas interesē!
G. Stocka: — Muzeja vadītāja, stadiona vadītājs.
E. Kārkliņa: — Kas tie par radiniekiem?
G. Stocka: — «Stropa» pulciņus vada jūsu kaimiņš. Arī citi kaimiņi tiek pieņemti darbā.
E. Kārkliņa: — Cik labi, ka ir vēlēšanas! Uzzinu, cik man daudz radinieku! (Smejas.)
G. Stocka: — Jūs varat smieties, bet cilvēki Rojā par to runā. Jaunieši teic, ka te neesot vērts atgriezties, jo darbā tiekot pieņemti tikai pietuvināti cilvēki.
L. Bērziņa: — Man sanāk atkārtoties — par vienu no prioritātēm uzskatām vidusskolu. Programmā paredzam materiāli atbalstīt skolēnus ar ļoti labām sekmēm. Protams, skatīsimies uz finansiālajām iespējām, bet kā ideja tā ir atbalstāma. Runājot par problēmām, ko minēja Veckāgana kungs un Stockas kundze, manā ģimenē ir trīs jaunieši — 25, 22 un 19 gadus veci. Viņiem nekad nav bijušas problēmas ar brīvā laika pavadīšanu. Mums ir mūzikas un mākslas skola, sporta skola, pulciņi kultūras centrā. Neviens no viņiem nekad nav sūdzējies, ka šeit nebūtu, ar ko nodarboties. Dzīvojot Rīgā, bija problēmas visus izvadāt. Šeit tādu problēmu nav. Attiecībā uz atgriešanos un darba vietām, mums ar Veckāgana kungu jau bija saruna televīzijā. Protams, mēs esam par uzņēmēju atbalstu, ieskaitot lielos uzņēmumus, kuri šeit jau strādā, bet mana pārliecība ir, ka jāattīsta tūrisms, viesu uzņemšanas pakalpojumi, mājražošana. Tieši šajās jomās mūsu vietējos iedzīvotājus varētu iesaistīt vairāk.
I. Veckāgans: — Arī tā ir uzņēmējdarbība.
L. Bērziņa: — Protams, bet parasti vairāk runājam par lielu ražošanu. Kādā diskusijā tika uzdots jautājums, ko mājražotāji darīs ziemas periodā. Šajā laikā viņiem būs iespēja saražot produkciju, ko pārdot vasarā.
I. Jaunozols: — Daļēji piekrītu Ingum par laika pavadīšanu pēc darba. Jā, vasaras sezonā ir sports, jauniešu centri, bet liela problēma, ko min vairāki rojenieki, ka brīvdienu vakaros nav bāru vai kafejnīcu, kur cilvēkiem ar ģimenēm paēst, padzert kafiju. Liela daļa iedzīvotāju brauc uz Talsiem. Ļoti populārs ir «Ķīvīškrogs», arī pats tur regulāri braucu, jo Rojā vienkārši nav šādu iespēju. Jā, ir divi uzņēmēji, bet viņi strādā vasaras sezonā.
— Ko pašvaldība var darīt?
I. Jaunozols: — Domāju, ka neko. Tai jābūt pašu uzņēmēju interesei, bet pieprasījums ir. Runājot par darba iespējām, ir vēl viena problēma — cilvēki brauc prom. Man ir daudz draugu un paziņu, tostarp uzņēmēju, kuri teic, ka paaudze vecumā no 25 līdz 45 gadiem vairs nav gatava strādāt par 400 vai 500 eiro. Kādam manam darbiniekam, kurš ziemas sezonā brauc strādāt uz Angliju, piedāvāju algu 520 eiro. Viņš atbildēja, ka tas esot par maz un ka viņš atpakaļ nebraukšot. Problēma ir, ka daudzi cilvēki vairs nav gatavi strādāt. Protams, pirmspensijas vecumā vairs nav tik daudz iespēju, tāpēc cilvēki prom nebrauc. Paralēli Norvēģijā rojenieki veido savus uzņēmumus un aicina strādniekus.
JAUTĀJUMI LATVIJAS ZAĻAJAI PARTIJAI
— Jūsu partijas programma ir vienīgā, kurā nav minēta veselības aprūpe. Vai uzskatāt, ka šajā jomā viss jau sakārtots? Vai pietiekami aktīvi atbalstāt Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles darbu?
E. Kārkliņa: — Jā, uzskatu, ka veselības aprūpe pie mums ir sakārtota. Esam startējuši ļoti smagajā projektu konkursā, kur varēja piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu ģimenes ārstu praksēm. Ir izremontēta un ar aparatūru aprīkota ēka, kur strādā divi ģimenes ārsti, un trešajam ģimenes ārstam ir iegādāta izmeklējumiem paredzētā aparatūra. Par mūsu vietējiem ģimenes ārstiem rūpējamies, viņiem ir ļoti labi darba apstākļi. Esam arī pievienojušies veselīgo pašvaldību tīklam, ir apstiprināts projekts, kā ietvaros tiek veikts izglītojošs darbs, sākot ar jaunajām māmiņām un beidzot ar senioriem. Veselības aprūpe ir valsts funkcija, pašvaldība var tikai palīdzēt. Esam arī ieguldījuši finansējumu Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā. Es to apmeklēju, pārstāvot kapitāldaļu turētāja intereses. Uzskatu, ka pietiekami — tik, cik likums atļauj — no pašvaldības puses atbalstām slimnīcu.
— Iedzīvotāji «Talsu Vēstīm» pauduši bažas par vietu trūkumu Rojas kapsētā. Kā plānojat risināt šo jautājumu?
E. Kārkliņa: — Šis jautājums jau ir atrisināts. Agrāk ir bijusi vēlme pārvietot no akmeņiem veidoto žogu un tādējādi paplašināt esošo kapsētu, taču gan iedzīvotāji, gan baznīca iebilda. Ir atrasta un saskaņota pavisam cita vieta. Pašlaik šī teritorija tiek ierakstīta Zemesgrāmatā, pēc tam tiks piesaistīts Eiropas Savienības finansējums jaunās vietas ierīkošanai. Esam paplašinājuši arī Melnsila kapus, tā ka kapu problēma mūsu novadā nepastāv.
— Kur atrodas šī jaunā vieta?
E. Kārkliņa: — Tā atrodas kreisajā pusē, no Rojas izbraucot uz Kolkas pusi. Sākumā bija doma par vietu nedaudz tālāk uz Kolkas un Ģipkas pusi, bet, saskaņojot ar ģeologiem, kapsēta tika pārcelta tuvāk Rojai.
— Opozīcijas deputāti «Talsu Vēstīm» pauduši neapmierinātību ar domes priekšsēdētājas Evas Kārkliņas autoritatīvo darba stilu. Kā vērtējat līdzšinējo sadarbību ar opozīcijas deputātiem un kādu to redzat nākotnē?
E. Kārkliņa: — Opozīcijai ir savs darbs, pozīcijai — savs.
— Vai jums nav jāsadarbojas?
E. Kārkliņa: — Nē! Tāpēc jau viņi ir opozīcija. (Smejas.)
— Bet mērķiem taču vajadzētu būt vieniem.
E. Kārkliņa: — Jā, mērķi ir vieni, bet izpratne — dažāda.
JAUTĀJUMI LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBAI
— Šī sasaukuma laikā jūsu domes sēžu apmeklējums ir ļoti zems — Ingus Veckāgans no 24 sēdēm apmeklējis 11, bet Guntra Stocka no 43 sēdēm apmeklējusi 26. Ja arī pēc vēlēšanām būsiet opozīcijā, vai godprātīgi pildīsiet deputāta pienākumus?
I. Veckāgans: — Manuprāt, deputātu pienākums nav tikai piedalīties domes sēdēs. Ja jūs paklausītos domes sēžu audioierakstus, kas pieejami novada mājaslapā, jūs redzētu, kā sēdes paiet. Runājot par pozīciju un opozīciju, Kārkliņas kundzei ir diktatorisks vadības stils — tas ir mans viedoklis. Viņa negrib ar mums strādāt. Mēs izrādījām iniciatīvu, bet viņa grib domi vadīt kā līdz šim. Uzskatu, ka viņai nav vajadzīgi jauni, aktīvi, zinoši, izglītoti deputāti, ar kuriem kopā strādāt. Ja mums būtu ļoti mazs iedzīvotāju atbalsts — divi vai trīs procenti —, es piekristu, ka ar mums var nesadarboties. Bet mums ir ļoti liels iedzīvotāju atbalsts. Atnākot uz domes sēdēm, balsojums ir formāls, lēmums jau ir pieņemts pirms tam. Līdz ar to diskusijas ir balstītas nevis uz lēmumu pieņemšanu, bet uz pārmetumiem, ko arī atzīstu, jo mēs lēmumu nevaram izmainīt — tas jau ir pieņemts. Ja jūs paklausītos, cik daudz pozīcijas deputātu izsakās par lēmumiem, jūs redzētu, ka daži domes sēdēs nepasaka ne vārda. Mēs esam vairāki kolēģi, un mana nostāja ir, ka domes sēdē jābūt klāt vismaz kādam no mums. Mēs tiekamies, un mums ir sava programma. Pēdējais, ko gribu piebilst, — mēs esam ļoti pacietīgi. Nesanāks tagad, sanāks pēc astoņiem, 12 vai 16 gadiem, jo deputātu kolektīvs mainīsies.
G. Stocka: — Es gribētu, lai ņem vērā arī komiteju sēdes. Esmu bijusi gandrīz uz visām, arī uz to komiteju, kurās pati neesmu. Koalīcijas dalībnieki uz komitejām ierodas ļoti maz.
— Partijas programmā norādāt, ka plānojat attīstīt iedzīvotāju veselības aprūpi tuvu dzīvesvietai visās medicīnas pamata specialitātēs. Pastāstiet konkrētāk, kādi ir jūsu plāni!
I. Veckāgans: — Novērtējam domes iepriekšējo pozitīvo darbu attiecībā uz veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu. Bet tas, ar ko sastopas daudzi uzņēmēji, ir, ka nav sadarbības starp uzņēmējiem un veselības aprūpes veicējiem — ģimenes ārstiem. Ļoti bieži sanāk tā, ka darbiniekam pienāk rinda pie ārsta un jābrauc jau nākamajā dienā, kas ir sāpīgi būtiskās amata kategorijās. Vizīti nevar ieplānot, līdz ar to iztrūkst būtisks posms uzņēmuma ķēdē, kas rada problēmas uzņēmējam. Par to esam runājuši gan ar kolēģiem, gan ģimenes ārstiem.
Mēs varētu apvienot pamatproblēmas un sūtīt cilvēkus plānveidā, vai vismaz apzināties pamata problēmu grupas, lai veicinātu sadarbību. Es varbūt tā murgaini izteicos, bet doma ir šāda — bieži pie ārsta aiziet viens cilvēks, un nākamajā dienā jau iet otrs. Ģimenes ārstiem vajadzētu konsolidēt informāciju ne tikai no viena uzņēmuma. Mums ir daudz arodslimību vai vismaz vienādu slimības pazīmju, kā dēļ ģimenes ārsti sūta cilvēkus uz izmeklējumiem. Varētu organizēt grupveida braucienus, lai darbs nebūtu tik saraustīts.
— Partijas programmā kā vienu no prioritātēm minat pārvaldes darba «caurspīdīgumu». Vai varat apliecināt, ka arī jūsu pašu finanses ir «caurspīdīgas»? Vienīgie ienākumi, kas uzrādīti jūsu, Guntra Stocka, amatpersonas deklarācijā, ir 282,02 eiro liela alga Rojas novada domē. Savukārt jūsu, Ingus Veckāgan, deklarācijā uzrādīti 13,7 tūkstošus eiro lieli ienākumi un vairāk nekā 100 tūkstošus eiro lielas parādsaistības. Jums pieder arī 2000 kapitāldaļu Kiprā reģistrētajā uzņēmumā «Neo Ventures», kas ir lielākais kapitāldaļu turētājs SIA «Banga Ltd». Vai kā SIA «Banga Ltd» līdzīpašnieks saņemat dividendes?
G. Stocka: — Paldies Dievam, man nav parādsaistību! (Smejas.) Domāju, ka savus ieņēmumus esmu uzrādījusi godprātīgi. Tas, ka mani uztur draugs, man nav jāuzrāda. Ienākumi jādeklarē līdz zināmai summai, esmu to darījusi pilnīgi godprātīgi.
I. Veckāgans: — Jūs esat paņēmusi tikai daļu no manas deklarācijas. 100 tūkstoši eiro — neuzskatu, ka tās ir lielas parādsaistības. Mans parādsaistību maksājums mēnesī ir 142 eiro, ko no savas algas varu atļauties. Kiprā reģistrētais uzņēmums man pieder jau gadiem, to esmu uzrādījis, vēl nebūdams deputāts. Ja jūs paskatītos, kas vēl pieder šim uzņēmumam, redzētu, ka ir meitas sabiedrības, kurās esmu valdes loceklis un kas ir peļņu nesoši uzņēmumi.
— Vai jūs no šiem uzņēmumiem saņemat dividendes? Jūsu deklarācijā šādi ieņēmumi netiek parādīti.
I. Veckāgans: — Dividendes saņem akcionārs. Es kā privātpersona no uzņēmuma «Neo Ventures» neesmu saņēmis dividendes.
JAUTĀJUMI NACIONĀLAJAI APVIENĪBAI ««VISU LATVIJAI!» — «TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI»/LNNK»
— Partijas programmā uzsverat sadarbību ar uzņēmējiem. Piemēram, plānojat piesaistīt uzņēmējus pašvaldības infrastruktūras un sabiedrisku objektu izveidei. Konkrēti kurus objektus šādā veidā plānojat izveidot? Vai jau notikušas sarunas ar uzņēmējiem, kas ļauj domāt, ka šāda sadarbība tiks īstenota?
L. Bērziņa: — Mūsu doma, kas norādīta arī programmā, ir vairāk tikties ar uzņēmējiem uz vietas — ne tikai Rojā, bet arī ciemos, tai skaitā ar mazajiem uzņēmējiem. Ir bijušas sarunas, kurās norādīts, ka uzņēmēji jūtas apdalīti, jo ar viņiem ir pārāk maz tikušies, šādi izrunājoties un saprotot viņu problēmas. Pašvaldības galvenā funkcija ir nodrošināt infrastruktūru. Šādās sarunās var vairāk izkristalizēties, kas uzņēmējiem nepieciešams, un var veidoties sadarbība.
— Taču esat minējuši tieši sabiedrisku objektu izveidi. Vai to domāts darīt, balstoties uz uzņēmēju interesēm vai piesaistot uzņēmēju līdzekļus?
L. Bērziņa: — Gan, gan. Nevaru atbildēt, jo šis darbs ir tikai sākuma stadijā, līdz šim tas bijis vairāk saistīts ar vēlēšanām, izstrādājot programmu.
I. Jaunozols: — Esošā situācijā paredzams liels izrāviens būvniecībā, Rojas novadā paredzēts siltināt daudzdzīvokļu mājas. Par objektiem tiek izsludināti iepirkumi. Pašvaldības līmenī var risināt to, lai vietējie būvnieki tiek pie šiem objektiem. Šobrīd iepirkumus nosaka valsts likumdošana. Jāmēģina rast risinājumus, piemēram, ar iepirkumu nolikumu palīdzību.
— Jūsu partija sola būvēt jaunas automašīnu stāvvietas. Kur tieši tās nepieciešamas? Ja attiecīgo teritoriju vidū ir arī privātīpašumi, kā plānojat risināt stāvvietu jautājumu?
I. Jaunozols: — Mūzikas un mākslas skolas pasākuma laikā bija bloķēts ceļš. Rojas novada dome arī saņēma informāciju no pažarniekiem, ka daudzdzīvokļu sētās jāno­drošina pažarnieku mašīnu piekļūšana. Šobrīd ir ļoti smaga situācija, jādomā, kur šīs mašīnas pārvietot. Cik saprotu, cilvēki nedzīvo slikti — katram ir mašīna, dažiem sētā ir pat divas. Pamatproblēma ir tieši no pažara viedokļa.
— Ko jūs varat darīt, īpaši, ja runa ir par privātīpašumu?
I. Jaunozols: — Katrai daudzdzīvokļu mājai ir pietiekami liela teritorija, lai paplašinātu stāvvietas. Viņiem ir diezgan lielas zaļās zonas. Jautājums ir par finansējuma piesaisti — vai nu no Eiropas fondiem, vai ar pašvaldības palīdzību. Teritorijas mums ir. Likums noteic, ka daudzdzīvokļu mājās viss jādara iedzīvotājiem, bet, ņemot vērā situāciju valstī, tas ir grūti izdarāms.
L. Bērziņa: — Neesmu tik ļoti iedziļinājusies problēmā, lai uzreiz varētu pateikt tehnisko risinājumu, bet zinu, ka daudzas māmiņas sūdzas par stāvvietu trūkumu pie Rojas bērnudārza.
— Vai arī tur nav runa par privātīpašumu?
E. Kārkliņa: — Jā, tur ir privātīpašumi. Cilvēki jau ir rakstījuši iesniegumus.
G. Stocka: — Par daudzdzīvokļu māju stāvvietām — varbūt vispirms vajag izmainīt saistošos noteikumus, lai vienam dzīvoklim pagalmā varētu atrasties tikai viena mašīna?
I. Jaunozols: — Saistošie noteikumi nelīdzēs. Lēmumu var pieņemt tikai dzīvokļu īpašnieki ar balsu vairākumu.
G. Stocka: — Vai tad kaut kas ir darīts lietas labā? Varbūt vienkārši jāsasauc visi mājas iedzīvotāji, jāparunājas un jāpasaka: tikai viena mašīna var stāvēt pagalmā.
I. Jaunozols: — Šādas lietas ir risinātas. Konkrēti, ir sakārtota māja Kosmonautu ielā 13. Iedzīvotājs izrādīja iniciatīvu, un tas ir izdarīts. Šī diemžēl nav tikai komunālo uzņēmumu problēma. Tā nav jārisina mums, bet jāiesaistās māju iedzīvotājiem, dzīvokļu īpašniekiem.
— Programmā norādāt, ka pilnveidosiet sadzīves atkritumu savākšanu un šķirošanu ar mērķi samazināt pakalpojuma izmaksas. Kā to paveiksiet?
I. Jaunozols: — Ja nemaldos, domes priekšsēdētāja informēja, ka ir plānots mainīt atkritumu apsaimniekotāju.
E. Kārkliņa: — Ar esošo apsaimniekotāju beidzas līgums.
I. Jaunozols: — Jaunajā līgumā būtu jāieliek iekšā konkrētas norādes atkritumu šķirošanai, kas pie mums pamazām attīstās. Jāizvieto šķirošanas konteineri. Pēdējos gados cilvēki atkritumus šķiro arvien vairāk.
L. Bērziņa: — Domāju, mums ir pārāk maz vietu, kur būtu šie konteineri. Centrā to ir vairāk, bet tālāk — tikai stiklam. Būtu nepieciešami arī konteineri plastmasai un citiem atkritumiem, jo cilvēku atsaucība ar katru gadu kļūst lielāka.
PARTIJA JAUTĀ PARTIJAI
Latvijas Zemnieku savienības jautājums Latvijas Zaļajai partijai
I. Veckāgans: — Četrus gadus uzdodam jautājumus un saņemam formālas atbildes. Man nav jautājumu.
G. Stocka: — Uzdošu jautājumu Evai Kārkliņai. Šeit (partijas programmā — A. Ķ.) teikts, ka nodrošināsiet kvalitatīvu izglītības procesu, kas atbilstu katra izglītojamā individuālajām vajadzībām. Ja jau vajadzīga izglītība, kāpēc mūsu komunālajā uzņēmumā darbā pieņemts valdes loceklis bez izglītības? Tagad izrādās, ka viņš mācās, turklāt par iedzīvotāju naudu — it kā pēc likuma, bet tā tomēr ir iedzīvotāju nauda. Ja reiz tā cīnāmies par izglītību, vai tiešām Rojā bija tikai viens cilvēks, kuru pieņemt darbā? Mums ir iedzīvotāji ar divām un trim augstākajām izglītībām.
E. Kārkliņa: — Ja pareizi saprotu, runa ir par programmā rakstīto. Tur mēs rakstījām par vispārējo izglītību.
G. Stocka: — Vai vispārējā izglītība neattiecas uz konkrēto cilvēku?
E. Kārkliņa: — Tā attiecas uz izglītību, ko apgūst vispārizglītojošās skolās, tostarp Rojas vidusskolā. Šobrīd ir iespējas piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, lai ieviestu speciālās izglītības programmas un lai atbalsta personālam būtu lielāka motivācija strādāt ar tiem, kuriem tās nepieciešamas.
I. Veckāgans: — Man tomēr ir jautājums. Guntra (Stocka — A. Ķ.) gribēja jautāt ko citu. Gada pārskatā redzam, ka Ivars Jaunozols saņem ļoti pieklājīgu algu. Mēs esam pauduši, ka iedzīvotāji ir neapmierināti ar to, ka Jaunozola kungs mācās. Vai tiešām mācības jāfinansē no pašvaldības uzņēmuma budžeta? Summa nav liela. Tas vairāk ir ētikas jautājums. Domāju, ka Jaunozola kungs var atļauties daudz vairāk. Mēs sakām, ka būtu ētiski, ja viņš pats finansētu savas mācības. Šis nav kurss kvalifikācijas paaugstināšanai, kas būtu jāfinansē uzņēmumam — tā ir normāla prakse. Šajā gadījumā izglītība vajadzīga vienkārši tāpēc, lai viņš šajā amatā varētu atrasties. Kāds ir jūsu viedoklis?
E. Kārkliņa: — Paskatoties, kādi cilvēki iepriekš strādājuši komunālajā uzņēmumā un kāda bijusi viņu izglītība, redzam, ka bijuši cilvēki ar ļoti dažādu attieksmi. Šobrīd Jaunozola kungs kopā ar visu komandu ir malacis. Ir samazinājušies savstarpējie norēķini, kad tika dzīvots ar naudas maisiem, ir palielināta elektronisko norēķinu sistēma, uzņēmumā ir sakārtota saimniecība, ir ieviesti jauni pakalpojumi. Tika pieņemts likums, kā rezultātā Rīgas krekls tika uzvilkts arī mazajām pašvaldībām un mazajiem SIA. Esam ļoti apmierināti ar to, kā strādā esošais uzņēmuma kolektīvs. Runājot par izglītību, mans viedoklis ir, ka ne visu nosaka izglītība.
I. Veckāgans: — Jautājums bija — vai uzskatāt, ka pamatizglītība jāfinansē SIA «Rojas DzKU»?
E. Kārkliņa: — Ja likums to atļauj — jā.
Nacionālās apvienības jautājums Latvijas Zemnieku savienībai
L. Bērziņa: — Vai arī jūs atbalstāt programmu, kas stipendiju veidā paredz atbalstīt labākos skolēnus?
I. Veckāgans: — Jā, protams, mēs atbalstām jebkuru iniciatīvu, ko uzskatām par atbalstāmu, neatkarīgi, no kuras puses tā nāk — no mūsu politiskajiem konkurentiem vai kāda cita. Mēs skatāmies uz ideju un rezultātu. Šī ideja ir apsveicama. Esam vairākkārt izlasījuši jūsu programmas. Lielākā daļa no tur minētā ir atbalstāma.
Latvijas Zaļās partijas jautājums Latvijas Zemnieku savienībai
E. Kārkliņa: — Man ir jautājums Veckāgana kungam — kādi ir pēdējie trīs kultūras centra organizētie pasākumi, ko esat apmeklējis un kā jums patika?
I. Veckāgans: — Paldies par jautājumu! Es neesmu apmeklējis. Izstāstīšu, kāpēc. Ja jūs labāk pārzinātu vietējos uzņēmumus, jūs zinātu, ka lielākā daļa strādā krīzes apstākļos. Mēs strādājam arī sestdienās un svētdienās. Katram cilvēkam laika atpūsties ir tik, cik ir. Man ir divi mazi bērni — dvīņi —, ar kuriem pavadu laiku. Kādreiz labprāt aizietu (uz Rojas kultūras centru — A. Ķ.). Šobrīd daudzi mani darbinieki raksta dzeju, nodarbojas ar sportu, dzied korī.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
3. jūnijs — pašvaldību vēlēšanas
Komentāri
Andrejs Kirilovs pirms 80 dienām (01.06.2017 23:02)

Nesaprotu kā cilvēks var no 43 sēdēm apmeklēt tikai 26 sēdes???Tādu deputātu vajadzētu izmest no domes nevis ļaut startēt nākošajās vēlēšanās un gudri izrunāties.Ko šī deputāte izdarījusi četros gados ciema un ciema iedzīvotāju labā?Neko!Pinusi intrigas,aizmuguriski aprunājusi cilvēkus utt,Ceru,ka tauta ievēlēs deputātus kuri reāli strādā un grib strādāt.Veiksmi visiem!!!

Redakcijai jau par šo komentāru ir paziņots
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----