Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
 
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Viedoklis

Kā vērtējat pašvaldību vēlēšanas rezultātus?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Plānots izveidot 29 sadarbības teritoriju apriņķus 30.11.2016

Mārīte Jankeleviča
marite@talsuvestis.lv
63223336

«Talsu Vēstis» jau rakstīja par agrāk izskanējušo informāciju, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno izveidot sadarbības teritorijas Latvijas pašvaldībām. 22. novembrī Talsos ieradās VARAM pārstāvji, lai sniegtu plašāku informāciju un uzzinātu mūsu puses pašvaldību pārstāvju viedokli.
«Sadarbības teritoriju izveide ir jautājums, pie kā ministrija pašlaik strādā un valdības rīcības plānā un deklarācijā noteikts ar konkrētu termiņu — līdz šī gada beigām veikt konsultācijas ar pašvaldībām. Līdz nākamā gada beigām mums jāiesniedz konkrēti priekšlikumi par to, kādu redzam sadarbības teritoriju karti. Pašlaik tā izstrādāta, balstoties uz konkrētiem kritērijiem un pamatojumu — pētījumu. Gribu uzsvērt, ka nevienā brīdī nerunājam par reformu un nesakām, ka pašvaldībām ir obligāti jāapvienojas un citu variantu vairs nebūs. Pašvaldības varēs apvienoties tajā gadījumā, ja uzskatīs, ka tas viņām ir vajadzīgs. No mūsu puses ir viena konkrēta prasība — lai pašvaldības konkrētajās teritorijās sadarbojas noteiktu jomu funkciju izpildē. Lai mēs varētu pateikt ne tikai pašvaldībām, bet arī ministriju iestādēm to, ka teritorijās ir šis centrs, kur jāspēj nodrošināt attiecīgo pakalpojumu. Apzināti izvairos no termina «valsts iestāde», jo arī pašvaldība ir valsts institūcija, kas ir tuvāka iedzīvotājiem. Tagad runājam par to, lai cilvēkiem būtu nodrošināts pēc iespējas kvalitatīvāks pakalpojums. Ja esam pavisam godīgi, apzināmies, ka tas, ko spēj Talsi, nespēj kāds cits mazāks novads. Un šī mazā novada iedzīvotājs nedrīkst būt sodīts par to, ka viņš dzīvo citur, kā arī nedrīkst būt sodīts par to, ja pašvaldība nespēj pietiekami efektīvi izpildīt kādu funkciju. Reemigrācijas plāna ietvaros tika veikta iedzīvotāju aptauja, kurā cilvēki teikuši, ka valsti pametuši, pirmkārt, tādēļ, ka apkārtnē nav atrodama darba vieta, otrkārt — lai saņemtu attiecīgos pakalpojumus, jāmēro tāls ceļš, vismaz 40 kilometru vienā virzienā. Strādājam, lai varētu šo situāciju pēc iespējas labāk atrisināt. Pašvaldībām ir jāsaglabā iedzīvotāji. Aicinu uz konstruktīvu dialogu un neskatīties ar baiļu vīziju par to, kas notiks, bet censties skatīties kā uz jaunām iespējām koncentrēt resursus konkrētu mērķu sasniegšanai. Tā ir iespēja attīstīt teritoriju kopā, padarot Latviju ne tikai par zaļāko, bet arī labāko vietu pasaulē, kur varam dzīvot, attīstīties un sasniegt savus mērķus,» sacīja VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis.
VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šults skaidroja, kāpēc radusies šāda iecere: visi sapratuši — kaut kas nav kārtībā ar 2008. gadā pieņemto likumu un noteikto jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu. «Līdz ar to radās jautājums — vai esam sasnieguši tos mērķus, ko bijām iecerējuši reformas procesā? Kopš 1998. gadā tika pieņemts administratīvi teritoriālais likums, tas bijis vairākkārt skatīts, bet ne pie kādiem rezultātiem neesam nonākuši. Esošie politikas plānošanas galvenie dokumenti valstī neparedz apriņķu izveidi, kā arī diez vai mums atrastos iespēja rast pietiekamu funkciju apjomu, lai šādas pašvaldības izveidotu. Vienlaikus varu teikt, ka 11 Eiropas Savienības valstis darbojas ar viena līmeņa pašvaldībām, proti, veido tās funkcionāli spēcīgas. Tāda ir pieeja arī mūsu kaimiņiem Lietuvā, Igaunijā, Somijā. 2013. gadā Ministru kabinets (MK) izvērtēja administratīvi teritoriālo reformu, kur viens no priekšlikumiem nosaka — jāizskata iespēja veidot lielus novadus ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem,» skaidroja A. Šults.
Otrs uzdevums saistībā ar decentralizāciju — nepieciešamais pārejas periods līdz atbilstošas pašvaldību sistēmas izveidei būtu sadarbības teritoriju veidošana un sadarbības organizēšana. Šis jautājums gan virzījies salīdzinoši smagnēji, jo iepriekšējā Saeima attiecīgo likumprojektu izskatījusi vien divos lasījumos. Esošā Saeima paudusi savu gribu šo likumprojektu skatīt tālāk, līdz ar to viens no jautājumiem ir, kādi priekšlikumi varētu būt iesniegti saistībā ar sadarbības teritoriju veidošanu.
«Koalīcijas darba grupas lēmumā, kas pieņemts pagājušā gada 1. decembrī, tika izteikts atbalsts 29 sadarbības teritoriju izveidei. Arī Māra Kučinska (Ministru prezidenta — A. N.) deklarācija noteic, ka jāizveido šādas sadarbības teritorijas. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir saistīts ar šajā vasarā pieņemto jauno Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likumu, kas stājās spēkā 1. oktobrī, kurā MK uzdots noteikt sadarbības teritorijas civilās aizsardzības jomā,» stāstīja A. Šults.
Paskaidrojot, kāpēc tieši 29 sadarbības teritorijas, tas esot balstīts uz pētījumu, kas veikts 2013. gadā (Attīstības centru ietekmes areālu noteikšana un analīze). Viens no galvenajiem pamatojumiem — darba un pakalpojumu svārstmigrācijas. «Ir ļoti labi, ka starp pašvaldībām ir sadarbība, bet slikti ir tas, ka par šo sadarbību nav pieejama nekāda publiska informācija. Sanāk, ka šie ietvari pēc savas būtības zināmi vien pašvaldībām. Ja sadarbība attīstās dažādos vektoros, bet nekur nav noformulēta, pati valsts sistēma nespēj tālāk attīstīties,» sacīja A. Šults. Viņš kā piemērus minēja atskurbtuvju un pašvaldību organizētu sabiedriskā transporta pakalpojumu izveidi — 29 apriņķos to izveidot esot vieglāk nekā 119.
Daudz neskaidrību
Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus sacīja: «Skatoties uz šo karti, godīgi sakot, nav līdz galam skaidrs, kurš atbild par būvvaldi vai izglītības pārvaldi. Kā izlems, kura pašvaldība ko vadīs? Eglīša kungs, jūs norādījāt, ka mazo pašvaldību iedzīvotāji nedrīkstētu tikt sodīti. Mēs nevienu negrasāmies sodīt, bet, ja runājam par to, ka ir plānotas izmaiņas Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, te atkal parādās jautājums — kura iestāde par ko būs atbildīga? Esmu jau vairākkārt pārliecinājies — tur, kur vienā iestādē ir vairāki saimnieki un vadības, tur rodas pilnīgs vadības trūkums. Rezultātā arī kvalitāte var būt pilnīgi neatbilstoša. Uz papīra varbūt iespējams to pasniegt ļoti skaisti, bet dzīvē tas varētu būt problemātiski. Pagaidīsim, kad beigsies vēlēšanas, un tad sāksim domāt par šo jautājumu, jo ir pietiekami daudz dažādu lietu, kuru nav iespējams realizēt.»
J. Eglītis atbildēja: «Tāpat kā jūs sadarbojaties civilās aizsardzības jomā, tāpat to var darīt arī ar citiem jautājumiem. Jūs taču kā pašvaldību vadītāji esat pietiekami spēcīgi un gudri, lai varētu no sava vidus izvēlēties vadību, iecelt cilvēkus, kas strādā. Ja to nevarat izdarīt, domāju, ka ministrijā atradīsies pietiekami kompetenti cilvēki, kas varētu jums palīdzēt to izdarīt. Tā, manuprāt, ir pseidoproblēma, jo neredzu, ka pašvaldības, kuras nolēmušas sadarboties, ar šiem jautājumiem netiktu galā. Viss tiek darīts un risināts.»
A. Lācarus gan norādīja, ka jautājums nav par attiecīgu personu iecelšanu attiecīgos amatos, bet par atbildības uzņemšanos, piemēram, gadījumā, ja vienas pašvaldības juristam jāpalīdz citai pašvaldībai un rezultātā būs kāda problēma ar dokumentiem, visa vaina būs jāuzņemas tai pašvaldībai, kurā jurists strādā ikdienā.
Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks tehniskajos un nekustamā īpašuma jautājumos Oskars Kļava VARAM pārstāvjus aicināja konkrētāk un skaidrāk norādīt, kādi tad būs galvenie ieguvumi, jo iepriekš minētie piemēri ar atskurb­tuvju izveidi un pašvaldību organizētu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nenoturēs cilvēkus un nesniegs viņiem jaunas darba vietas un nepabaros. Tika arī vaicāts, vai valsts plānotajām izmaiņām piešķirs papildu finanšu līdzekļus, lai spētu to realizēt. Kā atklājās, papildu finansējums nav paredzēts. Uz jautājumu, kā plānotās izmaiņas noturēs iedzīvotājus laukos, atbilde netika sagaidīta.
A. Šults uzsvēra, ka «valsts uzbūvē pamatakmeņi ir pašvaldības», un vaicāja klātesošajiem, kāpēc cilvēki dodas prom, ar saviem jautājumiem un teikto liekot saprast, ka pie tā vainojamas pašvaldības.
Rojas, Dundagas un Mērsraga novads
«Laikam esmu īpašā novadā, jo mūsu iedzīvotāji nav izbraukuši tāpēc, ka viņi nesaņem pakalpojumus. Izbrauc tāpēc, ka treknajos gados neprātīgi paņēmuši kredītus. Tagad viņiem desmit gadus kaut kur jānorokas, lai banku kontos neparādītos nauda, lai to nepaņemtu prom. Kad pienāks lieguma beigas, viņi atgriezīsies Latvijā. Runājot par sadarbības teritorijām — ja jums vajag, ka kartē iekrāsojam mūsu bijušā Talsu rajona robežu rozā, zilā vai zaļā krāsā, to varam izdarīt. Mums sadarbība jau tāpat ir dažādās jomās. Nesaprotu šī visa jēgu — jums vajag vienkārši izkrāsot karti?» vaicāja Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa.
Skeptisks bija arī Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns, uzsverot, ka tas ir politisks pasūtījums. «Cik govju vieglāk ganīt: 119 vai 29? Te būtu jājautā — kad beidzot tiks sakārtota valsts investīciju programma? Tas, kā pašlaik tiek sadalīta nauda… Mums drīzāk būtu jārunā par to, kā deputāti izdala naudu, tas vienkārši visu sakropļo! Par kādu attīstību mēs te varam runāt? Mums viss ir kārtībā ar sadarbību savā starpā. Jūs (VARAM pārstāvji — M. J.) tāpat nevarat atbildēt ne uz vienu no mūsu jautājumiem,» apgalvoja G. Laicāns.
Lai arī Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons uz tikšanos nebija ieradies, viņš «Talsu Vēstīm» pēc tam skaidroja savu nostāju: «Ja nav, ko darīt, lai sēž Rīgā un zīmē, ko vēlas, un pēc tam braukā apkārt un prezentē. Es to visu neuztvertu ļoti nopietni tāpēc, ka neatkarīgi no tā, ko daži sazīmē, dzīvē nekas tāds nenotiek. Piemēram, mūsu pašvaldībai sadarbība ļoti svarīgos jautājumos notiek ar Talsiem un Ventspili, tāpat arī Tukumu, Kandavu un Enguri. Ilggadēja sadarbība ir arī ar Saldu un Liepāju. Rodas jautājums — kā tad to ieskricelēs iekšā? Saprotu, kāds pirms pāris gadiem centās uzzīmēt jaunu karti. Visticamāk, ka pētījumiem tērēja lielu naudas summu. Tagad ir jāatrakstās, rādot šīs sadarbības teritorijas. Pašvaldības jau sadarbojas, kā nu viņām tas ir nepieciešams tajos jautājumos, kuros vajag. Viņi domā, ka ir gudrāki par visiem pārējiem pasaulē. Viņu tur sen jau ir par daudz, vajadzētu sākt kaut ko retināt. Īstās reformas, kur vajadzētu ņemt zīmuļus un sākt zīmēt, — cik Saeimā vajadzētu samazināt deputātu, cik ministrijās ierēdņu. Vienā VARAM pietiek ierēdņu, lai vadītu 25—30 novadus, kāds ir Mērsrags. Tiek tēlota demokrātija braucot un runājot, bet galu galā viņi lems, kā gribēs. Tiek aizmirsts — ja mūsu iedzīvotāji kopā vienā dienā aizies uz Rīgu, viņi varēs savākt savas panckas un iet mājās. Cilvēki taču ir uzticējušies, bet ko viņi dara? Nodarbojas ar niekiem tajā brīdī, kad nepieciešams uzlabot valsts ekonomiku, palīdzēt mazajiem uzņēmējiem un risināt citus jautājumus. Latvijā nekas nav mainījies. Ja kāds kungs ir aizmirsis, atgādinu — iedzīvotāji izlemj to, kādu viņi nākotnē grib redzēt savu valsti.»
Rezultātā visu tāpat izlems Saeima
Diskusijas bija ļoti garas un par dažādiem jautājumiem, tomēr visbiežāk pašvaldību pārstāvji tā arī neieguva cerētās atbildes no VARAM puses, savukārt ministrijas pārstāvji acīmredzot nesaprata, ko viņiem jautā. A. Eglītis sacīja, ka šī tikšanās viņam asociējas ar bērna uzdoto jautājumu, kāpēc žirafei ir tik garš kakls. Tēvs atbild, bet bērns to nesaprot vai saprot citādāk.
Parlamentārais sekretārs noslēgumā sacīja, ka saprot: mūsu pašvaldības nav ieinteresētas sadarbības teritoriju izveidē, tas arī pieņemts zināšanai un tikšot nodots VARAM ministram. Tomēr rezultātā par to lems MK un Saeima.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
pašvaldības
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----