Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
 
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Viedoklis

Vai jūs apmierina peldēšanas iespējas Talsu novadā?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Pēdējais latviešu burinieks 13.07.2018

Imants Tamsons

Jau pagājuši 89 gadi, kopš Kurzemes jūrmalā, Upesgrīvā, 1929. gadā nolaida ūdenī pēdējo burinieku, divmastu gafelšoneri «Grīva». Burinieka būvmeistars bija visā Kurzemes piekrastē pazīstamā kuģu būvētāja Mārtiņa Morgenšterna (1866—1945) audžudēls Andrejs Andersons.
Nelielai atkāpei varu minēt, ka M. Morgenšterna pirmo būvēto burinieku nolaida ūdenī 1889. gadā, bet pēdējo trīsmastu gafelšoneri «Daina» — 1925. gadā Upesgrīvā, pie «Knaģiem».
Andrejs Andersons dzimis
1875. gada 1. decembrī Ventspils apriņķa Popes pagastā. Viņš jau agri gājis jūrā uz buru kuģiem, vienlaikus apgūstot kuģu būves amatu pie sava audžutēva. No 1894. līdz 1902. gadam uzbūvējis deviņus divmastu un vienu trīsmastu gafelšonerus tikai Kurzemes piekrastē. Bijis 1892. gadā Skultē būvētā trīsmastu gafelšonera «Jonothan» īpašnieks un kapteinis un 1891. gadā Valgalciemā būvētā trīsmastu gafelšonera «Matheus» kapteinis 1912. gadā. 1896. gadā Ventspilī būvējis divmastu gafelšoneri «Aron». Šo kuģi viņš vadījis kā kapteinis no 1906. līdz 1904. gadam. 1904. gadā A. Andersons beidzis Ventspils jūrskolu. Viņš uzbūvējis arī trīsmastu gafelšoneri «Sinams» ar tilpību 299 bruto reģistra tonnas, ko nolaida ūdenī 1902. gadā Upesgrīvā. Burinieka īpašnieki bija Krists Pūliņš (1844—1916, Tallinā) un kapteinis Pēteris Ansons (1864—1922).
1927. gada 29. novembrī, ejot no Olborgas (Aalborga — ostas pilsēta Dānijas ziemeļos Limfjorda krastā) uz Helsinku ostu ar 450 tonnām cementa kravas, burinieks tumsā pie Suropas, netālu no Tallinas, uzskrēja uz sēkļa un gāja bojā. Visi astoņi burinieka apkalpes locekļi izglābās. A. Andersona 1899. gadā Lielirbē būvētais divmastu gafelšoneris «Karniel» līdz 1939. gadam vagoja Rīgas jūras līča ūdeņus. Kādreizējais burinieka komandas loceklis savās atmiņās stāstījis, ka kuģis sava mūža nogalē turējies tikai «uz piķa un Dievvārdiem». Lielu apbrīnu rada tas, ka no vietējās Latvijas priedes būvētie burinieki ilgus gadus spītējuši bangām un vairāk nekā pusgadsimtu saglabājuši izturību.
Buriniekus Latvijas piekrastē
būvēja zem klajas debess. Darbarīki un būves paņēmieni bija primitīvi. Kabotāžas (piekrastes) burinieku, kas kursēja starp vienas valsts ostām, būvēja vienu gadu, bet tāljūras kuģi — divus un pat trīs gadus. Lai sāktu kuģa būvi, nākamais kuģa īpašnieks nolīga būvmeistaru un norunāja visas ar to saistītās nianses, kā arī burinieka tipu. Visbiežāk Kurzemes piekrastē būvēja divu vai trīsmastu gafelšonerus, bet retāk barkentīnas. Ņemot vērā īpašnieka noteikumus, būvmeistars izgatavoja kuģa modeli. Kad ar kuģa īpašnieku visi darbi nolīgti, ņemot vērā īpašnieka noteikumus, meistars sāk korpusa modeļa izgatavošanu no bezzarainiem alkšņu dēļiem — protams, iepriekš sutinātiem, žāvētiem un cieši satapotiem. Modelis ir precīzs un izgatavots noteiktā mērogā. Pēc tā diezgan precīzi var noteikt burinieka korpusa smaguma centru, kam ir liela nozīme, uzstādot kuģa mastus pareizā vietā. Kad modeli apstiprināja, meistars aprēķināja tāmi un jau rudenī izraudzījās būvlaukumu. Jau rudenī kuģa īpašnieks nolīgst mežu. Februārī, kad koku stumbros vismazāk sulas, būvmeistars un kādreiz arī nākamais kuģa īpašnieks apstaigā mežu, lai atrastu īstos kokus. Kā galveno materiālu burinieka (dažkārt tautas valodā lietots termins «zēģelnieks», no vācu valodas pārņemts vārds — das Segelschiff) būvē izmantoja priedi. Skraja priede kuģa būvei neder, jo tai var būt plaisas koksnē. Priede, kura augusi ziemeļu nogāzē, ir cieta. Tā var derēt «falšķīlim». Tā ir brusa, ko piestiprina zem ķīļa, lai to aizsargātu pret bojājumiem. Priede bez zariem der vaterveisam, tā ir izliekta brusa gar klāja ārējo malu, kurā ierīko atveres ūdens notecēšanai. Kuģa brangām jeb ribām izvēlējās ozola resgaļus vai arī jūras vējos augušas krasta priedes. Ozolu izmantoja arī citām svarīgākajām korpusa detaļām. Katru derīgo koku iezīmē, sanumurē un reģistrē lielajā piezīmju grāmatā. Februāra vidū iepriekš salīgtie vīri, skaitā 15 līdz 30, ķērās pie koku laišanas.
Sekojot ticējumiem,
priedes un ozolus zāģēja veca mēness fāzes laikā. Pirms koku gāšanas meistars, kokiem vēl mežā esot, noteica un speciālā grāmatā ierakstīja katra baļķa vietu kuģa konstrukcijā. Kad priedi gāž nolīgtie vīri, stingri jāseko līdzi, lai tā neuzkristu akmenim vai celmam. Ja tā tomēr gadās, tad no tāda koka izzāģētajā plankā atklāsies acīm nemanāms defekts. Uz katra baļķa resgaļa uzraksta jau iepriekš atzīmēto numuru. Baļķus sazāģē plankās un brusās ar speciālu garu rokas zāģi, kam seko līdzi meistara palīgs. Izzāģētās plankas iezīmē un saliek kopā. Dēļu kraušanā jāievēro, ka to gali novietojas ziemeļu dienvidu virzienā. Ja šo noteikumu neievēro, tad kokmateriāli, nevienmērīgi saules sasildīti, sametīsies kā korķu viļķi. Tad tie derēs vienīgi malkai. Sagatavotos kokmateriālus kaltē vismaz vienu vasaru. Būvlaukumu meistars izraugās tā, lai burinieka korpusu neskartu jūras bangas, bet to viegli dabūt ūdenī. Būvdarbos meistara vadībā strādā no 15 līdz 30 cilvēku, ieskaitot kalēju un darvas tecinātāju.
Pirmajā vasarā liek ķīli, vadņus un brangas, kas ir kuģa karkasa šķērs­elements — parasti U vai V formā, kas savā starpā saista apšuvuma plankas. Otrajā vasarā veido apšuvumu. Ja meistars darbus paspēj, kuģi nolaiž ūdenī. Lielāka burinieka būvē var paiet pat trīs gadi. Ziemā darbus pārtrauc. Darbus turpina buru šuvēji, kalējs un darvas tecinātājs. Nepieciešamo audeklu burām pirka pilsētā ar aprēķinu, lai no tā varētu izgatavot divus komplektus.
Svarīga loma bija kalējam. Smēdi ierīkoja lielā attālumā no būvlaukuma, ugunsdrošības labad. Par uzsitējiem un plēšu pūtējiem strādāja fiziski spēcīgākie jaunekļi. Parasti kalējs izkala visas dzelzs detaļas, kas bija nepieciešamas kuģa detaļu savienošanai un nostiprināšanai, kā arī burinieka mastiem un takelāžai. Ziemas periodā kuģa īpašnieks var sakrāt finanses darbu turpināšanai. Ja finanses ir nepietiekamas, viņš var piesaistīt līdzīpašniekus. Tādi gadījumi ir bijuši ne mazums.
Katram kuģim deva vārdu un turēja lielā slepenībā. Tos izdomāja jau savlaicīgi, kamēr kuģošana nav sākusies. Šo vārdu izpaust nebija pieņemts, jo tā būtu slikta zīme. Nedrīkstēja izdomāto vārdu ņemt atpakaļ. Lielākais īpatsvars kuģu nosaukumos bija sieviešu vārdi, kā «Karoline», «Katarina», «Laima», «Lidia», «Lilly»,«Charlotte», un divi vārdi, kā «Anna Mathilde» «Olga Emilie», «Anna Alwine» un citi. Visbiežāk dotais kuģa vārds bija «Anna». Es saskaitīju 40 buriniekus ar šo vārdu. Kuģu nosaukumos lika arī vīriešu vārdus, kā «Oskar», «Paul», «Robert», «Daniel» utt. Sastopami kuģi, kam doti divi vārdi — īpašnieka un viņa sievas vārds, kā «John Anna», «Heinrich Emma», «Jacob Maria» un citi. Daudziem buriniekiem doti planētu, zvaigžņu un zvaigznāju nosaukumi, kā «Sirius», «Jupiter», «Andromeda», «Mars». Burinieks «Grīva» savu nosaukumu guva acīmredzot no upītes Grīvas, kas tek cauri Upesgrīvas ciemam.
Pavasarī vai vasarā piekrastē parasti rīkoja kuģa kāzas —
tie bija lielākie svētki jūrmalas iedzīvotājiem. Kuģa īpašnieks un būvētāji saaicināja vietējos laika pareģus. Kad tie, savas sirmās bārdas pret debesīm izslējuši, vismaz trīs reizes nozvērēja, ka tuvākajās dienās nav sagaidāmas laika izmaiņas ar stiprām vēja brāzmām, izziņoja jaunā kuģa nolaišanu ūdenī. Tas bija atbildīgs un bīstams pasākums, jo ievilkt jūrā 30 līdz 40 metrus garu un ap 200 tonnu smagu kuģa korpusu nav viegla lieta. Piemērota slīpuma kāpu jūrmalā arī nav viegli atrast, taču dziļuma uzreiz no krasta nav ne Vidzemes, ne Kurzemes jūrmalā. Kā zināms, jūrā ir trīs sēkļi, un tikai aiz pēdējā var sākties kuģa brīvs peldējums. Ostu kuģu būvētavās nolaist jauno kuģa korpusu ūdenī nav problēma. Tas atradās uz speciāli sagatavota laukuma ar noteiktu slīpumu. Vīri izsita dažus ķīļus, un kuģis jau pēc brīža šūpojās ūdenī. Pieredzi kuģu nolaišanai ūdenī nebija kur iegūt, jo, piemēram, Igaunijā krasti ir stāvāki un jūras dziļums lielāks.
Kāzām kuģu īpašnieki gatavojās savlaicīgi un jau ziemas mēnešos uz paša tālākā piekrastes sēkļa izgatavoja divus baļķu rāmjus, sauktus par baterijām, kurus piebēra ar akmeņiem. Uz katru rāmju grīdas novietoja vinčas, uz kurām uztina troses, piestiprinot tās kuģa priekšgalam. Kuģa būves meistars deva komandu, un uz rāmjiem strādājošās sievas un jaunekļi palīdzēja nospriegot troses. Spēcīgākie vīri ar diviem lieliem koka klučiem reizē sita pa rāmi, kuru iepriekš nostiprināja kuģa pakaļgalā. Pēc katra sitiena kuģa korpuss pavirzījās uz priekšu par dažiem centimetriem. Sievas un jaunekļi atkal nospriegoja troses, un viss process atkārtojās. Pie kuģa dibena paralēli ķīlim piestiprināja divus baļķus, kuri iegūlās koka renēs. Renes izgatavoja iepriekš un tās pakāpeniski pārlika uz priekšu. Lai pa izdobtajiem baļķiem kuģa korpuss slīdētu, tos iezieda ar zaļajām ziepēm vai taukiem. Kuģi izrotāja ar meijām un karogiem.
Kāzās piedalījās arī mācītājs un vietējais pūtēju orķestris. Šādi orķestri bija katrā ciemā. Kad jaunā kuģa priekšgals sadūrās ar jūras viļņiem, notika kuģa kāzu svinīgākais brīdis. Darbus pārtrauca, un rēderis (reder holandiešu valodā — kuģa īpašnieks) svinīgi paziņoja kuģa vārdu. Kuģi iesvētīja mācītājs, kurš jaunajam kuģim uzdāvināja Bībeli. Vēl līdz mūsu dienām dažās mūsu piekrastes kuģotāju dzimtās glabājas šādas Bībeles. Tajās pierakstīja kuģa gaitas, sākot no to palaišanas ūdenī. Runas vīri teica dažādus novēlējumus un atzīmēja krietnākos amatniekus. Jūrmalā novietoja galdus, pie kuriem vakarā sākās mielasts. Nākamajā dienā darbus turpināja, jo kuģa korpusu vajadzēja nogādāt aiz trešā sēkļa. Ne vienmēr vienā dienā izdevās jaunā kuģa korpusu nogādāt aiz trešā sēkļa, līdz brīvam peldējumam. Tad nāca palīgā vīri laivās. Ja kuģa korpuss palika uz sēkļa starp abām baterijām un laivinieku spēki izrādījās par vājiem, bija jāgaida ūdens līmeņa celšanās. Parasti tā nāca ar stipru jūras pūtienu, kas nebija patīkami kuģa būvētājiem. Kad kuģa korpuss, kas ir bez mastiem un takelāžas tomēr sāka brīvi peldēt, to noenkuroja un izsauca no tuvākās ostas velkoni. Tas ar dzenskrūvi izskaloja burinieka ceļā kanālu, paņēma to tauvā un aizvilka uz Rīgas vai Ventspils ostu, kur to neapdraud vētras un lielie jūras viļņi. Tur topošajam buriniekam uzstādīja mastus, kā arī citas takelējuma daļas, kā ūdens sūkņus, kompasu, enkurus un ķēdes. Pēdējās veda no Lielbritānijas, jo Latvijā enkurus nekala. Ostā zēģelnieku apskatīja un izmērīja eksperti, kuri tam piešķīra uz noteiktu laiku jūras klasi. Tad sekoja izmēģinājuma brauciens, kura laikā būvmeistars svinīgi nodeva kuģa stūres vadīšanu kapteinim.
1929. gadā būvmeistars Andrejs Andersons pabeidza pēdējā divmastu gafelšonera «Grīva» būvi Upes­grīvā. Kuģa tilpums 118 bruto reģistra tonnas. Korpusa izmēri: garums 24,2 metri, platums 6,7 metri, tilpnes dziļums trīs metri. Kuģa pirmie īpašnieki bija E., R. Dunkeļi un Johans Pētersons — Upesgrīvas pagastā no 1929. līdz 1937. gadam. Pēteris Kadiķis Rīgā 1939. gadā. Burinieka kapteiņi — Ernests Nikolajs Dunkels (no 1930. līdz 1932. gadam), K. Kadiķis (1940. un 1941. gada maijs—jūnijs), Krišs Pūliņš (1941. gada jūlijs—septembris).
Kuģis veda stutmalku un malku no Vidzemes un Kurzemes ostām uz Rīgu. 1935. gada rudenī lielā vētrā tas iepretim Melnsilam izmeta enkurus. Tie neizturēja, un kuģis izdreifēja uz piekrastes akmeņiem. Komanda izglābās peldus, pieķeroties pie stutmalkas pagalēm. Par šo gadījumu rakstīja laikraksts «Rīts»: «Vakar, 14. oktobrī, Rīgas ostā velkonis «Mintauts» ievilka Kurzemes piekrastē ar ūdeni pieplūdušu un uz akmeņiem vētras izmesto burinieku «Grīva». Tas pieder kapteinim Dunkelam. Vai «Grīvu» izdosies izremontēt — vēl nav noskaidrots.

Par burinieka «Grīva» turpmākajām gaitām
atmiņās rakstīja Rihardo Kadiķis: «Pārdaugavā AB dambja līcī 1941. gada vasarā stāvēja uz enkura burinieks «Grīva», uz kura es biju stūrmanis. Vairāk nekā mēnesi burinieks nostāvēja dīkā, kamēr beidzot paziņoja, ka «Grīva» nodots Meža departamenta rīcībā. Deva rīkojumu doties uz Kurzemes un Vidzemes krastiem pēc kurināmā un stutmalkas. Saulaino vasaru nomainīja bargs, vētrains rudens. Uz burinieka, kur bija paredzēta piecu vīru komanda, mēs strādājām tikai divi ar kapteini Krišu Pūliņu, jo trīs bija dezertējuši. Tāpēc ar burām vien vairs kuģis nevarēja braukt, jo nebija pilnas komandas.»
Nelielai atkāpei varu pastāstīt, ka Krišs Pūliņš dzimis 1882. gada 14. aprīlī kā Indriķa Pūliņa Sandera dēla un Trīnes, dzimusi Krāģe, ģimenē. Viņa tēvs rēderis vēsturniekiem pazīstams kā Nurmuižas «Sviķu», Uguņciema «Melderu» un dzirnavu saimnieks.
R. Kadiķis turpina: «Mums paziņoja, ka ieradīsies velkonis «Vikings», kas «Grīvu» aizvilks uz Vitrupi pēc malkas. Vakarā vējš pieņēmās spēkā, saule iegrima draudīgos mākoņos, kas vēstīja vētru. Nolēmām izmest arī otru enkuru. Velkoņa kapteinis, paredzēdams sliktu laiku, steidzās atpakaļ uz Rīgu. Pagāja nemierīga nakts. Nākamajā dienā laiks uzlabojās un vējš pamazām piestāja. Pēc negulētās nakts abi ar K. Pūliņu bijām cieši aizmiguši. No rīta, kad pavēru kajītes durvis, ieraudzīju, ka kuģa priekšgalu pārņēmušas uguns liesmas. Zvejnieki, no krasta pamanījuši ugunsnelaimi, brauca mums palīgā. Kad liesmas bija noslāpētas, kambīze, kas atradās kuģa priekšgalā, bija pilnīgi izdegusi. Apdegušas arī vantis, šonera masts ar zēģeli, lūkas brezents, lūkšvelve, šandekls un štagzēģele ar visu bomi. Taču kapteini Pūliņu tas neuztrauca un kuģi pielādēja kā vienmēr. Vēlu vakarā mums par lielu pārsteigumu ar pēdējo motorlaivu atveda kādu jaunu sievieti ar mazu bērnu. Viņa ļoti lūdza, lai paņemot viņu līdzi uz Rīgu, jo citādi neesot iespējams tikt mājās. Vācu karaspēks esot paralizējis satiksmi. Kapteinis nespēja atteikt mazā bērniņa dēļ. Vakarā piebrauca velkonis «Vikings», piesēja «Grīvu» tauvā, pacēlām enkuru un stūrējām uz Rīgu.
Naktī vējš pieņēmās spēkā,
un «Vikinga» kapteinis iebļāva ruporā, ka sliktā laika dēļ viņš atsakās mūs tālāk vilkt! Mēs izmetām abus enkurus, jo velkonis aizbrauca meklēt glābiņu Skultes ostā. Bet mums sākās bēdu un moku pilna nakts. Viļņi gāzās uz klāja, pēc tam ūdens nonāca rūmē, jo lūka ar brezentu vairs nebija pārsegta. Visu nakti bez pārtraukuma pumpējām ūdeni, tomēr ūdens rūmē bija jau četrdesmit centimetru. Abi spriedām, ko iesākt tālāk. No rīta redzējām, ka esam noenkurojušies tieši pretī Tūjai. Pa nakti kuģis bija dreifējis tieši uz krasta pusi, kamēr enkuri nostiprinājušies akmeņainajā gruntī. Pēcpusdienā mēs vērojām, kā kāds igauņu burinieks ar karogu mastā gaidīja palīdzību, taču no krasta neviens nedomāja riskēt sliktā laika dēļ. Vēlāk redzējām, kā spēcīgie viļņi izsvieda igauņu burinieku krastā. Visu dienu ar nelieliem pārtraukumiem pumpējām ūdeni, taču bez panākumiem. Pret vakaru arī mēs uzvilkām karogu mastā, cerēdami, ka varbūt no krasta kāds ieradīsies palīgā. Bet nekā! Sapratām, ka motorlaivām vētra ir par stipru. Visu vakaru vētras brāzienus papildināja spēcīgs zibens un pērkona lietus. Taču padoties nedrīkstējām!
Bija pienācis pēdējais brīdis glābt laivu,
un es nolēmu riskēt. Pūliņš apsēja meislīnu man ap krūtīm, bet tā otru galu nostiprināja uz kuģa. Es pa faltrepi nolaidos jūrā. Kaut viļņi reizēm gāzās pār galvu, līdz laivai tomēr aizpeldēju, uzrāpos uz borta un ar ķeksi pievilku Pūliņa mesto koka s… Tikko sāku smelt ūdeni, tā spēcīgs vilnis notrieca mani no kājām un iesvieda uz galvas jūrā. Pēc kāda brīža man tomēr izdevās satvert laivas malu un ierausties atpakaļ, lai turpinātu ūdens smelšanu. Kad ūdens bija izsmelts, ar pēdējiem spēkiem aizpeldēju pie faltrepēm, ieķēros virvēs, taču rokas stinga no aukstuma un gandrīz paspruka vaļā. Izrādās, ka Pūliņš bija sekojis katrai manai kustībai, jo pēkšņi iesaucās: «Turies! Turies!» Un es noturējos. Tad uzkāpu uz kuģa un, izgriezdams slapjos dungriņus, lai iesildītos, ķēros atkal pie ūdens pumpēšanas. Pēc brīža atskanēja Pūliņa satrauktā balss: «Produkti mētājas pa klāju!…» Izrādījās, ka provīzijas kambarim viļņi izlauzuši durvis. Mēs savācām izmētātos produktus kajītē. Tad smagās ūdens masas, gāzdamās pār kajītes jumtu, izlauza tai durvis no eņģēm. Ar lielām pūlēm izdevās tās nostiprināt. Eņģu vietā piesitām ādu un durvis atsējām. Ūdens tecēja pa durvju spraugām pāri slieksnim dzīvojamā telpā. Mūsu pasažiere to redzēja un saprata, ka kuģim draud briesmas. Sieviete, nometusies ceļos, uz kāpnēm pie kajītes durvīm lūdza Dievu, bet, pamanījusi mūs, steidzās atpakaļ pie sava bērna. Es ķēros pie ūdens smelšanas, kas arvien vairāk krājās dzīvojamā telpā. Kajītē ienāca arī Pūliņš. Gribēdams iepriecināt noskumušo sievieti, viņš sacīja: «Tagad mums ir izredzes uz izglābšanos, jo jūra paliek mierīgāka!» Patiesībā nekas nebija mainījies. Tumšie mākoņi zemu slīdēja pār jūru. Zibens šķīla uguņus. Tas neliecināja, ka vētra varētu pierimt. No malkas šķilām sākām gatavot plostu. Gadījumā, ja kuģis grimtu vai to izsviestu uz krasta akmeņiem, mēs uz plosta varētu paglābties. Pēkšņi man galvā iešāvās viena ideja, ko tūlīt izteicu kapteinim: «Nekavējoties metam malku jūrā, tad kuģa priekšgals būs daudz vairāk pasargāts no stāvajām viļņu galotnēm!» Kad kādus piecus kubikmetrus malkas bijām iesvieduši jūrā, mūsu «Grīvai» priekšgals kļuva vieglāks. Līdz rītausmai mums izdevās noturēt ūdens līmeni rūmē tiktāl, lai kuģis turētos virs ūdens.
Beidzot vētra pierima,
atbrauca velkonis «Vikings», paņēma «Grīvu» šlepē un stūrēja uz Rīgu. Vakarā pietauvojāmies Daugavas krastmalai blakus pontonu tiltam. Kad kuģi izlādēja, mēs «Grīvu» noenkurojām pie Balasta dambja uz ziemas guļu. Kādu dienu ejot pāri pontonu tiltam, ievēroju, ka «Grīvai» redzams tikai viens masts. Nākamajā nedēļā bija pazudis arī otrs masts. Izrādījās, ka abi masti nozāģēti un aizvesti. Arī klīverbomis bija kritis par upuri laupītājiem, jo no tā varēja iznākt itin laba malka. Nopostīts un aizvests bija viss no koka gatavotais. Taču kuģis bija nokalpojis tikai vienpadsmit gadu. 1942. gadā burinieku izmantoja kā prāmi kravu pārvadājumos pa Rīgas jūras līča ostām, bet 1960. gadā burinieku Ventspilī noārdīja.»
Par atbalstu raksta tapšanā pateicos Rojas jūras zvejniecības muzeja krājuma glabātājai Gundegai Balodes kundzei.
Imants Tamsons
Talsos

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
novada vēsture
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----