Pavasaris sākas, kad Talsos no «siltām izdevniecībām ierodas grāmatas» 18.04.2017


Piektdien, 31. martā, Talsos norisinājās jau 16. Grāmatu
svētki. Lielais apmeklētāju skaits joprojām liecina, ka šāds
notikums ir vajadzīgs. Izdevniecības te pārliecinās, ka ir vērts
izbraukt uz novadiem un ka grāmatas aizvien ir cieņā, bet lasītāji
uzzina, ka izdevēji nerimstoši gādā par jaunas lasāmvielas
sarūpēšanu, piedalās publiskās diskusijās un tiekas ar interesantām
personībām.
Neatņemama šo svētku sastāvdaļa ir grāmatu komercizstāde Talsu
novada pašvaldības foajē. Ik gadu ir sagatavotas arī vairākas
izstādes. Atsevišķu piedāvājumu Talsu bērnu bibliotēkā un skolās
bauda bērni.
«Pirmie gājputni jau ir atlidojuši, bet īsti pavasaris sākas, kad
Talsos «no savām siltajām izdevniecībām salido» daudz, daudz
grāmatu,» svētku atklāšanā Talsu novada pašvaldības administratīvā
centra lielajā zālē sprieda to vadītājs Andžejs Beļevičs.
Ar flautas skaņām klātesošos sveica Talsu mūzikas skolas 3. klases
flautu ansamblis un 7. klases flautu ansamblis Linetas Mūrnieces
vadībā. Talsu novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks
Normunds Tropiņš, pārfrazējot pazīstamo kora dziesmu, vērtēja, ka
grāmatai šodien Talsu novadā ir liela diena. Savukārt Talsu
Galvenās bibliotēkas vadītāja Vija Nagle norādīja, ka patiesībā šie
ir četri svētki vienos, jo te tiekas rakstnieki, izdevēji, lasītāji
un bibliotekāri.
Pēc laikraksta «Latvijas Avīze» rīkotās diskusijas «Novadu
sadarbības teritorijas vai Talsu apriņķis» sekoja sātīgas pusdienas
kurzemnieku gaumē. Pēc tām virtuālā ceļojumā aicināja doties
Grāmatu svētku krustmāte Biruta Eglīte, šoreiz — kā grāmatas
«Ceturtais bauslis» autore. Viņa atzina, ka pašlaik visi gatavojas
Latvijas simtgadei, un simtnieks tiek plaši ekspluatēts, tāpēc
aicināja aizdomāties, kas tad ir šie 100 gadi. Protams — mūsu pašu,
mūsu vecāku un vecvecāku dzīve, Latvijas iedzīvotāju likteņi,
notikumi un procesi, ko 100 gadu laikā Latvijā piedzīvojis
katrs.
B. Eglītes grāmatā apkopoti stāsti par kuplās Spridzānu
dzimtas gaitām šajā laika posmā. Pievēršanās konkrētai dzimtai uz
aizgājušajiem gadiem ļaujot paskatīties vairākos slāņos, un tāda
grāmata izveidojas par ļoti personīgu Latvijas vēstures pārstāstu
ne vien ar sapņiem un cerībām, bet arī ar asiņojošām rētām. Autore
uzskata, ka šajā darbā katrs atpazīs arī pats sevi, tāpēc iesaka
Spridzānu dzimtas stāstus nevis žigli izlasīt pāris vakaros, bet
pēc katra no tiem dot sev laiku pārdomām par sevi un savējiem.
Grāmatas tapšanā B. Eglīte izskatījusi fotogrāfijas
neskaitāmos albumos — kā nekā Spridzānu dzimtas kokā esot aptuveni
2000 cilvēku. Tikšanās laikā Talsos viņa varēja parādīt vien
nelielu daļu no attēliem, kas 100 Latvijas gadus ļāvuši ieraudzīt
arī vizuāli. Vienas dzimtas kontekstā fotogrāfijas labi ļaujot
redzēt gēnu pārmantošanos. «Redziet, kā gēni staigā? Visi vīrieši
gandrīz vienādi! Traks var palikt,» B. Eglīte smējās, kad
kārtējo reizi fotogrāfijas liecināja par nepārprotamo
radniecību.
Apkopotais un rūpīgi izpētītais fotogrāfiju kopums ļauj gūt ieskatu
modes tendencēs, gūt priekšstatu par gaumi un skaistuma izjūtu,
bildēs redzamas skolas, kuras jau sen vai arī pavisam nesen
likvidētas. Ap 1940. gadu cilvēku skatieni fotogrāfijās kļūst
izbiedēti, tomēr redzams, ka arī kara laikā lauku sētās darbi
turpinās, cilvēki precas un tiek apglabāti, arī padomju gados nezūd
ticība Dievam, ir talkas un darba uzvaras, Dziesmu svētki, pirmie
traktori saimniecībās, pirmās krāsu fotogrāfijas dzimtas
albumos…
Šo 100 gadu laikā sava vieta ir izsūtīšanām, tomēr B. Eglīte
uzsver, ka daudziem sāpīgākā bija tieši ilgotā atgriešanās Latvijā,
kur nācās piedzīvot, ka radinieki novēršas, kaimiņi izliekas
nepazīstam… Viegli gan nav klājies arī tiem, kuri netika izsūtīti —
kolhozam nācies atdot vienīgo zirdziņu, un paši jau vien bija tie,
kuri kontrolēja, lai neviens neko vairs neiedomājas uzskatīt par
savu, tāpat kā paši vien bija tie, kuri izsūtīja tik daudzus uz
Sibīriju… «Un tas joprojām palicis neizrunāts,» B. Eglīte
skumji secināja.
Grāmatu svētkos ierobežotā laika dēļ ar bilžu apskati nācās palikt
pusvārdā, bet vienu gan B. Eglīte piekodināja — nekādā
gadījumā nelīmēt fotogrāfijas albumos, jo pat vislabākā līme ar
laiku nodarīšot tām lielu postu.
Kad ar jaunākajām grāmatām un tām, ko tuvākajos mēnešos iecerēts
izdot, dižojās divas izdevniecības — «Lauku Avīze» un «Jumava» —,
raksta autores ausis saspicējās no iepriekš nedzirdēta vārda
«bukazīns». Jā, tādus izdod, un izrādās, ka bukazīns ir vienai
tēmai veltīts apjomīgs un detalizēts žurnāls, būtībā —
grāmatžurnāls.
Ausu saspicēšana bija tieši laikā, jo priekšā bija tikšanās ar
pēdējiem Grāmatu svētku viesiem — dakteri Anatoliju Danilānu un
rakstnieku un ceļotāju Pēteri Strubergu.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: